Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans aģentūrai LETA paziņojis, ka turpmāk iedzīvotājiem un žurnālistiem būs liegta iespēja iepazīties ar Domes sēdē izskatāmajiem lēmumprojektiem.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans aģentūrai LETA paziņojis, ka turpmāk iedzīvotājiem un žurnālistiem būs liegta iespēja iepazīties ar Domes sēdē izskatāmajiem lēmumprojektiem.
Ja žurnālisti vēlēsies saņemt Domes lēmumprojektus rakstiski, par tiem būšot jāmaksā.
Ja Domes lēmumprojekti tiktu sagatavoti atbilstošā kvalitātē, nebūtu pretrunā ar LR likumiem, Domes iepriekš pieņemtajiem lēmumiem vai veselo saprātu, diez vai rastos nepieciešamība tos slēpt no sabiedrības. To, ka lēmumu sagatavošanas gaita pārlieku bieži ir sasteigta un nepārredzama, atzinuši arī paši deputāti. Ir lēmumprojekti, kas nav saskaņoti Domes Juridiskajā nodaļā; kas nav izskatīti attiecīgajā deputātu komitejā; kas, ignorējot likumu «Par pašvaldībām», deputātu rokās nonāk tikai vienu vai divas dienas pirms kārtējās sēdes. Atsevišķās Domes sēdēs vērojams, kā domniekiem tiek izdalīti «papildmateriāli». Deputātiem, kas sēžu materiālus saņem, teiksim, pirmdien, trešdien izsniedz lēmumprojektu «jaunos variantus». Tas, cik «biezi» ir materiāli, atkarīgs no statusa. Piemēram, «nevēlams» deputāts var kādu arī nesaņemt. Pašvaldības uzņēmumu vadītāju mapītes ir plānākas nekā deputātiem, bet žurnālistiem izdalītās mēdz būt vēl plānākas…
Iepriekšējā Domes sēdē atklājās vēl kāds visai tumšs lēmumu pieņemšanas procesa aspekts: deputātu pieņemtais lēmums vēlāk dokumentos tiekot «koriģēts». Citiem vārdiem, Domes lēmums (uz papīra) neatbilst tam, par ko balsojuši deputāti… Kas šīs manipulācijas veic un kādā nolūkā tas tiek darīts, paliek «aiz kadra». Acīmredzot deputātus tas neinteresē.
Likuma «Par pašvaldībām» 26. punkts nosaka:
«Pilsētas Domes lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, Revīzijas komisijas lēmumiem, kā arī Domes atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojušās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņu līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.» Par Domes attieksmi pret «pārraugāmajiem» nodokļu maksātājiem liecina fakts, ka iepriekšējā Domes sēdē pieņemtos noteikumus, kas aizliedz «objektiem» atdalīties no centralizētās siltumapgādes, nav paredzēts publicēt vietējā presē. Dome neuzskata par vajadzīgu publicēt presē arī lēmumus, kas skar visus pilsētas iedzīvotājus vai ievērojamu to daļu.
Iedzīvotāju un žurnālistu pieeja lēmumprojektiem pirms to izskatīšanas Domes sēdē ir vienīgais veids, kā sabiedrība var paust savu attieksmi par tiem un tādējādi kaut nedaudz ietekmēt konkrētu lēmumu pieņemšanu. Vai sabiedrībai nav šādu tiesību – zināt, kādi lēmumi tiek gatavoti Domes kambaros, un izteikt savu viedokli par tiem? Domes priekšsēdētājs U.Ivans acīmredzot uzskata, ka ne.
Jelgavas Dome nav ne U.Ivana ferma, ne arī tur strādājošo ierēdņu privātuzņēmums. Domes darbību regulē valstī spēkā esošie likumi, noteikumi, instrukcijas utt. Ja nu tomēr U.Ivans ir nolēmis ieviest jaunu maksas pakalpojumu – par Domes lēmumprojektu izsniegšanu žurnālistiem – tas jādara atbilstoši noteiktajai kārtībai. Ministru kabineta noteikumi Nr.275 «Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldības iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai» paredz: ja vispārpieejamo informāciju ir nepieciešams papildus apstrādāt un likumos un citos normatīvajos aktos maksa par informācijas sniegšanu nav noteikta, attiecīgās maksas apmēru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto instrukciju «Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus». Savukārt tās 3. punkts prasa «nākamajā gadā sniedzamo maksas pakalpojumu veidus un izcenojumus budžeta iestādēs izstrādāt līdz budžeta pieprasījuma iesniegšanai Finansu ministrijā», un tos apstiprina attiecīgās nozares ministrs.
Jelgavniekiem vajadzētu izvairīties no jebkādas kurnēšanas, vaidēšanas vai neapmierinātības izrādīšanas, jo deputātiem var ienākt prātā aplikt šīs «darbības» ar nodokli. Kā Džanni Rodari «Sīpoliņa piedzīvojumos» bruņinieks Tomāts pavalstniekiem paziņoja par nokrišņu nodokļa ieviešanu. Ja līst lietus – maksā, ja krīt krusa – maksā vēl vairāk. Kad valsts budžetu tas neglāba, tika ieviests nodoklis par elpošanu. Visvairāk bija jāmaksā Ķirbītim, jo viņš bieži mēdza nopūsties, – viņam tika piespriests dubults nodoklis. To der ielāgot arī Jelgavas iedzīvotājiem.