Reiz kādam nabadzīgam tēvam bija septiņi dēli. Vecākais jau tīņa gados aizgāja pasaulē maizi pelnīt. Viņam laimējās satikt kādu gudru vīru, kas lūdza kalpot pazemes pilī – bibliotēkā, kurā bija apkopotas visas pasaules gudrības.
Reiz kādam nabadzīgam tēvam bija septiņi dēli. Vecākais jau tīņa gados aizgāja pasaulē maizi pelnīt. Viņam laimējās satikt kādu gudru vīru, kas lūdza kalpot pazemes pilī – bibliotēkā, kurā bija apkopotas visas pasaules gudrības. Galvenais nosacījums puisim bija šāds: visus darba gadus nemitīgi jāmācās. Darba alga tika noteikta visai savāda – pēc desmit gadu uzticīgas kalpošanas viņš, atgriežoties dzimtenē, iegūs spēju ar savu skatienu vien vienkāršus dabas produktus pārvērst zeltā, zīdā un dimantā. Tā arī notika. Puisis desmit gadu cītīgi strādāja un mācījās. Pēc atgriešanās tēva mājās viņam pietika paskatīties uz malkas šķilām un tās pārvērtās dimantā, bet salmi – viskrāšņākajā zīdā. Savukārt nojumē sakrājušās zāģskaidas pārvērtās mirdzošos zelta dālderos. Īsā laikā puisis palīdzēja kļūt bagātiem gan tēvam, gan brāļiem. Savu dzimto zemi viņš padarīja par turīgāko valsti pasaulē…
Iepriekšējā rakstā 13. jūnija numurā aplūkojām dažas no iespējām, kā, pareizi izmantojot meža bagātības, var gūt simtiem un tūkstošiem reižu lielāku ekonomisko efektu.
Tagad, turpinot aizsākto domu, īsumā pievērsīsimies iespējai iegūt no zāģskaidām lielāku peļņu nekā no kokzāģētavā sazāģētajiem kokmateriāliem. Tātad šajā rakstā runāsim par zāģskaidu racionālu izmantošanu.
Katrā rajonā kokzāģētavas saradušās kā sēnes pēc lietus. Taču, galvenokārt zināšanu trūkuma dēļ, radusies kopēja problēma – kur likt zāģskaidas?
Jau iepriekš atzīmējām, ka no kubikmetra koksnes (tātad arī no zāģskaidām) celulozes kombinātā var iegūt 150 kg viskozes zīda, tas ir, 1500 m zīda auduma apmēram 7500 latu vērtībā. Taču ir arī cits ceļš: kubikmetrs sausu zāģskaidu var būt arī izejviela 200 litru etilspirta (etanola) iegūšanai.
Ja šo spirtu realizētu dažādām tehniskajām vajadzībām, piemēram, šķīdinātāju ražošanai, tad no kubikmetra zāģskaidu iegūtu apmēram 200 latu peļņu. Tādā veidā no nelielas kokzāģētavas zāģskaidām gadā varētu iegūt apmēram divus līdz trīs miljonus latu (te domātas zāģētavas ar diviem zāģu rāmjiem). Samērā pieklājīgu naudas papildapgrozījumu dotu arī iegūtā etilspirta izmantošana par piedevu benzīnam. ASV pieredze liecina, ka pašreizējiem benzīna dzinējiem pieļaujama tāda benzīna izmantošana, kuram pieliets 10 līdz 15 % etilspirta.
Lai no zāģskaidām iegūtu etilspirtu, tiek realizēts relatīvi vienkāršs process. Zāģskaidas kopā ar sērskābi karsē autoklāvā – hidrolizatorā. Celuloze pārvēršas glikozē, bet sērskābi neitralizē ar kalcija hidroksīda šķīdumu. Radušās kalcija sulfāta nogulsnes atdala. Iegūto glikozi raudzējot, var ražot etilspirtu. Tādējādi kubikmetrs zāģskaidu var dot 200 l etilspirta. Tikpat daudz etilspirta var iegūt no 1,5 tonnām kartupeļu vai 0,7 tonnām graudu. Tas būtu jāzina katram kārtīgam saimniekam!
Iepriekš minētā tehnoloģija zāģskaidu pārvēršanai etilspirtā Latvijā ir praksē pārbaudīta un realizējama, grupai kokzāģētavu apvienojoties un veidojot kopēju ražotni.
Pašlaik Latvijā visās kokzāģētavās gada laikā uzkrātu zāģskaidu pārvēršana etilspirtā dotu apmēram divus līdz trīs miljardus latu. (Salīdziniet šos skaitļus ar Latvijas budžetu!)
Citiem vārdiem, jau gada laikā tikko aplūkotais zāģskaidu izmantošanas ceļš dotu iespēju Latvijai uzcelt ne vienu vien skaistu un modernu gaismas pili.
Taču, organizējot ražotnes zāģskaidu pārvēršanai etanolā jeb etilspirtā, būtu jāņem vērā, ka tā tālāka izmantošana vietējos cehos varētu dot vēl lielāku peļņu. Būtu noderīga dotā vienkāršotā etilspirta izmantošanas shēma.
Zināma saimnieciska vērtība var būt arī tādu ražotņu organizēšanai, kurās kokzāģētavu kopas jeb apvienības zāģskaidas presētu plāksnēs celtniecības vajadzībām un mēbeļu izgatavošanai.
Ne mazāk nozīmīga varētu būt zāģskaidu presēšana kurināmā briketēs. Šajā virzienā Latvijā jau zināma pieredze ir, taču tā vēršama plašumā.
Katrā kokzāģētavā ir vietā rūpīgi izlasīt sīkos materiālus, sākot ar 12 milimetru bieziem un ne mazāk par 40 centimetru gariem, ko varētu lieti izmantot gan kastu, gan apmetumu skaliņu, sētas latiņu, slotaskātu, kapļu kātu, bišu stropu un rotaļlietu daļu izgatavošanai. Literatūra gan plašākai, gan šaurākai darbībai ir pieejama.
Pašlaik Latvijā nav viegli vērot zāģskaidu kalnus pie kokzāģētavām. Tajos vajadzētu saskatīt… zelta kalnus, ar kuru palīdzību varam kļūt bagāti.
Piezīme
Aptuvenajos aprēķinos par pamatu ņemtas kokzāģētavas ar diviem zāģu rāmjiem un to darbs vienā maiņā.
