Vīrs ar krītu
“Jūs varat tās sajust laukā un mežā, skolā un rotaļlaukumā; jūs varat tās sajust mājās un atrakciju parkā. Jūs varat tās sajust gandrīz ikvienā nelielās Enderberi pilsētas nostūrī… bailes, ka tiekat novērots.”
Tieši tādas izjūtas pārņem, lasot Karolīnas Dž. Tjūdoras grāmatu “Krīta vīrs”. Gluži neviļus jūties kā ierauts šausminošā stāstā. Pat nav tā, ka notiktu neiespējami zvērīgas lietas, tomēr stils, kādā grāmata uzrakstīta, liek saspringt atrisinājuma un notikumu gaidās. Tas ir līdzīgi kā ar šausmu filmām – kad saproti, ka biedējošākās nebūt nav tās, kur līst asiņu jūra, bet gan tās, kur prasmīgi izmantotie izteiksmes līdzekļi ik pa brīdim liek uz ķermeņa sajust baiļu skudriņas.
Lasot šo grāmatu, jau no paša sākuma nepameta sajūta, ka stils, kādā tā uzrakstīta, valoda un tieši šī biedējošā nojausma līdzīga jau ir piedzīvota. Sākumā domāju – tas, atceroties kādas sen skatītas šausmu meistara Alfrēda Hičkoka filmas. Piemēram, to pašu slaveno “Psiho”, kas vienmēr šķitusi sava žanra klasikas paraugs.
Taču pēc grāmatas izlasīšanas sapratu – tomēr nē. Īstais vainīgais bija Stīvena Kinga romāns “Tas”. Nav ne jausmas, vai rakstniece varētu būt apzināti vilkusi kādas paralēles, bet S.Kings savu romānu sarakstījis tieši 1986. gadā.
Romānā “Krīta vīrs” viss sākas 1986. gadā atrakciju parkā, toreiz, kad notika negadījums. Tieši todien divpadsmitgadīgais Edijs satika Helorena kungu – Krīta vīru.
Viņš pastāstīja Edijam, kā atstāt slepenas zīmētas ziņas draugiem. Un tas tiešām bija jautri, līdz brīdim, kad krīta vīriņi viņus aizveda pie mirušās.
Kopš tā laika aizritējuši trīsdesmit gadi. Eds nešaubās, ka senie notikumi ir palikuši pagātnē, līdz savā pastkastē atrod aploksni. Tajā ir balta krīta gabals un zīmējums ar cilvēciņu. Vai vēsture atkārtosies? Vai arī šī spēle beigsies tāpat kā toreiz?
Arī S.Kinga romānā darbība norisinās divos laika periodos. Tikai tajā baisi notikumi savienoja 1958. un 1985. gadu un norisinājās ASV, klusā pilsētiņā Derijā Menas štatā. Cilvēku rimto dzīvi stāstā negaidot satricināja vairākas neizskaidrojamas slepkavības. Septiņi bērni apvienojās, lai cīnītos pret sensenu, šķietami neiznīcināmu ļaunumu, kas katram no viņiem parādījies visslēptāko baiļu veidolā.
Arī “Krīta vīrā” notikumi risinās nelielā pilsētiņā un galvenie sākotnējā notikuma liecinieki ir bērni, kas atrisinājuma meklējumos dodas jau pieauguši.
Viens ir skaidrs – tāpat kā S.Kinga romāns, arī šis pieder pie tiem, ko aizmirst puslasītu ir grūti. Pārāk aizraujoša un intriģējoša ir sižeta līnija. Un jāatzīst godīgi, līdz pat pēdējām lappusēm negaidīju tādu atrisinājumu.
Karolīna Dž.Tjūdora ir angļu rakstniece, iepriekš strādājusi gan par reklāmas tekstu sacerētāju, gan par televīzijas raidījumu vadītāju, gan suņu staidzinātāju. Viņas debijas romāna “Krīta vīrs” izdošanas tiesības nopietnā konkurencē ieguvuši 38 valstu izdevēji, un visur šī grāmata ir kļuvusi par bestselleru.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
