“Jelgava man ir ļoti tuva – pazīstu šeit katru pagalmu un parku, cilvēkus. Rīgā dzīvoju jau 38 gadus, bet nejūtu, ka tā būtu pilnīgi mana,” sarunu ciklā “Es nāku no Jelgavas” pilsētas bibliotēkā atklāja dietoloģe Lolita Neimane.
Kauns par blatu sistēmu
L.Neimane dzimusi Gulbenē, bet Jelgavā dzīvojusi līdz 18 gadu vecumam, kad uzsāka studijas. Taču šeit joprojām dzīvo viņas vecāki – Lolitas mamma ir represēto apvienības “Staburadze” vadītāja Valda Dzintare. L.Neimane atminas, ka Jelgavā dzīvojusi vairākās vietās – Katoļu ielā, Uzvaras ielā, Helmaņa ielā. Televīzija tolaik raidīja vakaros, un viņas bērnība aizritēja pagalmā, kopā ar citiem bērniem spēlējot spēles, kas joprojām palikušas labā atmiņā. Dzīvojot Rīgā, viņa savā pagalmā novērojusi, ka nu jau atkal kļūst populāri laiku pavadīt ārpus telpām – bērni vizinās ar velosipēdiem, jaunie tēti maliņā spēlē futbolu. “Tas ir tik jauki, ka bērni kustas,” saka dietoloģe, vērojot vispārējo tendenci bērniem uzkrāt lieko svaru.
Lolita skolā bijusi teicamniece, labās atzīmes puspajokam attaisnojot ar vieglu galvu un prasmi daudz runāt. Pirmā viņas sapņu profesija bija kļūt par milici, skolas laikā radās interese par žurnālistiku un jurisprudenci. Taču tētis brīdinājis meitu, ka, izvēloties žurnālistes profesiju, viņa nekad nevarēs rakstīt to, ko vēlas. Savukārt iet mammas pēdās un kļūt par ārsti viņu atturējusi toreiz pastāvošā blatu sistēma. Ar “Labdien, es no dakteres Dzintares” viņai vajadzēja iet uz veikalu, un tā varēja tikt pie desas. “Man bija kauns,” atceras L.Neimane.
Tomēr jauniete izvēlējās medicīnas ceļu, un arī viņas māsa ir mediķe – godāta acu ķirurģe Vācijā. Studiju gados Lolitai radās interese par ginekoloģiju. Taču prakses laikā Jelgavas slimnīcā, uzzinot, ka aborts tiek veikts bez narkozes, sapratusi, ka nekad to nevarēs izdarīt. Dietoloģijā L.Neimani ieinteresēja kursabiedrs Atis Tupiņš, un viņa izvēlējās sevi attīstīt šajā jomā. Lai gan viņai nepatīk manipulācijas ar asiem priekšmetiem, pēc studiju beigšanas L.Neimane nokļuva ātrajā palīdzībā, kur guva traumu un tāpēc valsts sadales noteikto trīs gadu vietā nostrādāja pusgadu. Neilgu laiku nostrādājusi arī narkoloģijā, jo dietoloģijā tobrīd nebija brīvu vietu.
Ģimene – labākais dzīvē
Ģimenē jau bija ienācis dēls, un L.Neimane tika pie pusslodzes medicīnas māsas darba bērnudārzā, atalgojumā mēnesī saņemot 15 latu. Salīdzinājumam – par vienu dietologa konsultāciju varēja nopelnīt septiņus. Kad L.Neimane bija palīdzējusi samazināt svaru kāda ārsta sievai, pacientu skaits manāmi auga. “Bija laiks, kad pie manis varēja pierakstīties pēc diviem mēnešiem,” atceras dietoloģe. Drīz viņa sāka rakstīt žurnāliem un vadīt raidījumu “Lolitas receptes”, kas ar pārtraukumiem ēterā bija redzams piecus sešus gadus. Tolaik tas bija vienīgais televīzijas raidījums, kurā tika gatavots. “Nonākot televīzijā, kļūsti atpazīstams. Tam ir bezgala daudz šķautņu, vairāk – patīkamo,” saka speciāliste.
L.Neimanei ir divi dēli. Vecākais Niklāvs ir diplomāts, viņam ir nepilnus divus gadus veca meitiņa Alise. Savukārt Gustavs strādā auto loģistikā. Gustavs bieži tiekas ar mammu, abi kopā apmeklē kino un teātri. Ģimene bieži sazvanās. “Mani dēli un vecāki ir labākais, kas man dzīvē var būt,” teic L.Neimane.
Dietoloģe L.Neimane ir arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas dibinātāja un valdes locekle, kā arī lektore. Viņa stāsta, ka nespētu vienā vietā nostrādāt pilnu darba dienu, tāpēc iesaistās dažādos projektos. Piemēram, jauna programma topošajiem sporta skolotājiem, kurā liela vieta atvēlēta uzturam. Citā projektā tiek izstrādāta pārtika cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem. Norit arī sadarbība ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, kurp mācīties brauc Rīgas studenti.
Mazāk cukura, mazāk pumpu
Klātesošajiem L.Neimane arī deva vairākus uztura padomus, dalījās receptēs. Tai skaitā ārste kliedēja mītu, ka raugs jebkurā daudzumā ir neveselīgs. Tāpat viņas vadībā veiktajās analīzēs vistas gaļā nav konstatēti augšanas hormoni, savukārt antibiotikas nepārsniedza normas. Iespējams, jaunietis, kuram ir pumpaina sejas āda uzturā lieto par daudz cukura. Savukārt kafija līdz četrām tasītēm dienā šobrīd tiek uzskatīta par veselīgu. Eļļas L.Neimane iesaka lietot pēc iespējas svaigā veidā un nekarsēt.
Dietoloģe uzskata, ka Latvijā nopērkama laba pārtika un viss ir paša pircēja ziņā – ar savu maciņu izvēlēties “roltonus”, sarkanu limonādi, zilu saldējumu un saldētus kartupeļus frī vai tomēr veselīgu pārtiku. Viņa mudina akli neuzticēties atsevišķiem pētījumiem – tos vienmēr nepieciešams kritiski izvērtēt un salīdzināt ar citiem. Attiecībā uz veģetārismu tiek uzskatīts, ka veģetāriešu veselība, atsakoties no gaļas, necieš, ja vien viņi zina, ar ko to aizstāt. Un – lai arī rudens ir ābolu sulas laiks, jāatceras, ka tajā ir daudz fruktozes, kas nav vēlama lielā daudzumā.
Nespied bērnu ēst!
“Mēs daudzi šodien ēdam krietni par daudz. Pērkam ēdienu un pēc tam vēl tērējam naudu, lai samazinātu svaru, holesterīna un cukura līmeni,” par pārtikas patēriņa paradumiem Latvijā teic dietoloģe. Lai arī skolās pedagogi stāsta, ka bērni ir aktīvi – sporto, dejo –, vienalga klasēs liela daļa ir “tādi viegli apaļīgi”. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata ēšanas paradumi. “Vecmāmiņas, nedodiet bērnam saldumus!” aicina dietoloģe, piebilstot, ka tieši vecvecāki šajā ziņā bieži grēko. No cukura rodas gan liekais svars, gan pumpas, bojājas arī zobi.
Un nevajag bērnu spiest ēst. “Vissliktākais ir likt ēst, ja viņš nevēlas,” saka ārste, pat ja vecmāmiņām šķiet, ka bērnam ir pārāk mazs svars. “Ja bērns ir vesels un fiziski aktīvs, viņam nevajag uzbāzties ar ēdienu,” tā L.Neimane, piebilstot – vienā maltītē bērns varbūt apēdīs mazāk, bet nākamajā viņam gribēsies vairāk. Vērīgam jākļūst, ja pusaugu meitenes ēd arvien mazāk un krītas svarā – tā varētu būt anoreksijas pazīme.
L.Neimane atzīst, ka pēc dabas nav sportiska, taču jau vairāk nekā 20 gadu apmeklē trenažieru zāli, nūjo, vingro. Bērnībā viņa daudz lasījusi – jau astoņu gadu vecumā izlasījusi “Grāfu Monte Kristo”, gājusi uz savas 2. vidusskolas bibliotēku kā brīvprātīgā. “Grāmatu smarža bija manējā,” viņa atklāj.
Aktualizējot piederību savai dzimtajai pilsētai, Jelgavas bibliotēku atbalsta biedrība “Libro” sadarbībā ar Jelgavas pilsētas bibliotēku organizē tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, kuru personības tapšanā un izaugsmē Jelgavai ir bijusi būtiska loma. Sarunu ciklu 9. decembrī noslēgs aktrise un režisore Indra Roga. Pasākumu bez maksas var apmeklēt ikviens interesents.
