Godinot režisores Vijas Zelmenes piemiņu, emocionālā atmosfērā Jelgavas pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē aizvadīts Latvijas simtgadei veltīts Jelgavas Latviešu biedrības teātra uzvedums “Tautasdziesmas DNS manī”.
Stāsts par cilvēku
Doma par iestudējumu, kura centrā būtu tautasdziesmas, dzima V.Zelmenei, un plašāk tā tika izziņota biedrības eglītes pasākumā pērn decembrī. Ikviens dalībnieks bija aicināts iesūtīt savas mīļākās dainas. Saņemtas arī igauņu tautasdziesmas. Taču tad negaidot nāca ziņa, ka aprāvies V.Zelmenes dzīves pavediens. Tomēr iestudējums tika realizēts – režisores Aijas Treijas redzējumā.
Iestudējums ved cauri vienai dienai cilvēka mūžā – sākot ar rītausmu, ietverot darbu un noslēdzoties ar saulrietu, kam atkal seko jauna diena. “Patiesībā stāsts ir par cilvēku – esmu mammai vēderā, tad es piedzimstu, sāku dzirdēt, atveru acis, apjaušu savu ķermeni, ieraugu, kādā vietā un laikā esmu ielikts, ka apkārt ir vēl citi cilvēki. Mēs dibinām ģimeni, iestaigājam taciņas lauku sētā, strādājam. Tad nāk melnā svītra, kurai nevaram pretoties, bet atkal aust saule, un viss turpinās,” stāsta Aija. Iestudējuma ideja veidojusies no saņemtajām tautasdziesmām, un tās cita pie citas rindojušās viegli.
Viens no grūtākajiem uzdevumiem aktieriem, šķiet, bija atdarināt putnu balsis, taču arī ar to tikts galā. “Tas bija izaicinājums būt kolektīvam, nepārkliegt citus, bet mēs arī mainījām lomas, jo visi nevar būt gaiļi vai cīruļi,” tā režisore. Speciāli izrādei šūti jauni tērpi.
Teātris ar iestudējumu jau uzaicināts viesoties Jelgavas novadā, tāpat pilsētas bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa devusi zaļo gaismu atkārtotai izrādīšanai bibliotēkas zālē. Aija stāsta, ka izrādē liela nozīme ir mūzikai un gaismai, kas ierobežo, kur tā var tikt rādīta. Ar gaismu tehniku teātri atbalsta pašvaldības iestāde “Kultūra” (gaismu mākslinieks Kārlis Freibergs). Par muzikālo daļu rūpējas Kārlis Krusts un Mareks Alksnis.
Nepalaiž prom no teātra
“Lai gan mēģinājumu procesā bija arī grūti brīži, pirmizrāde mums atnāca viegla,” stāsta teātra direktors Artūrs Jankovskis, piebilstot – teātrim tā bijusi goda lieta īstenot V.Zelmenes ideju.
Vairākiem aktieriem izrāde bija ugunskristības Jelgavas Latviešu biedrības teātrī. Anastasija Bondareva un Ksenija Furmanova pēc izrādes emocionāli teic, ka jūtas brīnišķīgi. “Nezināju, kā mani uzņems kolektīvs, jo ar šī teātra cilvēkiem sastrādājos pirmo reizi, bet viss izvērtās labi,” stāsta Anastasija. “Bijām vienots, saliedēts organisms,” tā Ksenija. Abas meitenes mācījušās Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā, kas pavasarī absolvēta. Tur arī sākusies viņu saistība ar skolas teātri, kuru vada A.Treija. Anastasija teātrī darbojās sešus gadus, pāris reižu ārpus skolas vadīt pasākumus viņu bija uzaicinājusi V.Zelmene. Savukārt Ksenija skolas teātrī palīdzējusi kā vizāžiste, iesaistījusies mūzikas piemeklēšanā. “Bija izaicinājums ticēt, ka šovakar viss izdosies,” pēc izrādes atklāj Ksenija.
Jelgavas Latviešu biedrības teātrī darbojas daudzi Tehnoloģiju vidusskolas (kādreizējās 1. ģimnāzijas) absolventi. Savus audzēkņus pēc skolas beigšanas vienkopus pulcēja V.Zelmene. “Turpinu Vijas tradīciju. Tos, kas pabeidz skolu, nedrīkst palaist prom no teātra spēlēšanas. Tāpēc izrādē ir gan Vijas, gan mani “bērni”,” tā A.Treija.
