Jelgavas novada jauniešiem šovasar bija iespēja viesoties Vācijā. Par rezultātiem «Ziņas» jau rakstīja, taču katra ciemošanās tuvākās vai tālākās ārzemēs ir arī iepazīšanās ar tajā pusē sasniegto.
Jelgavas novada jauniešiem šovasar bija iespēja viesoties Vācijā. Par rezultātiem «Ziņas»
jau rakstīja, taču katra ciemošanās tuvākās vai tālākās ārzemēs ir arī iepazīšanās ar tajā
pusē sasniegto.
Jelgavas skolēnu vizītē Vācijā bija iespēja apmainīties zināšanām un uzklausīt arī rietumnieku viedokli par patlaban Latvijā notiekošo.
Bija patīkami dzirdēt ar Hesenes zemes sportu, izglītību un pašvaldību darbību saistīto personu uzslavu par mūsu jauniešu korekto, kulturālo uzvedību kā izklaides un uzziņu pasākumos, tā arī sporta sacensībās. Tika atzīmēts, ka jaunieši no Baltijas valstīm, īpaši no Latvijas, kas ieradušies Vācijā skoloties tālāk vai kā citādi darbojas šajā zemē, izceļas ar labām zināšanām daudzos mācību priekšmetos, salīdzinot ar citzemju ieceļotājiem un arī pašu vācu jaunatni. Kā apstiprinājums tam ir daudzās Latvijas skolēnu izcīnītas godalgas priekšmetu starptautiskajās olimpiādēs (viņu vidū – arī Jelgavas novada skolēni).
Jāatceras, ka jau pirms Pirmā pasaules kara Krievijas impērijā, kaut arī atšķirības reģionos bija milzīgas, darbojās viena no labākajām pamata un vidējās izglītības sistēmām Eiropā, kurā līderos bija tā laika Baltijas guberņas (Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes). Izglītības sistēma tika pilnveidota jaunajās Baltijas brīvvalstīs, un, kā liecina statistika, Latvija toreiz soļoja līderu pulkā. Piemēram, 20. gadu izglītības ministra Jāņa Raiņa un citu personību darbības rezultātā Latvijā tika izveidota Eiropā progresīvākā pamata un vidējās izglītības sistēma nacionālajām minoritātēm.
Pateicoties tam, ka 20. gados toreizējā PSRS izglītības vadības jomā darbojās vēl cara laika inteliģences prāti, pārsvarā tika saglabāta iepriekšējā izglītības sistēma, izņemot svešvalodu apmācību, jo tika propagandēts uzskats, ka notiks vispasaules revolūcija un cilvēcei būs tikai viena svešvaloda – krievu…
Paradoksāli, bet izglītības pamatprincipi, kas bija veidoti gadsimtu sākumā, izturēja PSRS darbības 70 gadus, nodrošinot vairumā reģionu augstu pamata, vidējās un arī augstākās izglītības līmeni salīdzinājumā ar vienu otru Rietumeiropas valsti.
Vērtējot situāciju Latvijas izglītībā, vācu speciālisti uzskata, ka biežā ministru maiņa, līdzi mainoties vadošo ierēdņu vadlīnijām, negatīvi ietekmējusi visu izglītības sistēmu.
Negraujiet to, kas jūsu zemē veiksmīgi darbojas, un izvērtējiet mūsu, Rietumu, pieredzi nopietni – tāds, lūk, labvēlīgs padoms.
Visu iepriekš minēto var attiecināt arī uz skolēnu fiziskās audzināšanas sistēmu, jaunatnes sporta problēmām.
Fiziskās audzināšanas sistēma Eiropā veidojās jau19. gadsimta sākumā. Kā vadošo varētu atzīmēt vācu, angļu, skandināvu (zviedru) un «Sokol» kustību bijušajā Austroungārijas impērijā.
Par vienu no fiziskās audzināšanas pamatlicējiem Krievijā tiek uzskatīts profesors Pjotrs Leshafts, kura idejas cariskajā Krievijā netika īstenotas, bet viņa skolnieki sekmīgi tās izmantoja padomju lielvalstī. Viens no Leshafta ideju skolniekiem bija Maskavā skolotais Voldemārs Cekuls – liela personība pirmās brīvvalsts izglītībā. Viņa ierosmes realizēja tālaika progresīvie fiziskās audzināšanas (vingrošanas) skolotāji Jūlijs un Vilis Bernsoni, Fjodors Panteļejevs (visi Rīgā), Roberts Ķirkums (no Cēsīm), arī jelgavnieks Andrejs Apše. V.Cekula idejas tika saistītas ar visu to labāko, ko Latvijā ienesa Baltijas vāciešu sporta biedrības. Viņi 30. gados izveidoja vienu no progresīvākajām sistēmām Eiropā. Daļēji tā darbojās arī PSRS 50. gados.
Ar Rietumu pieredzes īstenošanu fiziskajā audzināšanā un jaunatnes sportā iet tikpat «celmaini» kā visā izglītības sistēmā. Piemēram, 80. gadu sākumā Rīgā viesojās tās sadraudzības pilsētas Brēmenes delegācija, kas iepazinās ar sporta klašu darbību galvaspilsētas skolās. Vācijas vieglatlētikas nedēļas laikrakstā Brēmenes pedagogi dalās pieredzē un iesaka atvērt sporta klases valsts ģimnāzijās. Bet Latvijā tās jau paspējušas izzust.
Vācu speciālisti uzskata, ka daudz kas vērā ņemams ir arī mūsu sporta skolu sistēmā, piemēram, izstrādātie atlases normatīvi vieglatlētikā, slēpošanā, biatlonā. Starp citu, tika izteikts viedoklis, ka tieši biatlonistu atlases un treniņu sistēma Latvijā varētu būt paraugs citām valstīm. Šo sistēmu izstrādājuši krievu speciālisti, bet pilnveidojuši un piemērojuši mūsu iespējām Latvijas pedagogi.
Vēl par sacensībām Vācijā. Tur skrējienu apkalpoja it paliels skaits policistu. Kā izrādījās, nekādu samaksas problēmu nav, jo saskaņā ar likumdošanu rūpēties par kārtību pašvaldību rīkotos pasākumos ir policijas tiešais pienākums.
Līdzīgi, izrādās, ir arī ar medicīnisko aprūpi. Vienā vietā to sniedza vietējais doktorāts, bet citur – vietējā mūku ordeņa hospitāļa ātrās palīdzības feldšeri, uzskatot veikto par labdarības pasākumu jaunatnes labā. Viela pārdomām, veidojot mūsu valstī jaunatnes likumu un citus, tostarp arī par mazā biznesa ieguldījumu sporta, izglītības un kultūras pasākumu sponsorēšanā.
