Otrajā pasaules karā bieži nācās piedzīvot, ka skaitliski maza, bet labi apmācīta un taktiski gudra karaspēka vienība sakāva skaitliski daudz prāvāku pretinieku.
Otrajā pasaules karā bieži nācās piedzīvot, ka skaitliski maza, bet labi apmācīta un taktiski gudra karaspēka vienība sakāva skaitliski daudz prāvāku pretinieku. Viena šāda gadījuma tiešs liecinieks biju arī es.
Bagramjana komandētās 1. Baltijas frontes karaspēka izrāviens no Šauļiem uz Jelgavu – Tukumu – Klapkalnciemu izgāzās un vācu «Nord» grupējumu sašķelt neizdevās, ģenerālpulkveža Lindemaņa vadītie spēki ar izlases tanku divīzijas «Grosdeutschland» atbalstu pārrāvumu likvidēja. Taču krievi mēģināja izrāvienu atkārtot. Trieciensmaili viņi pavērsa Arnikaišu – Zvārdes – Ķerkliņu virzienā ar tālāko uzdevumu pārgriezt šoseju Tauraģe – Mažeiķi – Ezere – Saldus un iziet uz dzelzceļa līnijas Rīga – Saldus – Liepāja. Taču arī šis nodoms bija lemts neveiksmei. Tā izgāšanā piedalījās arī viena vācu prettanku lielgabalu baterija ar sešiem stobriem. Bateriju sedza arī 12 vīri no 19. latviešu grenadieru divīzijas 42. pulka.
No leišu miestiņa Arnikaiši uz Ķerkliņiem veda tikai viens zemes ceļš. Apmēram sešus kilometrus no Arnikaišiem ceļš izgāja no meža, šķērsoja ap 20 hektāru lielu pļavu un ievijās otrā mežā. Tieši šajā vietā kaujas pozīcijas bija ieņēmusi un labi nomaskējusies prettanku baterija.
Pa ceļu kolonnā brauca divas brigādes krievu tanku. Kad kolonnas «galva» sasniedza pļavas vidu, baterija atklāja uguni. Rezultātā pēc desmit minūtēm meža pļava kūpēja: dega 44 krievu tanki. Komandieri tos bija izvērsuši tieši vācu lielgabalu priekšā un viņi to lieliski izmantoja. Kad atlidoja krievu ģenerālpulkveža Papavina komandētās gaisa armijas triecienlidmašīnas un cēla gaisā vai visu mežmalu, neviena tur vairs nebija. Baterija jau bija atvilkta uz Ķerkliņiem. Tās zaudējumi – divi kritušie, septiņi ievainotie, no tiem trīs – smagi. Baterijas numuru neatceros, bet tās komandiera vārdu gan – hauptmanis Ērihs Šrēders. Viņš par šo kauju saņēma Bruņinieku pakāpes Dzelzs krustu.
Ģenerālpulkveža Lindemaņa vadītie spēki ar izlases tanku divīzijas atbalstu krievu pārrāvumu likvidēja. Šī kauja notika pirms 53 gadiem – 1944. gada 16. augustā.
Es negribu glorificēt vācu armijas kaujas darbību Kurzemē, taču neatzīstu arī Rīgā Pārdaugavas monstra un mūsu pašu Jelgavas «Goriniča» eksistenci kā slavinājumu viltus atbrīvotājiem.
