Vai tukšu eļļas pudeli drīkst izmest konteinerā, kas paredzēts
plastmasai, vai drīkst izmest stikla traukus stiklam paredzētā
konteinerā, un kā ir ar stikla zāļu pudelītēm un ampulām?
Uzņēmumā
“Latvijas Zaļais punkts” skaidro, ka atkritumu šķirošana ir
pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumiem, kas vairs nav
izmantojami un tiek nogādāti atkritumu poligonā apglabāšanai. Šķirojot
atkritumus, mēs saglabājam tīru vidi un saudzējam dabas dotos resursus.
SIA
“AP Kaudzītes” valdes loceklis Aldis Amantovs novērojis, ka šķirotie
atkritumi diemžēl paliek netīrāki. Piemēram, konteinerā, kas domāts
plastmasas izstrādājumiem, met visu ko citu.
Nedrīkst izmest eļļas pudeles, rotaļlietas
“Latvijas
Zaļais punkts” savā mājaslapā ir publiskojis informāciju, ka plastmasas
iepakojumam paredzētajos šķirošanas konteineros drīkst izmest tukšas
PET pudeles, kārbiņas, plēves, maisiņus, šampūna un citas cietās
plastmasas pudeles. Izmest drīkst tikai tīru un izskalotu iepakojumu bez
pārtikas produktu atliekām. Pirms izmešanas plastmasas pudeles
jāsaplacina, lai tās aizņem mazāk vietas un konteiners nepiepildās tik
ātri. Nedrīkst izmest netīrus plastmasas izstrādājumus, eļļas pudeles,
rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus, kā arī
vienreizlietojamos traukus.
Der zināt, ka viena plastmasas pudele dabā
sadalās piecas reizes ilgāk, nekā pastāv mūsu valsts. Plastmasu var
pārstrādāt līdz pat 30 reizēm. No pārstrādātā plastmasas iepakojuma ražo
jaunas PET pudeles, lietussargus, džinsa bikses, telefonu vāciņus un
citas lietas.
Tikai ne laminētus
Latvijā ikviens
iedzīvotājs vidēji gadā patērē 80 kilogramu papīra. Papīru var
pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm. Pārstrādātu to izmanto kastēs,
tualetes papīrā, burtnīcās, grāmatās un siltumizolācijā.
Papīra un
kartona šķirošanas konteinerā drīkst mest visu veidu papīra iepakojumu,
kartona kastes, avīzes, žurnālus, brošūras, katalogus un citus reklāmas
materiālus, kas nav laminēti. Drīkst izmest tikai tīru un sausu papīra
un kartona iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām. Pirms izmešanas
arī kartona kastes un dzērienu iepakojums jāsaplacina, lai tas aizņemtu
mazāk vietas. Atsevišķos papīram paredzētajos konteineros drīkst mest
arī dzērienu kartona iepakojumu. Jāseko līdzi informācijai uz konteineru
uzlīmēm!
Papīra un kartona šķirošanas konteinerā nedrīkst izmest
slapju vai netīru papīru un kartonu, kas satur pārtikas piejaukumus, kā
arī laminētus papīra izstrādājumus.
Stiklu var pārstrādāt bezgalīgi
Stikls
dabā nesadalās vispār – tikai nodilst. Baltijas valstīs 80 procentus no
sašķirotā stikla pārstrādā jaunā iepakojumā (pudelēs, burkās).
Pārstrādājot stiklu, gaisa piesārņojums samazinās par 20 procentiem,
ūdens – par 50 procentiem. Šķirojot stiklu, to var pārstrādāt bezgalīgi.
Stikla šķirošanas konteineros drīkst izmest stikla burkas, burciņas un
pudeles. Tām jābūt bez pārtikas produktu atliekām. Stikla pudeles un
burkas var būt ar etiķetēm un alumīnija foliju, jo otrreizējās
pārstrādes procesā tās tiks atdalītas. Bet nedrīkst izmest porcelāna un
stikla traukus, spoguļus, logu stiklu, spuldzes, māla pudeles un
traukus. Tukšas un tīras zāļu pudelītes un ampulas var izmest stiklam
paredzētajos konteineros
Pieci soļi līdz šķirošanas konteineriem tavā dzīvesvietas tuvumā
1.
Sāc šķirot atkritumus un aicini to darīt kaimiņus. Jo vairāk būsiet, jo
ātrāk tiksiet pie šķirošanas konteineriem sev ērtākā vietā.
2. Uzzini www.zalais.lv, kur tavas dzīvesvietas tuvumā ir tuvākie publiskie šķirošanas konteineri.
3.
Pārāk tālu? Zvani, raksti vai kā citādi sazinies ar savas mājas vai
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, aicinot uzstādīt konteinerus
atkritumu šķirošanai.
4. Ja mājas pārvaldnieks vai atkritumu
apsaimniekotājs nav atsaucīgs, vērsies savā pašvaldībā, jo tās atbildībā
ir veidot iedzīvotājiem ērtu un pieejamu atkritumu šķirošanas
infrastruktūru.
5. Kamēr gaidi šķirošanas konteinerus dzīvesvietas
tuvumā, izmanto iespēju stiprināt savu veselību un sportisko formu –
pastaigā, skrējienā vai izbraucienā ar velosipēdu nogādā sašķirotos
atkritumus uz šķirošanas konteineriem vai laukumiem, kas varbūt nav tavu
durvju priekšā.
AS “Latvijas zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis
Mūsu
veiktā aptauja rāda, ka jau 57% iedzīvotāju apgalvo, ka viņu
mājsaimniecībā šķiro atkritumus. Pērn tie bija 53%. Tas liecina, ka
atkritumu šķirošana kļūst par ikdienu arvien lielākam iedzīvotāju
skaitam. Turklāt jau 83% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šķirot
atkritumus ir svarīgi. 47% ir norādījuši, ka informācija par šo procesu
ir pietiekama, 54% atzinuši, ka ir pietiekams informācijas apjoms, kur
nodot šķirotos atkritumus.
Vēl lielāka sabiedrības daļa uzsver, ka ir
diezgan daudz informācijas, lai šķirot varētu pareizi, – tādu ir 64%.
Šie
dati rāda, ka, turpinot attīstīt dalīto atkritumu konteineru sistēmu,
izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un veidojot
iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā Latvijā, varam
būtiski samazināt atkritumu apjomu, kas tiek apglabāts poligonos.
Pavisam svaigs piemērs ir Daugavpils, kur, uzstādot 33 jaunus stikla
šķirošanas konteinerus, mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja jau astoņas
tonnas stikla taras. Tas pierāda, ka, tiklīdz ir šķirošanas
infrastruktūra, cilvēki to aktīvi izmanto.
Mūsu skatījumā,
koncentrējot visus spēkus uz dalīto atkritumu konteineru sistēmas
attīstību, izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un
veidojot iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā
Latvijā, jau pārskatāmā periodā var būtiski samazināt atkritumu apjomu,
kas tiek apglabāts poligonos. Ir pierādījies, ka dalītā atkritumu
vākšana ir viena no efektīvākajām atkritumu šķirošanas sistēmām pasaulē
gan izmaksu, gan pieejamības, gan sašķirotā iepakojuma dažādības,
kvalitātes un apjoma ziņā.
Protams, iedzīvotājiem joprojām rodas
jautājumi, kurā konteinerā un kāda veida atkritumi ir jāšķiro. Mēs,
“Latvijas Zaļais punkts”, ļoti aktīvi veicam darbu ar iedzīvotājiem un
savu iespēju robežās sniedzam nepieciešamo atbalstu un informāciju. Taču
arī pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būtu vēl aktīvāk
jāiesaistās, jo dažādās pašvaldībās un dažādiem operatoriem prasības ir
atšķirīgas.
Foto: Gatis Bogdanovs
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
