1939. gada vasarā biju mazs ganiņš Irlavas pusē. Kādu rītu ap septiņiem, kad gaidīju brokastis, redzēju, ka melna vieglā automašīna piebrauca pie klēts. Šoferis palika mašīnā, bet kāds kungs iegāja pagalmā. Tas bija valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
1939. gada vasarā biju mazs ganiņš Irlavas pusē. Kādu rītu ap septiņiem, kad gaidīju brokastis, redzēju, ka melna vieglā automašīna piebrauca pie klēts. Šoferis palika mašīnā, bet kāds kungs iegāja pagalmā. Tas bija valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Pie kūts viņš bija saticis saimnieku. Pēc sasveicināšanās prezidentam ar saimnieku notikusi šāda saruna.
– Jūs gan esat bagāts! – teicis prezidents. Saimnieks samulsis atbildējis:
– Sava iztikšana jau ir, bet bagāts gan neesmu.
Prezidents savukārt iebildis:
– Nē, jūs esat ļoti bagāts, jo varat atļauties nepārklāt ar kūdru mēslu kaudzi. Amonjaks aiziet gaisā, bet jūs par bargu naudu pērkat slāpekļa minerālmēslus. Katram saimniekam jāmācās lētāk ražot un prasmīgāk pelnīt naudu.
Šie K.Ulmaņa toreiz teiktie vārdi ir aktuāli arī mūsdienās. Šajā rakstā pievērsīsimies salmu un niedru racionālai izmantošanai, kas valstij katru gadu var dot miljardiem latu ienākumu.
Salmi
Tā kā liellopu skaits daudzkārt samazinājies, Latvijā izveidojusies jauna situācija salmu izmantošanā. Ik gadus saražotās salmu masas lielākā daļa ir kļuvusi tikpat kā nevajadzīga. Salmus sadedzina, vai tie sapūst. Tikai retais saimnieks tos izmanto kompostēšanai.
Ir nepieciešams radikāli pārkārtot salmu izmantošanu. Daudz var mācīties no zemēm, kurās ir maz mežu. Piemēram, Meksikā un Ukrainā salmi ir nozīmīga izejviela papīra ražošanā. Arī Latvijā tie pilnībā varētu nodrošināt valstī vajadzīgo papīra daudzumu.
Lauksaimniecībā neizmantoto salmu pārvēršana augstvērtīgā papīrā dotu vismaz vienu miljardu latu gadā.
Daudzkārt lielāks iznākums valstij būtu, ja kaut vai vienu trešdaļu vai pusi no zemnieku neizmantotajiem salmiem pārvērstu viskozes zīdā. (Tas dotu vismaz 10 miljardu latu.) Savukārt valsts saprātīgi noteiktas salmu iepirkšanas cenas dotu iespēju zemniekiem vajadzīgā daudzumā iegādāties minerālmēslus un degvielu.
Pēc Dānijas parauga daļu zemnieku neizmantotos salmus būtu lietderīgi pārstrādāt briketēs. Tāda pieeja varētu nodrošināt ar augstvērtīgu kurināmo gandrīz vai visus lauku iedzīvotājus.
Daudzās zemēs salmus iepilda īpašos rāmjos, ko iebūvē ēku sienās par siltumizolācijas materiālu. Arī Latvijā šī metode dažviet tiek sekmīgi izmantota. Tā var ievērojami samazināt celtniecības izmaksas.
Pēc pirmskara gadu parauga vietējiem daiļamatniecības meistariem vajadzētu vairāk pievērsties salmu cepuru, dekoratīvu salmu sedziņu un citu māksliniecisku priekšmetu izgatavošanai. Latvijai pakāpeniski kļūstot par tūrisma zemi, tādu ražotņu organizēšanai varētu būt vērā ņemama saimnieciska nozīme.
Niedres
Tās ir ārkārtīgi vērtīgs izejmateriāls vairāku jaunu veidu ražotņu organizēšanai, kas Latvijai dotu iespēju katru gadu iegūt miljardiem latu.
Niedres Latvijā aug 2250 ezeros un 800 ūdenstilpēs. Pēc daudzu mežiem nabadzīgo zemju parauga no visām 3050 ūdenskrātuvēm ziemā virs ledus tās varētu nopļaut un sagatavot tālākai izmantošanai. (Niedrāju dedzināšana pavasaros ir neiedomājama bezjēdzība gan no materiālā, gan no bioloģiskā viedokļa!)
Efektīvākais niedru izmantošanas ceļš būtu to ķīmiska pārstrāde celulozē, augstvērtīgā papīrā, viskozes zīdā, furfurolā un vēl citos produktos, kas dotu ne tikvien daudz naudas, bet jūtami ļautu taupīt mežu resursus.
Ja rēķina neliela ezera apkārtmēru (viens kilometrs), tad no niedrēm varētu iegūt viskozes zīdu par apmēram diviem līdz trīs miljoniem latu. Pieticīgs aprēķins rāda, ka, visu Latvijas ūdenstilpju, ezeru un upju niedres pārvēršot viskozes zīdā, varētu iegūt vismaz desmit miljardu latu. Par šādām pasakainām iespējām ir jāpadomā!
Niedres ir ārkārtīgi vērtīgs celtniecības materiāls. Tās līdzīgi salmiem ir iepildāmas īpašos rāmjos, ko, piemēram, Somijā izmanto ēku sienās par lētu un ērtu siltumizolācijas materiālu.
Niedres arī ir pazīstams materiāls ilgmūžīgiem jumtiem. Šī sentēvu pieredze ar jauniem tehniskiem uzlabojumiem lētuma un pamatīguma dēļ būtu plašāk izmantojama.
Tāpat latviešu daiļamatniekiem vairāk vajadzētu pievērsties dažādu dekoratīvu sienas segu, logu un durvju pārklāju, kā arī citu māksliniecisku darinājumu izgatavošanai no niedrēm. Pieredze mūsu tautas meistariem ir, bet radošais darbs būtu vēršams plašumā.
Varētu vēlēties, lai mūsu zemē, kur tik daudz cilvēku nodarbojas ar dārzkopību, katrā lauku mājā iemācītos pīt niedru segas siltumnīcu un lecekšu pārsegšanai. Tas dotu iespēju zemstikla (zemplēvju) kultūru veģetācijas periodu pagarināt par vairākām nedēļām. Tas jau ir nopietns dārzkopju darba efektivitātes kāpināšanas paņēmiens, kas var ievērojami palielināt viņu peļņu.
