Katrai pilij un muižai ir interesanta vēsture. Vienā atrodas pazemes eja, citā ir savs spoks, vēl kāda bijusi romantisku mīlētāju tikšanās vieta. LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte uzskata, ka arī Jelgavas pilij ir savas īpatnības.
Katrai pilij un muižai ir interesanta vēsture. Vienā atrodas pazemes eja, citā ir savs spoks, vēl kāda bijusi romantisku mīlētāju tikšanās vieta. Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzeja vadītāja Ginta Linīte uzskata, ka arī Jelgavas pilij ir savas īpatnības.
Vasarā Jelgavas pili galvenokārt apmeklē ārzemnieki, bet visvairāk skolēnu grupu brauc maijā un septembrī. Tagad akcijas «Apceļosim Latvijas pilis» laikā tūristu, kas iegriežas Jelgavas pilī, kļuvis vēl vairāk.
– Nevaram konkurēt ne ar Rundāles, ne ar Mežotnes pili, tomēr mums ir savi plusi, jo atrodamies gandrīz pilsētas centrā. Ja Jelgava attīstīsies kā pilsēta ar savu seju, tad būtu ļoti svarīgi, lai pils veidotos kā nozīmīgs tūrisma objekts, kas saistītu apmeklētāju uzmanību. Tad arī tūristi paliktu mūsu viesnīcās un apmeklētu citus Jelgavas muzejus. Tas veicinātu tūrisma pieplūdumu un būtu finansiāli izdevīgi, turklāt tiktu celts pilsētas prestižs, – uzskata LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte.
Viņasprāt, Jelgavas pils ir ar savu seju. Tajā ir objekti, ko neatrast citās pilīs, piemēram, vecās Kurzemes hercogu kapenes. Arī pils pati kā monarha rezidence, kas celta pēc Rastrelli projekta, ir nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts.
– Kopskats ir īpašs. Šī ir liela sala ar vecu parku, kas mainās katrā gadalaikā, – tā G.Linīte.
Muzeja vadītāja atzīst, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka Jelgavas pilī nekad muzejs nebūs tāds, kāds tas ir Rundāles pilī. Jelgavā saglabāsies universitāte. G.Linīte arī pauda, ka universitātes vadība cenšas atbalstīt pils sakopšanas darbus, restaurāciju un remontdarbus. Daudz palīdz studenti.
Pašlaik viss iekārtojums pilī ir tāds, lai nebūtu pretrunā ar pašu celtni un toreizējām arhitekta idejām, bet «nestu» šo vēsturisko pagājušā laikmeta elpu.
Universitātes muzeju apmeklē arī daudzi šīs mācību iestādes absolventi, un ir tādi, kas vēlas papildināt tā informāciju, jo ekspozīcijā vairāk ir ziņu par universitātes pastāvēšanu 30. – 40. gados, bet mazāk – par pēckara laiku.
Muzeja apmeklētāju skaits ļoti atkarīgs no sezonas. Ziema ir klusais periods. Tad pārsvarā ekspozīcijas apskata atbraukušie universitātes viesi, studenti. Vislielākais apmeklētāju skaits ir maijā un septembrī, kad skolēni beidz vai sāk mācības. Skolēniem ļoti interesē kapenes. Vasarā vairums apmeklētāju ir ārzemnieki, kas atbraukuši no Skandināvijas valstīm. Samērā daudz ir arī vāciešu, kuru radiniekiem šeit bijuši īpašumi. Pili apmeklējuši arī gan Pētera Bīrona, gan Gotharda Ketlera radinieki, kam pagātnē bijusi saistība ar Jelgavu.
Gada laikā ar Jelgavas pils muzeju iepazīstas ap 5000 tūristu un muzeja vadītāja novada aptuveni 270 ekskursiju. Viņasprāt, tas nav maz.
Maijā, kad bija Jelgavas Pilsētas svētki, pils muzeju apmeklējuši daudz cilvēku. Lielākā daļa no viņiem bijuši jelgavnieki.
Nākamgad cer atjaunot atklātās pagrabtelpas
– Laiks iet uz priekšu, daudz kas ir mainījies arī Jelgavas pilī, tāpēc ir vērts iegriezties. Rekonstruēta Zelta un Sudraba zāle, tāpat apskatāmas restaurētas vecās pils kolonnas, kas tika atjaunotas ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kopējā restaurācijas summa bija 3500 latu, jo bija nepieciešams ļoti liels roku darbs, – pastāstīja G.Linīte.
Pirms kāda laika, liekot drenāžas caurules, strādnieki nejauši atklāja pazemes telpu, kas bija pilna ar ūdeni. Pirmā doma toreiz bija: pazemes eja, jo vecie jelgavnieki atceras, ka ļoti izplatīts bija uzskats, ka no pils ved pazemes eja zem Lielupes uz Valdekas pili vai arī zem Driksas uz Trīsvienības torni. Izpumpējot ūdeni no šīs telpas, atklājās pagrabs ar velvēm no iepriekšējās pils piebūves apmēram 100 kvadrātmetru platībā. Līdz šim tika uzskatīts, ka no senās Livonijas ordeņa pils, ko Pēteris Bīrons licis uzspridzināt, lai varētu uzcelt mūsdienās redzamo, vairs nekas nav saglabājies. Tomēr vecās velves nesen tika atklātas, un pēc to atjaunošanas ir doma šajā telpā eksponēt priekšmetus, kuru glabāšanai nav vajadzīga silta vide.
Muzeja vadītāja uzskata, ka šis tiešām ir laimīgs gadījums – Livonijas ordeņa pils neliela daļa nav aizgājusi bojā un liek domāt, ka ap tagadējo pili, iespējams, ir vēl kādas pagraba telpas vai pazemes ejas, par kurām līdz šim nekas nav zināms.
– Ir diezgan lielas iespējas pils apkārtnē atrast lietas, par kurām mums vēl nav ne jausmas. Bet pašlaik tiek gatavots projekts par vecās pils pagrabtelpas rekonstrukciju un restaurāciju. Iespējams, ka jau nākamajā gadā šīs telpas varēs apskatīt, – prognozēja G.Linīte.
Arī muzejam vajag reklāmu
Lai gan Jelgavas pilī ir tik daudz interesanta, ko apskatīt, liela daļa tomēr brauc tai garām. Aktīvi tiek domāts par apmeklētāju piesaisti. Viena no iespējām ir bukleta izveidošana.
– Šāda nepieciešamība bija jūtama jau ilgāku laiku, jo pils muzejam ir iespēja piedalīties dažādos prezentācijas pasākumos, bet tajos ir ļoti svarīgi, lai būtu izdales materiāls. Līdz šim par Jelgavas pili tāda nav bijis, bet tiem, kas organizē tūristu grupas un veido maršrutus, ir ļoti svarīgi zināt, kas pilī apskatāms. Turklāt, ja muzejā būts pirms trim četriem gadiem, ir vērts atbraukt atkal, jo daudz kas ir mainījies. Arī šajā kontekstā ir ļoti svarīgi, lai mūsu muzejam būtu informācijas materiāls, ar ko varētu reklamēt mūsu Jelgavas pili kā arhitektūras pieminekli, muzeju, kapenes. Tas arī parādīs paveiktos rekonstrukcijas darbus.
Buklets palīdzētu muzejam iegūt vairāk apmeklētāju, lai izremontētās telpas izmantotu dažādiem saviesīgiem pasākumiem, konferencēm, kongresiem. Turklāt no popularitātes ir atkarīgs, vai lielās tūrisma firmas mūs iekļaus savos maršrutos. Ļoti laba sadarbība muzejam ir izveidojusies ar dažām Rīgas tūrisma firmām, arī ar lietuviešu firmu, kas braucienu laikā rīko arī Jelgavas pils apmeklējumu.
Bukletā būs ietverta pils vēsture, atspoguļotas universitātes muzeja divas ekspozīcijas – LLU muzeja un pils vēstures –, kapenes un rekonstruētās telpas, kā arī vecās pils kolonnas. Cenšamies pievērst tūristu uzmanību un piedalāmies akcijā «Apceļosim Latvijas pilis un muižas», – atzīst muzeja vadītāja G.Linīte.
