Gandrīz 50 procentu no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi laikus neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija. Lai informētu cilvēkus par problēmu un aicinātu pārbaudīt sirdi, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību sākusi kampaņu “Atpazīsti mirdzaritimiju – izvairies no insulta!”, vēloties pievērst iedzīvotāju uzmanību mirdzaritmijai, tās atpazīšanai un ārstēšanas iespējām.
Saskaņā ar mirdzaritmijas izplatības datiem pasaulē šī slimība skar vidēji divus procentus no populācijas, kas nozīmē, ka Latvijā varētu būt aptuveni 40 000 mirdzaritmijas skarto, no kuriem lielākā daļa nav diagnosticēta un nesaņem atbilstošu ārstēšanu. Pasaules statistika liecina, ka ārstējas tikai trešā daļa šādu cilvēku.
Jelgavnieki pārbauda asinsspiedienu un pulsu
Lai izglītotu iedzīvotājus par mirdzaritmiju un insulta profilaksi, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” un “Sirds ritma komanda” Jelgavas poliklīnikā aicināja uz bezmaksas mirdzaritmijas riska pārbaudēm. Akcija bija plaši apmeklēta, un tās laikā veidojās rindas.
Māris no Dobeles kopā ar savu kaimiņu izlasījuši rakstu internetā un atbraukuši uz Jelgavas poliklīniku. Abi ir apmierināti ar konsultāciju, guvuši apstiprinājumu jau zināmajam, uzzinājuši arī ko jaunu, taču Māri neapmierina, ka ārstiem un studentiem nācies strādāt poliklīnikas gaitenī. “Koridorā notiek cilvēku plūsma, un tiem, kas gāja garām, akcija varbūt traucēja. Domāju, bija jāatrod kāda cita, slēgta telpa, lai apmeklētājiem nav jāklausās vienam otra problēmās. Un kā tad ar datu aizsardzību?” jautā Māris.
Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti atzīst, ka lielu telpu trūkums ir sena poliklīnikas problēma, kas prasa arī lielas izmaksas, taču šajā ziņā tiekot strādāts, un ir cerība, ka nākotnē būs labāk. Turklāt akcijas rīkotāju prasība bija, ka telpai jāatrodas pirmajā stāvā.
Pasākuma laikā ikvienam bija iespēja pārbaudīt pulsu, nosakot iespējamos ritma traucējumus, un saņemt kardiologu konsultācijas mirdzaritmijas profilaksei, diagnosticēšanai un sekmīgai ārstēšanai. Varēja arī uzzināt, kā pārbaudīt pulsu mājas apstākļos, un saņemt informatīvos ceļvežus pacientiem.
Akcija norisinājās sadarbībā ar Jelgavas poliklīnikas akadēmiju, un pēcpusdienā poliklīnikas zālē notika šīs akadēmijas trešais seminārs, kurā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Kardioloģijas centra profesors Oskars Kalējs, Jelgavas poliklīnikas ārsti speciālisti un zāļu izplatītāji.
Kas ir mirdzaritmija?
Mirdzaritmija (zinātniskajā literatūrā – ātriju fibrilācija) ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem, kad sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tādējādi sirdī asinis no priekškambariem kambaros nokļūst lēnāk, un tas var veicināt trombu veidošanos. Savukārt trombi var izkļūt no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinsapgādi smadzenēs, izraisot insultu.
Riska faktors, ko nevar ietekmēt, ir vecums, tomēr ar insultu iespējams saslimt jebkurā vecumā. Insulta risks sevišķi aug, pārsniedzot 55 gadus, pēc tam risks dubultojas ik desmit gadus. Faktori, ko var ietekmēt, tas ir, samazināt, ir augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna (sevišķi zema blīvuma holesterīna) līmenis asinīs, sirds mirdzaritmija un cukura diabēts.
Insulta riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu, ir smēķēšana, nepietiekama fiziska aktivitāte, aptaukošanās, nepareizi ēšanas paradumi (nesabalansēts uzturs, daudz dzīvnieku izcelsmes tauku), pārmērīga alkohola lietošana.
Savukārt mirdzaritmijas pacienta ceļvedis vēsta, ka biežākie iemesli, kas var radīt mirdzaritmiju, ir paaugstināts asinsspiediens (hipertensija), vairogdziedzera slimības, sirds mazspēja un koronārā sirds slimība. Savukārt retāks iemesls ir iedzimtība vai sirds strukturālās izmaiņas, piemēram, sirds vārstuļu slimības.
Mūsdienās arvien nopietnāks riska faktors, īpaši jaunākiem cilvēkiem, ir negulētas naktis, stress un pārslodze darbā, kā arī pārāk liels alkohola patēriņš. Tomēr nereti mirdzaritmijas iesmeslu tā arī neizdodas noskaidrot.
Slēpto (kluso) mirdzaritmiju spilgti raksturoja kardiologs profesors O.Kalējs, norādot, ka šajā gadījumā pirmā pazīme ir insults vai sirds mazspēja. Savā praksē viņš ir saskāries ar šādu pacientu, bieži vien spēcīgu, divmetrīgu vīru, pirmo klasisko sūdzību: “Vairs nevaru baļķi no meža iznest ārā…”
Kāpēc mirdzaritmija ir bīstama?
Cilvēkiem ar mirdzaritmiju, kas nesaņem atbilstošu ārstēšanu, ir līdz par piecām reizēm augstāks insulta risks, turklāt bieži insulti ir ar smagām sekām un pat letāli.
Profesors O.Kalējs minēja arī kādu piemēru no savas prakses, kad sieva rūpēs par vīra veselību pie viņa atvedusi dzīvesbiedru, vīrieti vecumā pāri četrdesmit, kuram pēc tam konstatēta mirdzaritmija. “Viņš strādā par tālbraucēju, fūres šoferi. Vienreiz Polijā “nonesis” pieturu, taču domājis, ka to izdarījis, jo aizmidzis. Bet es gan negribētu, ka viņš man brauc pretī pa ceļu…” atzina profesors.
Vieglāk atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss.
Regulāri jāpārbauda veselība
Pulsu var noteikt arī mājas apstākļos. Sataustiet to uz plaukstas locītavas īkšķa pusē vai arī viegli uzspiediet kakla sānu daļā (pie miega artērijas). Sekojiet līdzi, vai pulss ir ritmisks. Ja pulss ir neritmisks vai haotisks, turklāt ātrs (virs 100 sitieniem minūtē), tas var liecināt par mirdzaritmiju.
Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, sāpes krūtīs, elpas trūkums, galvas reibonis. Tomēr daudziem šī slimība norit arī bez izteiktiem simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt gan pulsu, gan veselību kopumā. Pirmais un galvenais izmeklējums, lai diagnosticētu mirdzaritmiju, ir elektrokardiogramma.
“Slimības ir daudz vieglāk novērst nekā ārstēt, un profilakse ir daudz efektīvāka nekā aprūpes darbs. Mirdzaritmija ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, jo sabiedrībā aug gados vecu cilvēku skaits. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par veselību, zināt savu asinsspiedienu, pulsu, glikozes un cukura līmeni un, ja ir izmaiņas, iet pie ģimenes ārsta, neatliekot un nevilcinot laiku, kad varētu sev palīdzēt. Jo laicīgāk tiks sākta ārstēšana, jo labāki būs rezultāti,” uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts rezidents kardioloģijā Kristaps Šablinskis, kas arī piedalījās akcijā Jelgavā, un daudzi apmeklētāji vēlējās veselību pārbaudīt tieši pie viņa.
Kā ārstē mirdzaritmiju?
Mūsdienu medicīnā un ar jaunajām tehnoloģijām mirdzaritmija tiek sekmīgi ārstēta. Biežākās ārstēšanas metodes ir medikamentoza terapija, kas vērsta uz sirdsdarbības ātruma un ritma normalizāciju, medikamentoza terapija trombu veidošanās un insulta novēršanai u.c. Ja medikamentozā terapija nav iespējama (ir augsts asiņošanas risks vai zāļu nepanesamība), var veikt sirds kreisā priekškambara austiņas mehānisku slēgšanu ar īpašu ierīci, kas tiek ievadīta sirdī caur katetru.
Trombu veidošanos sirdī iespējams novērst, lietojot asinis šķidrinošus medikamentus jeb antikoagulantus. Pirms ārsts izvēlas piemērotāko antikoagulantu terapiju, pēc speciālām skalām tiek individuāli izvērtēts insulta un asiņošanas risks. Ir divu veidu asins šķīdinātāji jeb antikoagulanti: varfarīns – medikaments, kas līdz šim visbiežāk lietots insulta profilaksei, un tiešie antikoagulanti – mūsdienīgi medikamenti, kuru efektivitāte un drošība salīdzinājumā ar varfarīnu plašos starptautiskos pētījumos izrādījusies pārāka.
Kampaņas laikā tika atklāta digitāla instalācija “Sirds”, kā arī prezentēts izglītojošs video sabiedrībai “Turi roku uz pulsa!”, kurā kardiologs Kārlis Trušinskis iedrošina pazīstamo aktieri Artūru Skrastiņu pārbaudīt savu pulsu.
