“Jelgavnieks paliek jelgavnieks, pat ja viņš dzīvo Rīgā,” saka dziesminieks Kārlis Kazāks, sarunu ciklā “Cepums ar slavenību” tiekoties ar pilsētas jauniešiem.
Satiekas Jelgavā
Kārļa tētis ir no Kārķiem Ziemeļvidzemē, mamma – no Vandzenes Talsu pusē. Abus kopā savedušas studijas LLU. Viņš novērojis, ka tādu īstu jelgavnieku paaudžu paaudzēs grūti atrast un tieši universitāte bieži ir tā, kas Jelgavā ļauj satikties cilvēkiem no dažādām Latvijas pusēm.
Kārlis mācījies Jelgavas 4. vidusskolā mūzikas klasē – tāpat kā māsa un brālis. Apguvis klavieres, vēlāk trompeti. 8. klasē trompetes spēlē bijis nesekmīgs, jo pusgadu neapmeklēja nodarbības. Viņš arī atzīstas, ka reiz bijis iemīlējies gan mātē, gan meitā – Lienā un Līgā Celmās –, no kurām pirmā bija skolotāja, bet otrā – klasesbiedrene.
Finansiālu apsvērumu vadīts, pēc pamatskolas Kārlis sāka mācīties par galdnieku Rīgā, izdzēšot akadēmiskās mūzikas izpildītāja karjeru un pamazām arī mazinot saikni ar Jelgavu. Piecus gadus mācījies par galdnieku, Rīgas Tehniskajā universitātē studējis produktu dizainu, kļuvis par inženierzinātņu maģistru, pabeidzis arī doktorantūras studijas, bet nav uzrakstījis promocijas darbu. Septiņus gadus pasniedzis koksnes fiziku.
Aci pret aci ar cietumniekiem
Viena no spilgtākajām Jelgavas laika atmiņām Kārlim saistās ar kādu vakaru, kad viņš devās mājās no grupas “Dull Doll”, ar kuru arī uzvarēts konkursā “Sinepes un medus”, mēģinājuma. Kopš 2000. gada viņam ir grupa “Oceanfall”. Toreiz bijis izbrīnīts, redzot, ka pretī nāk tik daudz cilvēku slimnīcas drēbēs. Tikai vēlāk uzzinājis, ka tie bijuši izbēgušie cietumnieki. Kāds cits piedzīvojums viņam saistās ar skaļu dziedāšanu uz ielas pēc koncerta. Tas gan beidzās ar policijas protokolu par sabiedriskā miera traucēšanu un streipuļošanu, kaut arī alkohols nebija lietots.
Kā Kārlis sāka nodarboties ar mūziku? Viņa brālim bija grupa, kas mēģināja ģimenes trīsistabu dzīvoklī. Tur arī atradis tabulu ar ģitāras akordiem, ko apguvis pašmācības ceļā. Pirmā dziesma bija no “Nirvanas” repertuāra. Kārlis atminas, ka pēc trešās kāda cita sarakstītas dziesmas apgūšanas kļuva garlaicīgi. Pirmās paša komponētās bija ar Eduarda Veidenbauma un Klāva Elsberga tekstiem. Tomēr Kārlim ir grūti atcerēties svešus tekstus, tāpēc viņš sāka rakstīt pats. Kad pirmo reizi sava dziesma ir kādam jāparāda, joprojām viņam ir iekšēja pretestība,
Mācās novadu atšķirības
Kārlis ir pazīstams ar projektu “Velomūzika”, kurā mūziķi jau vairākus gadus vasarās ar velosipēdiem apceļo Latviju, mainot naktsmājas pret koncertu. Viņa pirmais veloceļojums bijis vēl bērnībā. Tā varēja būt 7.–8. klase, kad abi ar vecāko māsu nolēmuši apciemot radus Pilsrundālē. Pa ceļam gadījušies suņi un nācies ēst zaļus ābolus, bet galā tikuši.
Pirmais “Velomūzikas” brauciens notika 2012. gadā no Staburaga uz Oleriem. Kārlis atminas, ka nākamajos viņš vairs neņēma līdzi tik daudz mantu. Ar laiku arī sācis mācīties novadu atšķirības. Latgalē, izstāstot brauciena ideju, neviens liekus jautājumus neuzdod un mudina tik braukt, bet Kurzemē pat tiek iesaistīta pagasta pārvalde un noorganizēts koncerts kultūras namā.
Kārlis arī novērojis – vidzemnieka mājā viegli iekšā netikt, uzticība ir jānopelna. Ja gadās slikts laiks un tu ienāc vidzemnieka sētā, viņam priekšnamā vienmēr stāvēs divvietīgs soliņš. Savukārt Auces puses zemgaliešiem piemītot īpatnējs runas veids – komunicējot ar auceniekiem, jūties neērti un tāds kā nedaudz apvainots. Savukārt sēļi esot ietiepīgi kā āži. “Ar sēļiem nav iespējams sastrīdēties. Ja viņi kaut kam nepiekrīt, viņi apklust,” tā Kārlis. Bet latgalieši ir slaveni ar savu viesmīlību. “Latgalieši būs pirmie, kas nepieciešamības gadījumā dosies aizstāvēt Latviju. To var saprast, tikai aizbraucot uz vietas. Uz Latgali dodos uzlādēt “baterijas”,” saka Kārlis.
Dziesmu nevar pielāgot
Lai gan audzis nelatviskā vidē, kāda tolaik bija Jelgava, tikai pieaugot un apprecot meiteni no Raunas, Kārlis sapratis, ka nav izmantojis iespēju iepazīt krievu kultūru. Savulaik viņš bijis nacionāli radikāli noskaņots, bet, gadiem ejot, kļuvis liberālāks.
“Velomūzikas” laikā sācis ieklausīties, ka katrā Latvijas vietā runā citādi, un tā dzimis projekts “Dzirdi balsis”. “Izloksnes ļoti slēpjas. Lai dzirdētu, kā cilvēki runā savā starpā, pašam ir jāpazūd,” novērojis Kārlis. Viņš arī metis sev izaicinājumu un katru iepazīto izloksni iemūžinājis dziesmā. “Dziesma ir jāraksta izloksnē. Nevar to uzrakstīt literārajā valodā un tad pārvērst,” tā dziesminieks.
Sarunu ciklu “Cepums ar slavenību” organizē biedrība “Kultūras un mākslas centrs “Nātre”” sadarbībā ar kafejnīcu “Silva”.
