Atzīmējot 150 gadu kopš dzelzceļa līnijas Rīga–Jelgava atklāšanas, Jelgavas stacijā notika svinības, kuru dalībnieki tika iepazīstināti ar modernizētu dīzeļlokomotīvi, kā arī varēja doties ekskursijās uz Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas filiāli un 1903. gadā Pārlielupē būvēto lokomotīvju depo, kas mūsdienās tiek izmantots kā minētā muzeja noliktava.
Statistika liecina, ka pēdējos desmit gados Jelgava ir kļuvusi par “Rīgas guļamvagonu”. Proti, galvaspilsētā strādā vai mācās divas trešdaļas darbspējīgo jelgavnieku un arī daudz apkārtnes iedzīvotāju. Pēc dzelzceļnieku apkopotajiem datiem, Jelgavas stacijā vidēji ik dienas Rīgas vilcienā iekāpj un no tā izkāpj 2178 pasažieri (795 tūkstoši pasažieru gadā). “Latvijā kopā ir ap 18 miljoniem pasažieru pārvadājumu gadā, Rīgas–Jelgavas līnijā šis skaits tuvojas trīs miljoniem,” sacīja valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, kas arī bija ieradies uz Jelgavas dzelzceļa līnijas jubileju. Jāpaskaidro, ka ar minētajiem miljoniem jāsaprot katrs atsevišķs pasažiera pārvadājums (kaut vienas pieturas attālumā), nevis personu skaits, kas izmanto dzelzceļu.
Drošībai uz sliedēm jābūt augstākai
Par Jelgavas drošībai aktuālo bīstamo dzelzceļa kravu pārvadājumu industriālo risku E.Bērziņš “Ziņām” uzsvēra, ka dzelzceļnieki maksimāli stingri ievēro drošības prasības, lai nenotiktu avārijas, īpaši ar bīstamo vielu noplūdi. “Dzelzceļš iet cauri Jelgavai tuvu tās centram, un to mēs mainīt nevaram,” tā “Latvijas dzelzceļa” prezidents, piebilstot, ka no bīstamo kravu pārvadājumiem valstij ir lieli nodokļu ieņēmumi. Runājot par paaugstināta riska punktu – gājēju pāreju pār sliedēm pie Lielupes tilta –, E.Bērziņš atzina, ka bijis pārsteigts, uzzinot, ka ik dienas ap piecsimt Pārlielupes iedzīvotāju Lielupi šķērso pa dzelzceļa tiltu un arī staigā pa šo pāreju pār sliedēm. Viņš saprot, ka jau tuvākajā nākotnē, izveidojot pie dzelzceļa stacijas jaunu pilsētas tirgu, šajā bīstamajā ceļa posmā gājēju satiksme augs: “Mēs ar mēru par šo problēmu runājām. Tā savlaicīgi ir jāizvērtē speciālistiem.” Viņš pieļauj, ka gar sliedēm varētu paplašināt ietvi un pie gājēju pārejas uzstādīt luksoforu. “Luksoforu pie gājēju pārejas pār sliedēm esam pielikuši Siguldā, un tur tas strādā labi,” vērtē “Latvijas dzelzceļa” prezidents.
Ceļā uz Jelgavas veco depo “Latvijas dzelzceļa” industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs aicināja pievērst uzmanību “Latvijas dzelzceļa” tehniskās palīdzības vilcienam, kas pastāvīgi novietots netālu no depo Pārlielupē. Uz tā vagonu platformām atrodas vairāki visurgājēji, kā arī celtnis ar 250 tonnu celtspēju, kas varētu būt pietiekami, lai uzceltu uz sliedēm vilciena lokomotīvju pāri. “Jelgava ir svarīgs dzelzceļa mezgls, tāpēc šī tehnika novietota šeit,” skaidro T.Altbergs.
Jelgavā stāv relikvijas
Ekskursantus interesēja, kur palikušas daudzās tvaika lokomotīves, kas 70.–80. gados bija novietotas strupceļā netālu no Jelgavas depo. Dzelzceļa muzeja Jelgavas filiāles kuratore Ilze Freiberga atklāj, ka tiešām padomju gados Jelgavā stāvēja 80 tvaika lokomotīves, kas skaitījās militārā rezerve. Tās bija izmantojamas ārkārtas situācijās, kad tiek pārtraukta centralizēta enerģijas piegāde un par enerģijas ražotāju var kļūt tvaika lokomotīve, ko iespējams kurināt arī ar malku. “Laika zobs saēda šīs zem klajas debess stāvošās lokomotīves, un tās jau pirms laba laika Liepājā pārkausētas,” stāsta I.Freibega.
Labāks liktenis ir dažām lokomotīvēm un vagoniem, kas atrodas zem jumta vecajā depo korpusā, kas gan kopš 90. gadiem lokomotīvju apkopei netiek izmantots. Tur novietota Latvijā vecākā tvaika lokomotīve, kas būvēta 1942. gadā Vācijā zibenskara vajadzībām. Kļūdama par Padomju Savienības militāro trofeju, tā nokalpoja vēl 40 gadu. “Lokomotīve ir izmantota filmās, tostarp videoklipā par dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kur filmējās grupa “Pērkons”,” zina teikt T.Altbergs. Savukārt par Otrā pasaules kara uzvarētāju agrāko militāro varenību liecina Baltijas frontes komandiera maršala Ivana Bagramjana salonvagons, kuru padomju laikos lietojuši arī dzelzceļa vadītāji un kas gan ir tik bēdīgā stāvoklī, ka vairs nav iekšpusē apskatāms.
T.Altbergs skaidro, ka Jelgavas vecajā depo Latvijas dzelzceļa muzejs novietojis relikvijas, ko labvēlīgākos apstākļos varētu restaurēt vai samainīt pret līdzvērtīgu eksponātu kādā citā muzejā.
Dzelzceļa līnijas jubilejas pasākumā daudzi jelgavnieki izmantoja iespēju iekāpt un apskatīt “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmumā “LDz ritošā sastāva serviss” atjaunoto 1989. gadā Ukrainā ražoto lokomotīvju 2M62UM pāri, kas spēj pavilkt līdz 5500 tonnām smagus dzelzceļa vagonu sastāvus, kādi tie arī nāk no Krievijas.
