Turpinot popularizēt ērģeļmūziku, ar jaunu programmu “Kluss starojums” dziedātāja Endija Rezgale Ziemassvētku laikā otro reizi dodas pie klausītājiem Latvijas dievnamos. Jaunā programma 23. decembrī pulksten 16 skanēs arī Jelgavas Sv.Annas baznīcā, kur kopā ar E.Rezgali muzicēs ērģelniece Ilona Birģele un obojiste Latvijas Kultūras akadēmijas studente Madara Briška. Koncertā varēs dzirdēt tradicionālās Ziemassvētku dziesmas “Es skaistu rozīt’ zinu”, “Ak, svētā nakts”, Ērika Ešenvalda “Aicinājumu”, Riharda Dubras “Beata es, Virgo Maria”, Jāņa Lūsēna “Mazu brīdi pirms”, Franča Šūberta “Ave Maria” un citus skaņdarbus.
Ērģelniece I.Birģele regulāri koncertē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot solo programmas. Viņa sniegusi koncertus ārzemēs, piedalījusies meistarklasēs un festivālos, nesot Latvijas un jauno komponistu vārdu pasaulē. I.Birģele ir vadījusi vairākus nozīmīgus projektus (piemēram, “Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles ērģelēm – 100”, “Vasaras ērģeļu fantāzijas”, “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”, Romualda Jermaka jubilejas autorkoncerts, vēsturisko ērģeļu svētki), kuru mērķis ir popularizēt un attīstīt ērģeļu kultūru Latvijā. “Klausītāji, sevišķi pēdējos gados, iemīļojuši ērģeļu mūziku,” atklāj I.Birģele, kuru arī aicinājām uz plašāku sarunu.
– Kā sākās jūsu sadarbība ar Endiju Rezgali?
Endija jau pērn radīja Ziemassvētku koncertprogrammu, kas ļoti veiksmīgi izskanēja Latvijas novados. Tā kā viņa vēlējās iesākto turpināt, šogad uz jauku sadarbību uzrunāja mani un obojisti Madaru Brišku. Visas kopā izveidojām jauno koncertprogrammu “Kluss starojums”. Man ir liels prieks sadarboties ar Endiju – viņa ir gan ļoti skaistas, maigas balss īpašniece, gan arī uzņēmīga, rīkojot koncertus.
– Kā ērģeles skan kopā ar oboju?
Ērģeles skan brīnišķīgi – kā ne ar vienu citu instrumentu. It īpaši, ja tās ir “dzīvas” stabuļu ērģeles – tas ir kā vesels orķestris, kur var piemeklēt visdažādākās krāsas un nianses. Tā kā oboja ir skaists instruments ar siltu, melodisku tembru, tās lieliski sader ar ērģelēm. Cits jautājums ir par skaņojumu, jo ērģeles ir ļoti jutīgas pret gaisa temperatūras maiņu dievnamos. Piemēroties ērģeļu skaņojumam obojai ir diezgan sarežģīts uzdevums, bet mums ir ļoti paveicies – Madara spēlē arī flautu, tādēļ šajā programmā izmantojam abus instrumentus.
Mūsu koncerts no daudziem citiem atšķiras ar to, ka spēlējam “dzīvos”, akustiskos instrumentus un arī balss skan bez mikrofona, bez apskaņošanas. Koncerta programmā ir ietverti klasiskās mūzikas šedevri, piemēram, Šūberta “Ave Maria” un Brāmsa “Šūpuļa dziesma”. Es pati atskaņošu latviešu komponistu Marģera Zariņa miniatūru “Usmas baznīciņā” un Riharda Dubras meditāciju ērģelēm “Dievmātes skatiena pieskāriens”. Šī mūzika man ir ļoti tuva, un esmu pārliecināta, ka Jelgavas Sv.Annas dievnamā tā izskanēs īpaši skaisti. Protams, lielākoties programmā ir iekļauta garīgā mūzika, jo koncerts notiek dievnamā un gaidām Kristus piedzimšanas svētkus. Atskaņojam adventes laikam piemērotu mūziku un Ziemassvētku korāļus.
– Ko jums nozīmē Ziemassvētki, un kā tos svinat savā ģimenē?
Man šis laiks ir viens no centrālajiem gada notikumiem. Esmu kristiete, tādēļ Kristus piedzimšanas svētki man nozīmē ļoti daudz – būt kopā ar ģimeni, piedalīties dievkalpojumos un mazliet atpūsties no ikdienas steigas. Šī ir iespēja apstāties un padomāt par garīgajām vērtībām.
– Savā ikdienā ērģeļu mūziku cenšaties popularizēt dažādos projektos.
Kopš 2013. gada rīkoju koncertus un īstenoju festivālu mēroga cienīgus projektus. Noteikti jāpiemin vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”, kas šogad notika otro gadu un, cerams, būs arī nākamgad. Tajos mēs cenšamies parādīt sabiedrībai, ka Latvija ir bagāta ar vēsturiski nozīmīgām ērģelēm, kuras ir būvētas šeit un kurām ir jau vismaz simt, divsimt vai pat trīssimt gadu. Mēdz būt, ka lauku baznīcā atrodas ārkārtīgi vērtīgs instruments, bet cilvēki to varbūt pat nemaz neapzinās. Piemēram, Velēnā ir izcilas vācu ērģeļbūvētāja Vilhelma Zauera ērģeles, kas var kalpot arī kā koncertinstruments. Tad nu es rīkoju koncertus un nelielas ievadlekcijas, bērni no vietējām mākslas skolām zīmēja darbus “Mana ērģeļu zeme”, izstādes bija skatāmas dievnamos.
– Ar ko papildus projektiem vēl nodarbojaties?
Šobrīd aktīvi gatavojos dažādiem koncertiem. Pēdējā laikā man ir diezgan daudz piedāvājumu – koncertprogrammas ar solistiem, instrumentālistiem, koriem. Paralēli tam Rīgas 45. vidusskolā nedaudz mācu klavierspēli. Mazliet piestrādāju par koncertmeistari, bet tas ir vairāk kā hobijs.
Man ir kupla ģimene – četri bērni, kam jāvelta ļoti daudz laika. Visi ir skolēni – vecumā no 3. līdz 7. klasei –, pa vakariem kopīgi mācāmies. Visi bērni, izņemot vecāko dēlu, kurš spēlē basketbolu, apmeklē arī mūzikas skolu.
– Vai svētkos kopā mājās pamuzicējat?
Cenšamies. Tā kā bērni ir sabiedriski aktīvi un mācās mūzikas skolā, viņiem nepārtraukti ir pašiem savi koncerti ārpus mājas – tautas deju, koru. Viens no dēliem spēlē vijoli, nupat no Starptautiskā kameransambļu konkursa Lietuvā atgriezās ar pirmo vietu. Kad bērni atnāk mājās, nelabprāt grib atkal nodarboties ar mūziku, jo diena ir bijusi ļoti piepildīta. Mājās drīzāk gribas parunāt vienam ar otru, taču svētkos, saņemot Ziemassvētku dāvanas, bērni labprāt sniedz kādu priekšnesumu, nodzied vai nospēlē mūzikas skolā iemācīto.
– Minējāt, ka šobrīd gatavojaties koncertiem. Kur vēl tuvākajā laikā bez uzstāšanās Jelgavā jūs varēs dzirdēt?
Decembra beigās visi laipni gaidīti Rīgas Doma katedrālē. Organizatori ir sarūpējuši ļoti skaistu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem – tiek rīkoti veseli 12 koncerti, kuros piedalīsies vairāki izcili latviešu ērģelnieki. Trijos no šiem koncertiem spēlēšu arī es. Labprāt muzicēju arī Rīgas Sv.Pāvila baznīcā. Atnākot vasarai, sākas ērģeļmūzikas festivāli dažādās Latvijas vietās. Tuvākajā laikā man ir plānoti arī daži ārzemju ceļojumi.
– Jums ir arī ārzemju koncertu pieredze. Kā vērtējat Latvijas ērģeļmūzikas kultūru?
Jā – šajā vasarā divas reizes biju Igaunijā, festivālā Zviedrijā, divas reizes šogad esmu aizbraukusi līdz Sibīrijai. Diezgan daudz kur nākas pabūt.
Latvijā ir vairāki ērģelnieki, kuri paši vēlas rīkot festivālus, veltītus ērģeļmūzikai. Katru gadu notiek Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls Dubultos. Tāpat Zemgales ērģeļu dienas, kuras organizē Jelgavas Sv.Annas baznīcas ērģelniece Māra Ansonska. Par tradīciju kļuvušas arī Latgales ērģeļu dienas.
Latvija patiešām ir ērģeļu zeme. Mums ir ļoti daudz interesantu instrumentu, kuru skanējumā būtu vērts ieklausīties, kā arī daudz labu, profesionālu ērģelnieku. Ir tik daudz skaistas mūzikas, kas uzrakstīta tieši ērģelēm, tādēļ baudījums, apmeklējot ērģeļmūzikas koncertus, var būt ļoti liels. Aktīva koncertdzīve šobrīd ir Rīgā Sv.Pāvila baznīcā, kur ērģeļmūzikas koncerti notiek vismaz divas reizes nedēļā. Doma katedrālē tie ir pat trīs četri koncerti nedēļā un pikolo koncerti katru dienu pusdienlaikā.
– Pieminējāt Zemgales ērģeļu dienas – Jelgavas pusē esat muzicējusi vairākkārt.
Jums ir brīnišķīgas ērģeles – Sesavā un Budbergā ir Augusta Martina radīti instrumenti. Bauskā un Bārbelē skan latviešu meistara Mārtiņa Krēsliņa būvētas ērģeles. Zaļeniekos ir brīnišķīgas Teodora Tīdemaņa un Kārļa Hermaņa ērģeles. Tās man ir ļoti mīļas, tādēļ ļoti labprāt tur koncertēju. Pagājušajā gadā Zaļenieku instrumentu iekļāvu vēsturisko ērģeļu svētkos – noslēguma koncertā uzstājāmies kopā ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu kori “Vivace”. Šis instruments ir tā vērts, lai to izmantotu pilnvērtīgi, ne tikai dievkalpojumu vajadzībām.
– Kāds ir jūsu un ērģeļu satikšanās stāsts?
Mana satikšanās ar ērģelēm bija ļoti interesanta. Vēl bērnu mūzikas skolā mācoties klavieres, es sapratu, ka kļūšu ērģelniece. Mani iedvesmoja kāds ērģeļmūzikas koncerts, ko sniedza Rēzeknes Mūzikas vidusskolas ērģeļu klases 5. kursa studenti manos dzimtajos Varakļānos. Viņi bija atveduši līdzi elektriskās ērģeles, un uz skatuves katrs izpildīja vienu skaņdarbu. Šis koncerts tik ļoti iedvesmoja, ka sapratu – ērģeles ir mans instruments, kuru kādreiz spēlēšu. Atceros, ka koncertā uzstājās arī ērģelniece Iveta Apkalna, kura spēlēja Antonio Vivaldi mūziku. Par to, ka esmu izvēlējusies pareizo instrumentu, vēl vairāk pārliecināja pirmā uzstāšanās pie īstām stabuļu ērģelēm Rīgas Sv.Pestītāja anglikāņu baznīcā. Šo mirkli joprojām atceros ar lielu saviļņojumu.
