Kas labs bija atrodams Ziemassvētku tirdziņā “Jarmarka” Mākslas akadēmijā šogad? Nemācēšu teikt, jo ielūkojos akadēmijas aulā pēdējā tirgus dienā – 30. decembrī. Ritēja pasākuma pēdējā stundiņa – svētdiena no septiņiem līdz astoņiem vakarā. Divu nedēļu laikā daudz kas jau nopirkts, kaut kas nācis klāt. Akadēmijas aula piekrāmēta pārpārēm ar skicēm, puspabeigtiem, veikli vai mazāk veikli uzgleznotiem, zīmētiem, veidotiem un darinātiem studentu darbiem. Šogad pirmo reizi “Jarmarka” bija bez akadēmijas pasniedzēju darbiem. Un šoreiz īsi pirms pasākuma beigām netika piedāvāta šampanieša glāze. Savukārt apmēram desmit minūtes pirms noslēguma varēja manīt apjomīga izskata apsarga apgaitu, liecinot par to, ka vairāk nekā divu nedēļu pasākums tuvojas noslēgumam. Tas par organizatorisko pusi, bet mākslinieciski viss tāpat kā iepriekš.
Mums “Jarmarkā” patīk meklēt spilgtus iznācienus. Tas ir, ievērot kādu savdabīgu rokrakstu, paskatīties, kā tas turpina attīstīties, un pēc tam pārbaudīt tā dzīvotspēju citās izstāžu zālēs. Esam sekojuši līdzi “Jarmarkai” vairākus gadus, varbūt ne regulāri, bet tradicionāli gan. Un vienmēr ir viens un tas pats: var saskatīt dažu jauno talantu darbus, kas spilgti iznirst studentu darbu jūrā, un paiet garām veselam kalnam tipisku atdarinātāju. Protams, “Jarmarka” ir izstāde, gadatirgus un labdarības akcija, kas šoreiz ar saukli “Māksla ir modē” jau sešpadsmito reizi pulcēja vienkopus jaunos māksliniekus un ļaudis, kam interesē jaunumi mākslā.
Taču šī jaukā pasākuma aizsākums nebija tik gluds. Kā stāsta viena no organizatorēm, “Jarmarka” sākās ar domu dot iespēju studentiem parādīt un varbūt arī pārdot savus studiju darbus. Izplatot ziņu “Kļūsti slavens vēl pirms nāves!”, bija jāsavāc vismaz 30 studentu, kas būtu ar mieru dot savus mācību darbus labdarības akcijai/tirgum. Tā tas sākās, un gadu gaitā “Jarmarka” ir kļuvusi par pietiekami nozīmīgu pasākumu mākslas laukā. Tur ievērojām Reiņa Liepas, Alises Mediņas, Artūra Bērziņa studiju darbus. Atceros, ka starp “Jarmarkas” darbiem pamanīju Artūra Bērziņa mazos ar zīmuli apzīmētos koka dēlīšus, pie kuriem bija jau parādījies marķējums “Rezervēts”. Tie bija vairāki un visi noskatīti līdzņemšanai. Kāds tajos Ziemassvētkos tika pie lieliskām dāvanām, kas iegūtas mākslas akadēmijas “Jarmarkā”.
Ejot prom, pārlaidu acis vēsturiskajiem akadēmijas gaiteņiem. Sarga būdiņas pie ieejas durvīm vairs nav, bet pulkstenis virs rektorāta durvīm izskatās tieši tāpat kā manā studiju laikā. Ir lietas, kas nemainās, taču bija arī kas neredzēts. Nez no kurienes turpat netālu zem pulksteņa stūrī stāvēja tāds paplucis pelēkā vilka izbāzenis.
