Janvārī
Turpinās skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojusi 16 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu 2018. un 2019. gadā. Process nepārtraukti turpinās. Ir pašvaldības, kas jau ir lēmušas, bet citas vēl apsver iespēju izglītības iestādes reorganizēt, apvienot vai likvidēt.
Valdība apņemas celt zemāko algas likmi pedagogiem, izmaiņu apmēru piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.Valdība piekrīt 2019. gadā mazākumtautību skolās sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Februārī
Turpinās diskusijas par jaunā kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura ieviešanu.
Saeimā diskutē par to, kā turpmāk sagatavot jaunos pedagogus. Studiju programmu būs krietni mazāk, tās tiks veidotas pēc moduļu principa – tiek paredzēts, ka šāda būs jauno pedagogu mācību sistēma. Par to februāra beigās Saeimā notikušajā konferencē “Augstskolu pasākumi pedagogu izglītībai konceptuāli jaunā kvalitātē Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” spriež augstskolu vadītāji.
Martā
Dobeles novadā nolemts likvidēt Krimūnu sākumskolu, tās vietā izveidojot bērnudārzu.
Piešķir papildu ES fondu finansējumu jaunā satura ieviešanai vispārējā izglītībā.
Aprīlī
Valdība atbalsta priekšlikumu pamatizglītības apguvi sākt gadu agrāk – jau sešu gadu vecumā. Ministru kabinets 3. aprīlī atbalsta IZM virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma. Saeima šos grozījumus konceptuāli atbalsta 26. aprīlī.
Top zināms, ka skolu tīkla optimizācija šogad Latvijā skars 59 izglītības iestādes.
Maijā
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktualizē skolotājiem būtiskus jautājumus – par skolas gaitu sākšanu bērniem no sešu gadu vecuma, pirmsskolas skolotāju darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtības īstenošanu, grozījumiem normatīvajos aktos jaunajā 2018./2019. mācību gadā u.c.
Latvijas Kultūras akadēmija skolotājiem rīko semināru par aktualitātēm kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030) īstenošanas gaitā un iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ieviešanu. Kulturoloģijas mācību priekšmetu vidusskolās turpmāk sauks “Kultūras studijas”.
Jūnijā
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīko parakstu vākšanas kampaņu, kas tika organizēta izglītības iestādēs visā Latvijā, lai panāktu, ka valsts amatpersonas ieklausās, sadzird un rīkojas. Kopumā atsaucās 42 549 parakstītāji. Kampaņas mērķis bija panākt visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta, kā arī speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likuma pieņemšanu. Savāktie paraksti 20. jūnijā iesniegti Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Ņemot vērā jūnijā pieņemtos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, jaunā mācību satura ieviešanas grafiks tagad izskatās šādi: 2019./2020. mācību gadā to ieviesīs pirmsskolas izglītības iestādēs, 2020./2021. mācību gadā – 1., 4., 7. un 10 klasē, 2021./2022. mācību gadā – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022./2023. mācību gadā – 3., 6., 9. un 12. klasē.
Latvijas skolās paliek spēkā norma mācības sākt no septiņu gadu vecuma.
Jūlijā
Valdība 17. jūlijā konceptuāli atbalsta finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai IZM varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.
Augustā
Valdība 21. augustā nolemj Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai no 1. septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu. Turpmāk skolu sauks par Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāziju.
Pašās mēneša beigās – 28. augustā – LIZDA, tiekoties ar koalīcijas partijām, izdodas panākt vienošanos, ka tiks pildīts pedagogu darba algas pieauguma grafiks. Pretējā gadījumā tiek draudēts ar piketu pie Saeimas 18. septembrī.
Septembrī
Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālajai algai par likmi jāpalielinās no 680 līdz 710 eiro.
Jauno mācību gadu Latvijā ievada vairāku jaunu skolu atklāšana. Mūspusē gan tādu nav.
IZM piešķir piemaksas 88 pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu neatkarīgi no minimālās algas likmes kāpināšanas pedagogiem. Naudu pedagogu algu celšanai IZM šim gadam atradusi arī “neapēstajās brīvpusdienās un siltajā ziemā”.
Aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanai plāno veidot jaunu studiju programmu.
Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas uzrādīs sliktus kvalitātes rādītājus, tā nesaņems valsts finansējumu pedagogu algām, 11. septembrī lemj Ministru kabinets.
Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
Saeimas frakcijas izskatīšanai steidzamības kārtā iesniegušas LIZDA lūgtos grozījumus Izglītības likumā.
Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12. klasei Latvijā šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn.
Valdība atvieglo dokumentu iesniegšanu Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).
Mērķdotācijās internātskolām līdz gada beigām sadalīs 448 272 eiro.
No septembra IKVD noteicis, ka ne tikai skolām, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēm jāveic pašnovērtēšana. Vērtēti tiek arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji. Turpmāk IKVD vērtēs arī privāto izglītības iestāžu vadītājus.
Oktobrī
Valsts kontrole norāda uz necaurskatāmu pedagogu atlīdzības sistēmu, kas rada prettiesiska valsts līdzekļu izlietojuma risku.
Novembrī
Notiek diskusijas par latviešu valodas un literatūras mācīšanu skolās. Skolotāji ceļ trauksmi par literatūras stundu skaita samazināšanu jaunajā mācību standartā, un tiek nolemts to skaitu un arī mūzikas stundu skaitu nesamazināt.
Valdība 27. novembrī apstiprina IZM izstrādāto vispārējās pamatizglītības mācību standartu un mācīšanās pieeju. Jaunā mācību satura ieviešana sāksies no 2020. gada 1. septembra.
Tūlīt pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņo, ka atstāj ministra amatu un dodas strādāt uz Eiropas Parlamentu, kur ieņems deputāta amatu.
Decembrī
5. decembrī sākas pieteikšanās dalībai izglītības programmā “Iespējamā misija” (IM). Tiek aicināti pieteikties dabaszinātņu, matemātikas un valodu specializācijas pēdējo kursu studenti un jaunie speciālisti, kuriem ir vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā jomā.
Svinīgā sarīkojumā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pasniegta IZM pieaugušo neformālās izglītības balva “Saules laiva”, kuru šogad saņēma Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
