E-veselība klibo
Gads sākās ar obligātās e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā. Sākot lietot e-veselību, ārstniecības iestādes un aptiekas visā Latvijā novēroja sistēmas darbības traucējumus. Izņēmums nebija arī Jelgava.
“Zemgales Ziņu” aptaujātie ārsti, medmāsas, poliklīniku vadītāji un farmaceiti gan kritizēja e-veselību, veltot tai tādus vārdus kā “galīgi garām”, “nepilnīga” vai “nepilnvērtīga”, gan atzina, ka kļūmes novērstas un tagad sistēma darbojas labi.
Laiku pa laikam visa gada garumā medijos parādījās ziņas, ka e-veselība joprojām ik pa brīdim mēdz buksēt. Lai Latvijā ievestu jauno sistēmu, izlietoti 16,409 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
Valsts obligātā veselības apdrošināšana izgāžas
Saskaņā ar Saeimas iepriekš apstiprināto Veselības aprūpes finansēšanas likumu 1. septembrī stājās spēkā jaunie veselības aprūpi regulējošie noteikumi, kuri paredz vairākas būtiskas izmaiņas un nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek organizēta valsts apmaksātā medicīna. Tiek noteikts medicīnas pakalpojumu pilnais un pamata grozs.
No 1. septembra pašā pakalpojumu saņemšanas kārtībā nekas nemainījās, ikviens iedzīvotājs tāpat kā līdz šim var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, maksājot tās pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, kā tas bijis līdz šim. No 1. septembra personas, kuras nav automātiski apdrošinātas kā pilnā sociālā nodokļa maksātāji vai neietilpst kādā no 21 noteiktās grupas, kuras automātiski apdrošina valsts, varēja sākt veikt brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas. Gada beigās, 28. decembrī, Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo, ka brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši vairāk nekā 3000 Latvijas iedzīvotāju, kuri nav automātiski apdrošināti, iemaksājot vairāk nekā 415 000 eiro.
Diemžēl 31. decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatēja darbības kļūdu, kuras dēļ nav redzams personas apdrošināšanas statuss. Tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018. gada pacientu pieņemšanas nosacījumi.
Cīņa par mediķu darba samaksas un noslodzes jautājumiem
Ilgstošu sarunu, arī protestu un slimnīcu slēgšanas draudu ēnā mediķiem, līdzīgi kā skolotājiem, izdodas panākt algu pieaugumu, un 18. decembrī valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka no šā gada 1. janvāra ārstniecības personu vidējā darba alga palielināsies par 20 procentiem.
Tāpat atalgojums vidēji par 20 procentiem celsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) strādājošām ārstniecības personām un NMPD brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošām ārstniecības personām. Lai paplašinātu NMPD brigādē strādāt tiesīgo personu loku, tādējādi risinot personāla nodrošinājumu, veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
NMPD no 1. jūlija sāka īstenot pilotprojektu – lielajās pilsētās uz izsaukumiem dodas brigādes ar diviem mediķiem, kuri paši arī vada speciālo transportlīdzekli. Šādas brigādes no diviem cilvēkiem paredzētas darbam dienas laikā, kad ir augsta izsaukumu intensitāte. Šajā pilotprojektā iesaistījās arī Jelgava.
Vēl trīs gadus mediķi varēs strādāt vairāk virsstundu, nekā to atļauj Darba likums, arī tas nolemts gada nogalē. Likuma izmaiņas paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundu nedēļā, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu. Kopumā no nākamā gada mediķi drīkstēs strādāt 56 stundas nedēļā, par visām stundām, kas pārsniedz normālo darba laiku (40 stundas), saņemot dubultu samaksu.
