Benžamins Britens (1913 – 1976). Komponists bieži uzskatīts par spilgtāko un daudzpusīgāko britu mūzikas pārstāvi pēc izcilā 17. gadsimta priekšgājēja Henrija Pērsela.
Benžamins Britens (1913 – 1976).
Komponists bieži uzskatīts par spilgtāko un daudzpusīgāko britu mūzikas pārstāvi pēc izcilā 17. gadsimta priekšgājēja Henrija Pērsela. B.Britens atdzīvinājis piemirstus, no tautas mūzikas (ķeltu balādēm) nākušus britu skaņražu paņēmienus (tiesa, 40. gados B.Britena mūzika izpelnījās cita ievērojama modernista, arī senās mūzikas apoliģēta, Igora Stravinska kritiku). Daudzos opusos komponists izteica pacifista pārliecību (pazīstamākais no tiem – «Kara Rekviēms»). Lai gan 60. gados B.Britens piedzīvoja slavu, ar kādu savā dzimtenē lutināts tikai retais komponists, viņš tomēr joprojām fanātiski nodevās meklējumiem, tiecoties pēc vienkāršības ideāla mūzikā. Pēc 70. gadu sākumā pārciestās triekas, ārstiem izdevās glābt komponista dzīvību. Par spīti kustību traucējumiem, viņš turpināja diriģēt, strādāja pie savas pēdējās operas «Nāve Venēcijā», kuras pirmizrādi neilgi pirms nāves autors vēroja invalīda ratiņos.