Labākie vecāki pasaulē
Šķiet, nebūs daudz tādu bērnu, kas izauguši pilnībā apmierināti ar saviem vecākiem. Teju katrs “nē” tiek pavadīts ar neizpratni, dusmām un apgalvojumiem, ka draugu un klasesbiedru vecāki gan saviem bērniem neko neliedz. Sava mamma, tā, kas visu dienu ir darbā, pārnākot mājās, nozūd virtuvē, bet vakarā pārgurusi iekrīt dīvānā, tiek salīdzināta ar draudzeņu mammām un bieži zaudē viņu perfektajam tēlam, kas uz dažām minūtēm reizi pa reizei pazib, sagaidot atvases pie skolas vai satiekoties kādā saviesīgā pasākumā. Savukārt paša tētis nespēj sacensties ar draugu tēviem, kuri taču pelna daudz vairāk un daudz biežāk ir kopā ar saviem bērniem. Pie labākiem vecākiem gribētu tikt arī Deivida Bedīla grāmatas “Vecāku aģentūra” galvenais varonis.
Berijs Benets ir teju desmitgadīgs zēns. Un viņam ir saraksts, kuru viņš glabā zem spilvena. Sarakstam ir desmit punktu, kur uzskaitīti visi vecāku trūkumi. Tas, ka viņi ir garlaicīgi, vienmēr noguruši, nav ne stilīgi, ne slaveni un nemaz neatgādina pieaugušos no mammas žurnāliem, neļauj spēlēt videospēles, ir ļoti stingri, jo liek iet gulēt daudz agrāk, nekā pie miera dodas visi viņa draugi, ir nabadzīgi, vienmēr mīļāk izturas pret dvīņumāsām, devuši tik muļķīgu vārdu un turklāt nekad Berijam nav sarīkojuši īsti labu dzimšanas dienu.
Pēdējais zēnam bija pats sāpīgākais. Visiem Berija draugiem nesen apritējuši desmit gadu, un visiem kā vienam tika sarīkotas fantastiskas svinības.
Tajā svētdienā visi trīs Berija labākie draugi, tērpušies stilīgā apģērbā (nevis tā kā Berijs, kuram viss bija no lētā veikala), aicināja puiku uz parku spēlēties. Taču tēvs bija nelokāms – atskanēja viens no tik bieži lietotajiem “Piedod, bet nē”. Pēcpusdienu patīkamāku nedarīja arī kaitinošais Māsu Veidojums (astoņus gadus vecās Džinija un Keja), tētis, kurš iegrimis avīzē brīdī, kad Berijs dalās redzējumā par savu ideālo desmito dzimšanas dienas ballīti, un neko nav dzirdējis, un mamma, kura, šķiet, visu savu no darba brīvo laiku pavada, vai nu piekrāmējot, vai izkrāmējot trauku mazgājamo mašīnu. Pēdējo pilienu Berija pacietības kausā pielej tēva internetā iegādātā dzimšanas dienas dāvana – nevis oriģinālā Džeimsa Bonda filma “Casino Royale” (Berijam ļoti patīk Džeimss Bonds) ar Danielu Kreigu, bet gan tās parodija. Benijs uzsprāgst, disks no viņa rokas lido pāri istabai un trāpa mammai pa aci. Par sodu viņš tiek nosūtīts uz savu istabu, kur turpina vārīties dusmās. Trīsreiz skaļi noskan “Es vēlos, kaut man būtu labāki vecāki!”, un piepeši istaba sāk drebēt.
Berijs attopas pilsētā, kuras nosaukums ir Jangdona un kura ģeogrāfiski mazliet atgādina Londonu. Tajā daudz kas šķiet pazīstams, bet tajā pašā laikā ir pavisam svešs. Taču svarīgākais – viņš nokļūst vecāku aģentūrā, kur var sev izvēlēties vecākus. Vai var būt vēl lielāka laime?
Līdz Berija desmitajai dzimšanas dienai ir palikušas piecas dienas, un katru no tām viņam ir iespēja pavadīt kopā ar citiem vecākiem, lai beigās paliktu ģimenē, kas patīk visvairāk. Kā Berijam veicās ar vecāku meklējumiem, lasiet grāmatā!
“Vecāku aģentūra” ir asprātīgs un ironisks stāsts par ideālās ģimenes meklējumiem. Berijam ir iespēja piedzīvot visu – gan bagātību, gan slavu, gan visatļautību –, tomēr katru reizi viņš nolemj mēģināt vēl. Lai gan jau stāsta sākumā var nojaust, kā tas beigsies, lielākajiem bērniem un arī jauniešiem būs aizraujoši kopā ar Beriju izdzīvot tik dažādās, kaut arī pārspīlētās realitātes. Interesanti būs arī pieaugušajiem, jo arī viņiem taču kādreiz bija deviņi gadi. Grāmata ir iespēja sajust, ka visā plašajā pasaulē neesi viens ar saviem pārdzīvojumiem, un pēc laimes meklējumiem, sadzirdot asinsbalsi un patiesu mīlestību, gluži kā Sprīdītim atgriezties Laimīgajā zemē – mājās.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
