Viens no mūsu valsts «elitārās birztalas» Bērziņiem – finansu ministrs Gundars Bērziņš – pagājušajā nedēļā visai pompozi pavēstīja, ka tikšot sarīkotas nežēlīgas pārbaudes itin visās Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
Viens no mūsu valsts «elitārās birztalas» Bērziņiem – finansu ministrs Gundars Bērziņš – pagājušajā nedēļā visai pompozi pavēstīja, ka tikšot sarīkotas nežēlīgas pārbaudes itin visās Latvijas degvielas uzpildes stacijās, lai konstatētu, vai pārdošanā
nav nelegālas degvielas.
No informācijas presē varēja secināt, ka šā reida iniciators bijis pats Bērziņa kungs. Pārbaudi ar viņa svētību bijis paredzēts veikt 23 Valsts ieņēmumu dienesta un 20 policijas darbiniekiem. Jūnija pēdējā dienā tika paziņots, ka reida rezultātā jau anulētas 45 degvielas tirdzniecības licences, bet tirgotavas apturējušas savu darbību.
Tā nu tiešām ir, ka Gundara Bērziņa politiskās dzirnas griež nevis ūdentiņš, bet degviela. Vēl jūnija vidū valsts kases glabātājs Ministru kabinetā iesniedza projektu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa pazemināšanai par trīs santīmiem litrā jeb 25 % un citu naftas produktu akcīzes nodokļa pieauguma apturēšanai. Riskanto soli viņš veica bez saskaņošanas ar Satiksmes ministriju, kura, kā zināms, šajos nodokļos ir tieši ieinteresēta. Drosmīgais gājiens izdevās, jo galvenais finansists atsaucās uz konsultācijām ar ekonomistiem un uzņēmējiem, uz kopā ar viņiem veiktiem detalizētiem makroekonomiskiem aprēķiniem. Tie liecinot, ka likmju pazemināšana nākotnē nevis samazinās, bet gan palielinās akcīzes nodokļa iekasēšanu.
Kopš Bērziņš stājies ministra amatā, viņš regulāri pārmetis Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka tas pieļaujot kontrabandas degvielas lietošanu Latvijā. Ievērojot iepriekš sacīto, kļūst skaidra ministra stingrā apņemšanās pamatīgi aplauzt ragus nelegālās degvielas tirgotājiem visiem iespējamajiem līdzekļiem. Bet vai masveida «ķemmēšana» un nedēļu ilga «Vislatvijas» kampaņa ir efektīvākais paņēmiens cīņā pret nelegālo preci?
Valsts ieņēmumu dienesta preses sekretāre Dita Kļaviņa izteica «izbrīnu» par to, ka pārbaudes tikušas rīkotas pēc Bērziņa kunga ierosmes. Ministrs vienkārši esot padižojies svešās spalvās, jo VID darbinieki pagājušajā nedēļā darījuši tieši to pašu, ko pirms tam. Proti, regulāru, vairāk vai mazāk pēkšņu pārbaužu rīkošana ir viens no VID ikdienas pienākumiem. Turklāt kopā ar Valsts policiju pagājušonedēļ pārbaudes veiktas nevis visā Latvijā, bet gan tikai Latgalē un Zemgalē (Jelgavas pilsētā un rajonā, Dobeles un Bauskas rajonā).
Lasītājiem, degvielas patērētājiem, patiesībā vienalga, kurš ir kārtības ierosinātājs, jo viņiem vairāk rūp pati kārtība, kuras mūsu valstī tomēr nav.
Pavisam veiktas 100 pārbaudes. Konstatēts, ka 12 degvielas uzpildes stacijas (DUS) beigušas darboties, par to nepaziņojot VID. Raksturīgākie pārkāpumi degvielas tirdzniecībā ir šādi: faktiskais degvielas daudzums DUS nesaskan ar kontroles izdrukā norādīto (lielākais degvielas iztrūkums – 2200 litri, lielākais pārpalikums – 4194 litri); naudas daudzums, kas atrodas kasē, nesaskan ar izdrukā norādīto (lielākais naudas pārpalikums – 150,33 lati); valsts metroloģiskai kontrolei pakļautie degvielas mērīšanas līdzekļi nav savlaicīgi atestēti; neatbilstoši noformētas preču pavadzīmes rēķini, degvielas pavadzīmju žurnāli nav reģistrēti VID. Pārbaudes laikā tika aprakstīti kopumā 62 000 litri degvielas, tajā skaitā 28 285 litri dažādu marku benzīna, 14 344 litri dīzeļdegvielas un 18 067 litri autogāzes.
It kā bezkaislīgie skaitļi, izdarot elementāras aritmētiskas darbības, tomēr dod vielu skumjām pārdomām. Tie liecina par sen ierastu parādību – šmaukšanu. Naudas pārpalikums skaidri norāda, ka pircējiem netiek izsniegti kases čeki, bet minēto 150 latu iecerētais ceļš ir skaidri zināms. Neprecīzi, savlaicīgi nepārbaudīti mērīšanas līdzekļi atvieglo gan autobraucēju krāpšanu (bākā tiek ieliets mazāk degvielas), gan pamatīgi sajauc degvielas uzskaiti (bet tad ir vienkāršāk «nosmelt putiņas»). Pamatoti rodas šaubas arī par degvielas kvalitāti.
Diemžēl VID nepraktizē operatīvas informācijas sniegšanu vietējai presei par konkrētiem pārkāpējiem (datus par degvielas un līdzīgu preču kontrabandu apkopo tikai Akcīzes preču pārvalde Rīgā, nešķirojot pa rajoniem, VID rajonu nodaļās šādu datu neesot), jo tieši pastāvīgiem degvielas pircējiem svarīgi zināt, vai viņi netiek apkrāpti. Turklāt pēc tam, kad vainīgie tiktu nosaukti vārdā, automātiski nostrādātu viens no tirgus likumiem un negodīgā firma nonāktu pircēju izolācijā. Pavisam droši šāds mehānisms iedarbojas (prakse to apliecina) nekvalitatīvas degvielas pārdošanas gadījumos. Bet, lai izskaustu nodokļu nemaksāšanu un citas ar degvielu saistītas mahinācijas, jārīkojas nevis teatrāli – ar skaļiem paziņojumiem un masveida tvarstīšanu –, bet gan ieviešot saprātīgas, tiešām pamatotas nodokļu likmes.
Rēķinot aptuveni, minētās nedēļas laikā valsts kasei garām aizgājuši apmēram 15 000 latu, turklāt tikai divos Latvijas reģionos. Taču šī summa tāda «spička» vien ir, ja salīdzina VID patiešām vērienīgo ķērienu Rīgas muitā otrdien: tur Pretkontrabandas daļa aizturēja astoņas dzelzceļa cisternas ar E95 markas benzīnu, kas nesamaksāto nodokļu veidā valstij radīja zaudējumus apmēram 120 000 latu.
Vienkāršam autobraucējam vai lauksaimniekam, tāpat kā jebkuram mūsu valsts ierindas pilsonim, šie ir gandrīz astronomiski skaitļi, tomēr nebūt nevieš pārliecību, ka pēc šīm VID un policijas aktivitātēm «nezāle» izrauta ar saknēm, ka turpmāk katrs nodokļu santīms nonāks nevis kontrabandistu kabatās, bet valsts kasē.
Diezin vai kas mainīsies arī gadījumā, ja ierēdņi un policisti sāks rīkot pat diennakts dežūras pie katras DUS: degvielas cenu starpība Latvijā un kaimiņvalstīs ir tik vilinoša, bet robežas – tik «šķidras», ka milzu peļņas iespējas attaisno jebkādu risku. Vietā atgādināt, ka Latvijā dīzeļdegvielas akcīze līdz 28. jūnijam (ar šo datumu VID par katru dīzeļdegvielas litru sāka ieturēt par 25 % mazāku akcīzes nodokli) bija par 85,7 % lielāka nekā Lietuvā un par 41,3 % lielāka nekā Igaunijā, tādēļ apmēram 35 % Latvijā patērētās dīzeļdegvielas pirkta galvenokārt Lietuvā. Ja trīs santīmu atlaidei izdotos degvielas lietotājus pievērst pašu valsts tirgum, tad tiešām būtu iespējams iekasēt prāvāku summu. Bet, kā uzzināja «Ziņas», šī atlaide ir vēl viena slēpta iespēja muļķot tautu un vairot degvielas tirgotāju ienākumus: izrādās, akcīzes nodokļa samazināšana nebūt nenozīmē arī degvielas cenas krišanos, daudzās uzpildes stacijās to turpina uzturēt iepriekšējā līmenī.
Tad nu atkal sāk urdīt jautājums, kā Bērziņa kungam savā drosmīgajā solī izdevies gūt benzīna un dīzeļdegvielas tirgotāju atbalstu: neviens taču labprātīgi no naudas neatsakās, ja nu vienīgi tad, kad tādā veidā var iegūt vēl lielāku naudu.
