Pēc iepriekšējā numurā publicētā raksta “Arī piecdesmit gados smeldze nepāriet”, kas stāsta par gāzes katastrofu daudzdzīvokļu mājā Jelgavā, uz “Ziņu” redakciju piezvanīja Mihails Drozds, kurš padomju laikā bija Jelgavas rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs. Viņš nelaimes vietā ieradies drīz pēc sprādziena, ko bija dzirdējis, atrodoties dzīvoklī Lielajā ielā. “Man torīt piezvanīja izpildkomitejas darbiniece un teica, ka ir sagruvusi māja, kurā dzīvo Jelgavas rajona partijas komitejas pirmais sekretārs Jāzeps Tumovs,” atceras M.Drozds.
“Kad atsteidzos uz katastrofas vietu, redzēju, ka tur ir daudz cilvēku. Daži no drupām zaga cietušo mantas. Es aizskrēju uz pastu, no kurienes piezvanīju uz Svēti pazīstamajam karaspēka daļas komandierim, un viņš tūlīt atsūtīja mašīnu ar karavīriem, kas ielenca un apsargāja notikuma vietu, kā arī piedalījās cietušo glābšanā. Jāzepam Tumovam laimējās, jo drīz karavīriem drupās izdevās atrast viņa sievu un meitiņu. Pats viņš tajā rītā bija medībās.”
Pēc publikācijas “Ziņām” atsaucās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tolaik – akadēmijas) absolvents Jānis Puriņš. Viņš ne tikai vāca drupas, bet arī slepus katastrofas vietā veica vairākus fotouzņēmumus, pirms vēl katastrofas vietā strādāja Jelgavas celtniecības uzņēmuma celtnis, kam bija loti svarīga nozīme cietušo atbrīvošanā no drupām.
