Reģistrētā bezdarba statistikā 2018. gads noslēdzies ar Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētiem 59 tūkstošiem bezdarbnieku un reģistrēto bezdarba līmeni 6,4 procenti. Savukārt 2017. gada beigās bezdarbnieku skaits bija 63 tūkstoši, un reģistrētā bezdarba līmenis – 6,8 procenti, bet 2016. gada beigās bija 78 tūkstoši bezdarbnieku un bezdarba līmenis – 8,4 procenti. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā – 4,8 procenti, kad bezdarbnieku skaits bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis 2010. gada martā sasniedza 17,3 procentus un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku, informē Labklājības ministrijā.
Sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija kopumā uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, aktivitāte būvniecībā sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.
Eiropas Komisijas (EK) prognozes bezdarba līmenim Latvijai 2019. gadam ir 6,7 procenti (par pilno 2018. gadu datu vēl nav, bet prognoze 2018. gadam ir 7,3 procenti, 2017. gadā bezdarba līmenis bija 8,7 procenti). Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka bezdarba līmenis 2019. gadā varētu samazināties līdz 6,8 procentiem vidēji gadā un darba meklētāju skaits sarukt par gandrīz 7000 – līdz aptuveni 67 000 vidēji gadā. EM ieskatā, 2019. gadā būtisks stimuls bezdarba kritumam joprojām būs pieprasījuma faktori. Savukārt pēc 2019. gada arvien vairāk bezdarba tendences ietekmēs darbaspēka piedāvājuma samazinājums. Vienlaikus EK prognozē, ka kopumā saglabāsies neliels nodarbinātības pieaugums, jo 2018. gadam EK prognoze nodarbinātības līmeņa pieaugumam bija 1,5 procentpunkti, bet 2019. gadam ir tikai 0,3 procentpunkti.
Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis (saskaņā ar NVA datiem) 2019. gadā tiek prognozēts 5,9 procentu apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju palielināšanās šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7 procentiem, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo sarūk darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.
2018. gada laikā darbā uz nenoteiktu vai noteiktu laiku vai par pašnodarbinātajiem bija iekārtojušies 63 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku. Daļa bezdarbnieku uzsāka darbu no jauna radītās darbavietās, jo kopumā nodarbināto skaits saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gadā varētu būt audzis par aptuveni 20 tūkstošiem. 2018. gadā NVA tika pieteikti 88 tūkstoši brīvu darbavietu (2017. gadā – 71 tūkstotis). Paredzams, ka arī 2019. gadā būs vērojama tendence augt aktuālo brīvo darbavietu skaitam. 2018. gada septembra beigās aktuālo brīvo darbavietu skaits sasniedza augstāko rādītāju (24 181 vakance) kopš 2007. gada.
Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma un vakanču apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.
Savukārt migrācijas (darbaspēka piesaistes no ārvalstīm) diskusiju kontekstā svarīgi būs ņemt vērā, ka migrācijas politikas lēmumus ietekmē arī ES līmeņa regulējums un diskusijas. Šiem lēmumiem var būt ļoti nozīmīga ietekme ne tikai uz vietējo darbinieku algu līmeni, bet arī uz kopējo tautsaimniecības produktivitātes attīstību un sociālekonomisko situāciju ilgtermiņā.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2018. gada nogalē bija Rīgā (3,9 procenti) un Rīgas reģionā (4,2 procenti), bet lielākais – Latgalē (14,7 procenti).
