No 9.februāra 32 Eiropas valstīs un arī Latvijā sāks darboties
zāļu drošuma pazīmju pārbaudes, ar mērķi uzlabot aizsardzības mehānismus, lai
pasargātu cilvēkus no medikamentu viltojumiem. Regulas būtība ir nodot pacientam
zāļu ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Regula nepieciešama,
jo Eiropā pieaugot zāļu viltojumu apmērs, kas apdraud pacientu veselību un
dzīvību.
15.janvārī valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus Ministru
kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā tiks īstenota zāļu drošuma
pazīmju uzraudzība saistībā ar Eiropas Komisijas regulas prasībām, kā arī nosaka
izņēmumus, kad zāļu drošības pārbaudes gala veicējs ir lieltirgotava, informē VM
Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne.
Ieviešot jauno Eiropas Savienības
(ES) regulu par zāļu verificēšanu, turpmāk zāļu ražotājiem būs jāmarķē recepšu
zāļu iepakojumus ar unikālu kodu (2 D barkods), bet pirms medikamentu nodošanas pacientiem aptieku un
ārstniecības iestāžu uzdevums būs zāļu iepakojumus pārbaudīt jeb verificēt.
Mērķis ir pacientam nodot pārbaudītus un drošus medikamentus, kuriem būs
iespējams izsekot visas legālās izplatības ķēdes laikā no rūpnīcas līdz
pacientam.
Zāļu drošuma pazīmes tiek ieviestas pakāpeniski un ar
laiku tās būs praktiski uz visām recepšu zālēm un uz vienām bezrecepšu zālēm –
omeprazolu.
Vienlaikus regula nosaka, ka katra
valsts var noteikt izņēmumus, kad zāļu drošuma pārbaudi veiks jau uzreiz zāļu
vairumtirgotāji.
Līdz ar to VM ir noteikusi vairākus izņēmumus. Medikamentu drošuma pārbaudi veiks lieltirgotājs,
piegādājot zāles šādām iestādēm un personām:
ģimenes ārsta praksēm, feldšerpunktiem un
feldšeru – vecmāšu punktiem attiecībā uz vakcīnu iegādi (pārējās zāles ģimenes ārstu prakses
pārsvarā gadījumu iegādājas aptiekās, un tām, izplatot zāles ģimenes ārstu
praksēm, jāveic verifikācija);
sociālās aprūpes institūcijām;
zinātniskajiem institūtiem un citām personām, kurām ir Zāļu valsts
aģentūras izsniegta atļauja zāļu iegādei saskaņā ar Farmācijas likuma
48. panta pirmo daļu (zāles
izmanto tikai savas darbības nodrošināšanai, bet tām nav tiesību šīs zāles
izplatīt)
praktizējošiem veterinārārstiem un
veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm;
ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēm;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, tajā
skaitā iegādājoties zāles valsts materiālajām rezervēm;
Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku
ārstniecības iestādēm un Iekšlietu ministrijas sistēmas ārstniecības iestādēm, kuras zāles iegādājas
civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības vajadzībām.
Regula paredz, ka visas zāles, kas ir ražotas līdz 2019.gada
9.februārim un uz kurām nav unikālā koda, drīkstēs izplatīt līdz to derīguma
termiņa beigām. Tāpēc vēl ilgāku laiku aptiekās būs
pieejami medikamenti, uz kuriem drošuma pazīmju pārbaudes netiks veiktas. Drošuma
pārbaudes būs jāveic tikai tiem medikamentiem, kas būs saražoti pēc šā gada 9.
februāra un būs aprīkoti ar zāļu drošuma pazīmēm.
Foto:
pixabay.com
