Energoefektivitātes nodrošināšanas būvdarbi LLU galvenajā ēkā Jelgavas pilī sākās 2016. gada rudenī. Līdz 2018. gada nogalei paveikti 57 procenti no plānotajām aktivitātēm, kas nākotnē ļaus samazināt ēkas enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas. Jelgavas pils Baltijas valstīs ir lielākā baroka laika celtne, kurai nosvinēta 280 gadu jubileja, bet nozīmīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo reizi piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara, informē augstskolas pārstāve Lana Janmere.
Divos gados pabeigta ventilācijas sistēmas izbūve dienvidu spārnā un austrumu spārna ārpagalmā, veikta logu nomaiņa un fasādes atjaunošana dienvidu spārnā un daļā austrumu spārna. Šī gada ziemā turpinās ventilācijas izbūve austrumu spārna iekšpagalmā, kā arī sākti sagatavošanas darbi ventilācijas izbūvei rietumu spārnā. Tāpat darbi sākti ziemeļu spārnā līdz vārtiem, kur daļēji nomainīti logi. Savukārt pils bēniņos turpinās siltināšanas un ventilācijas kameru izbūve.
Tā kā 2018. gada vasarā austrumu fasādes daļā tika atklātas papildu plaisas, aizkavējās tās atjaunošana. Universitāte piesaistīja būvkonstruktoru, kas sniedza risinājumus fasādes nostiprināšanai.
Līdz 2018. gada 31. decembrim būvdarbi Jelgavas pilī pabeigti 57 procentu apmērā no plānotā: energoefektivitātes paaugstināšana – 59 procentu apmērā, bet fasādes atjaunošana – 51 procenta apmērā.
Kā zināms, ikdienā arī būvdarbu laikā Jelgavas pils tiek izmantota LLU izglītības un pētniecības funkciju veikšanai, taču ēka ir arī lielākais kultūras piemineklis Latvijā. Lai gan ievērojamākā daļa no pils kultūrvēsturiskajām vērtībām nopostītas Otrajā pasaules karā, energoefektivitātes būvdarbos tiek ievērotas kultūrvēsturiskā pieminekļa īpatnības. Šobrīd veiktie atjaunošanas darbi saskaņoti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.
Būvdarbus Jelgavas pilī veic pilnsabiedrība “PST un ARMS”, kas noslēgusi līgumus ar vairākiem apakšuzņēmējiem: SIA “Bekoteks” elektrosmozes darbiem, SIA “Lafivents” vēdināšanas sistēmas izbūvei un UAB “Rūdups” logu izgatavošanai.
Kopējās projekta izmaksas ir 6 701 654,49 eiro, no kura Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējums ir 4 000 000 eiro. Projekts noslēgsies 2020. gada 1. oktobrī.
Paralēli energoefektivitātes darbiem pilī norisinās vairāku telpu vienkāršota renovācija, lai tās veidotu modernu studiju un zinātnes infrastruktūru. Būtiskākie ieguldījumi īstenoti LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā pils dienvidaustrumu spārna 2. stāvā, kur darbi pabeigti 2018. gada pirmajā pusgadā Eiropas Savienības projektā “LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju pētniecības, attīstības infrastruktūras un institucionālās kapacitātes stiprināšana”. Atbilstoši tam LLU zinātnes infrastruktūras attīstībā līdz 2021. gadam kopumā tiks ieguldīti 16 721 153 eiro.
