“Eju pamazām, bērna solīšiem. Šīs dienas plāns ir jāizdara tik labi, cik es to varu, un jādzīvo uz priekšu. Ja dzīvo, ļaujies, tad viss pats notiek,” par sevi un savu aizraušanos – ziepju un dabīgās kosmētikas izgatavošanu – saka Anna Jurgaite no Dobeles novada Bikstu pagasta Priedaiņiem, kur ģimenes mājas otrā stāva bēniņos viņai ierīkota darbnīca, kur top skaisti un smaržīgi brīnumi, kā, piemēram, ziepju cukura marmelādes skrubji, kurus gribas vai apēst. Annas moto ir – ziepes ar stāstu.
“Mūsdienās stāsts ir ļoti svarīgs, tā ir produkta pievienotā vērtība, un cilvēkiem patīk stāsti. Tie viņus uzrunā atbraukt pie manis uz radošajām darbnīcām un radīt savu produktu ar savu stāstu – sāls skrubi, vannas bumbu vai kaut ko izveidot no ziepju plastilīna, kas arī ir ziepes, tikai ar lielāku ūdens daudzumu, tāpēc ilgāk ir mīkstas,” uzsver Anna Jurgaite.
Savu darbnīcu viņa sauc par pagaidu mītni, jo vēlas nošķirt darbu no mājām un nākotnē biznesu pārcelt tuvāk pagasta centram, uz mājām ar nosaukumu “Ezerkalni”, kur mīt labi draugi un kaimiņi, lai tur izveidotu atvērto darbnīcu–veikalu “Ezervanna”, kur viesi, rītā pamostoties un sasveicinoties ar sauli, varētu iet vannoties uz ezeru. Lai šī ideja pārtaptu realitātē, uzrakstīts biznesa plāns konkursam “Laukiem būt!”. Par atbalstu Anna pateicas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram un uzņēmējdarbības konsultantei Raimondai Ribikauskai.
Ja ir vēlme ko mainīt, ideja atnāk pati
Ziepju ideja atnākusi pati, jo bijusi vēlme dzīvē kaut ko mainīt. Uz ģimenes māju Bikstos Anna kopā ar vīru no pilsētas pārcēlusies pirms pieciem gadiem. Mājas atrodas skaistā vietā meža malā. No mammas un vecāsmammas puses viņa ir biksteniece, arī tēvs ir no šīs puses, bet dzīvesbiedrs ir cēsinieks. “Kā vairumam latviešu, man ir gan lauku, gan pilsētas dzīve,” turpina Anna.
Viņa absolvējusi Rīgas 64. vidusskolu, tad biznesa augstskolā “Turība” ieguvusi bakalaura grādu tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadībā un septiņus gadus strādājusi šajā jomā gan Latvijā, gan ārzemēs – par viesmīli, istabeni, restorāna vadītāju. Tad sākās krīze, un pirmie to izjuta tieši viesmīlības nozarē strādājošie. Radās vēlme dzīvē kaut ko mainīt.
2010. gadā Anna iestājās nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” stjuartu skolā, kļuva par stjuarti, vecāko stjuarti, tad pat stjuarti instruktori, kas apmācīja jaunos stjuartus. Viņa nolidoja sešus gadus, līdz jutās fiziski un morāli izsmelta, un veselības dēļ aizgāja no darba.
“Pirmajā bezdarba gadā es aktīvi izmantoju visus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos labumus – īsos un garos kursus, pabeidzu garos kursus projektu vadībā, kas notika “Turībā”,” atceras Anna. Bija doma kaut ko darīt savā saimniecībā gan saistībā ar dzīvniekiem, gan alternatīvajām lauksaimniecības kultūrām, taču, lai veiksmīgi saimniekotu 21 hektāra lielajā saimniecībā, ir jādara patiešām kas interesants.
“Tuvojās Ziemassvētki, un es meklēju ģimenei dāvanas. Biju bez darba, bet man gribējās katram kaut ko uzdāvināt. Bija interese par ziepēm, nopirku glicerīna kausējamo ziepju masu, un tā tapa mana pirmā ziepju partija,” stāsta Anna, piebilstot, ka viņai vienmēr paticis izzināt, kā kas rodas. Lasījusi, interesējusies, pašmācības ceļā mācījusies. Ķīmiskie un bioķīmiskie procesi – kas notiek, kas ar ko reaģē – tas viss aizrāva.
“Tagad daudz ko var iemācīties internetā, pat nauda nav vajadzīga. Vienīgais, kas nepieciešams, ir interneta pieslēgums, bet vienīgais attaisnojums, lai ko neiemācītos, ir negribēšana,” uzskata Anna. Viņa joprojām mācās, apgūst jaunas tehnikas un metodes.
Pēc vecmāmiņu receptēm
Anna Jurgaite atzīst, ka ziepju vārīšanas tehnoloģija jau ir nostabilizējusies, bet pie krēmiem vēl jāstrādā. Lai gan gatavo arī produktus ķermeņa kopšanai, tieši ziepes viņa sauc par savu pamatlepnumu. Ziepes gan tagad vairs netop no kausētas glicerīna masas, bet tiek vārītas pēc senām vecmāmiņu receptēm, izmantojot karsto vai auksto vārīšanas metodi.
Lai izvārītu ziepes, nepieciešamas trīs sastāvdaļas: sārms, tauki un jebkura veida šķidrums, kas var būt ne tikai ūdens, bet arī tēja, augu novārījumi, piens, alus, bērzu, tomātu, burkānu, alvejas vai kāda cita sula. Ziepju vārīšanā izmanto divu veidu sārmus – kālija hidroksīdu un nātrija hidroksīdu. Mūsu vecmāmiņas gan sārmu ieguva no pelnūdens, un arī Annai šopavasar plānā ir to izmēģināt.
Viņas darbnīcā lielākoties viss tiek mērīts spaiņos vai kilogramos. “Lai uztaisītu 2,5 kilogramus ziepju, man vajag 1800 gramu eļļas un tauku, kā arī 700 gramu sārma un šķidruma,” uzsver Anna, piebilstot, ka katra eļļa gala produktam piešķir savu funkciju.
Ziepes var gatavot arī no vienas eļļas, taču parasti tiek kombinētas dažādas. Piemēram, kokosa eļļa piešķir ziepēm attīrošo funkciju, un, jo lielāks tās procents, jo tās ir attīrošākas, čaganākas. Savukārt olīveļļas un šī sviesta pievienošana tās padara kondicionējošākas, losjonīgākas, glītākas. Tas ir liels izaicinājums – sakombinēt visas izejvielas tā, lai rastos funkcionāls, nealerģisks, nekaitīgs produkts, kas darītu savu darbu – kondicionētu, mitrinātu, attīrītu, turklāt vēl labi putotu, smaržotu un izskatītos.
Anna stāsta, ka ziepes ir sārmains produkts, kura pH ir augstāks nekā mūsu ādai, tāpēc tās spēcīgi attīra. Tagad daudzi iecienījuši mazgāties ar dušas želejām, kas ir vieglāks un ne tik spēcīgi attīrošs produkts. Iespējams, ka arī Anna kādreiz sāks ražot dušas želejas, taču pašlaik viņas misija ir popularizēt gabalveida kosmētikas lietošanu.
Ziepēm doti arī skaisti, trāpīgi un piesaistoši nosaukumi, piemēram, “Piena vanna Donnai Beižai” ir no kazas piena gatavotas sejas ziepes ar īstu vaniļu, kas iegūta, samaļot vaniļas pāksti. Katrā ziepju gabalā ir piecas vaniļas pupiņas. Šīm ziepēm ir spēcīga antioksidantu iedarbība. Arī “Krogus kaza” ir kazas piena ziepes ar maltiem apiņiem un zilajiem māliem, ar pačūlijas aromātu un dekorētas ar apiņu ziediem. Bet ir kādas ziepes, kurām nosaukuma vēl nav. Tās ir kazas piena ziepes no smalki maltām auzām, domātas ļoti jutīgai ādai, un ar tām var mazgāt bērnus. “Tā kā šīs trīs ziepes gatavotas pēc aukstās metodes, tām vēl vismaz viens mēnesis ir jānostāv plauktā,” izrādot savu produkciju, stāsta Anna. Kā “ļoti āziskas” viņa raksturo kādas citas sejas ziepes ar nosaukumu “Madama Butterfly” kā Džakomo Pučīni operai. To sastāvā ir burkānu, alvejas sula un citronzāle. Savukārt violetās lavandas ziepes “Bez mums jau nevar tik un tā” ir ar “pagriezienu” – tās gatavojot, ūdens vietā izmantots kokosa piens. “Rudens kā rudens”, “Kurtizāņu ugunskurs” – ziepēm doti arī dziesmu nosaukumi. “Rudens roze”, “Liepu zelts”, kafijas skrubja ziepes, bērzu sulas un darvas ziepes un vēl daudzas citas. Bērzu sulas un darvas ziepes parasti izvēlas cilvēki, kas slimo ar psoriāzi, ekzēmu un dermatītu, jo tās atvieglo šādas ādas kopšanu, turpina Anna. Savukārt skūšanās ziepēm “Eža kažociņš” vārdu devis viņas dzīvesbiedrs, bet šīs ziepes var lietot arī sievietes. Tās gatavotas, bagātīgi izmantojot nesošās eļļas un lielu procentu kaolīna jeb balto mālu, kas ziepēm dod slīdošu tekstūru. Turpretī kumelīšu–medus ziepes var izmantot intīmajai kopšanai. Savukārt “Mazā raganiņa” radīta no četriem novārījumiem – nātru, bazilika, apiņu un estragona. Ziepju gatavotāja arī mums rāda vairākas lielas burkas, kurās vēl nostāvas augu novārījumi. Tie jānotur no divām nedēļām līdz mēnesim. Bet ir kādas tieši šim gadalaikam piemērotas ziepes – zaļas, pēc skujām un meža smaržojošas “Sniegotais vēris”, kuru sastāvā ir dižegles un priedes ēteriskās eļļas, zaļais māls, rozmarīns, kadiķogas.
Lieki piebilst, ka vasaras ģimene pavada, vācot un pašu dārzā audzējot ārstniecības augus. Ārstniecības augu apskates dārzu plānots ierīkot arī “Ezervannā”, lai klienti redz, kā aug tas, ko vēlāk liek ziepēs, kā arī atgādināt par tautas dziedniecību bērniem un jauniešiem. “Viņiem tas patīk,” uzsver Anna, stāstot par bērniem vadītajām meistardarbnīcām. Izrādās, ka pie viņas brauc veselām klasēm. Darbnīcā ziepju meistare var uzņemt 15 cilvēkus, bet pavasarī darbošanās notiek ārā, un tajā var piedalīties 30 cilvēku grupa. Anna radošās darbnīcas vada gan bērniem, gan pieaugušajiem kā savās mājās, tā arī ārpus tām. Tās iekļautas Dobeles novada tūrisma piedāvājumā. Pie viņas viesojušās arī grupas no Lietuvas un Igaunijas.
Arī krēmi, skrubji un lūpu balzami
Arī krēmi top no trīs pamatlietām: augu eļļas, šķidruma un emulgatoriem, kas ir laboratorijā iegūtas vielas no augu valsts – taukskābju kombinācijas. Savukārt lūpu balzamu pamatā ir dažādi sviesti un eļļas – kokosa, kakao, rīcineļļa, safloras, hohobas eļļa, šī sviests, kakao sviests, mango sviests. Anna piebilst, ka kokosa eļļa ietilpst visu ziepju sastāvā.
Lūpu balzamiem lieto tā sauktās mīkstās eļļas, vēl pievieno bišu vasku, pārtikas kvalitātes ēteriskās eļļas un pārtikas kvalitātes aromātus.
Ķermeņa skrubji tiek gatavoti uz jūras sāls bāzes, bet pagājušās vasaras vidū sadarbībā ar Rīgas veikalu “Burka”, kurā pārdod produktus bez iepakojuma, tapis kāds vizuāli skaists un smaržīgs produkts, kas iekarojis pircēju popularitāti, – ziepju cukura marmelāde, kas arī ir ķermeņa skrubis, taču pēc izskata vairāk līdzinās ar cukuru apkaisītam ziepju gabalam.
Patlaban top četru veidu marmelādes, kurām katrai dots savs nosaukums. Piemēram, “Atvasaras saule”, kuras sastāvā ir kliņģerītes, citrona mizas, apelsīnu ēteriskā eļļa. Savukārt sarkanā āboliņa un lavandas kombinācija kļuvusi par “Karalisko pārīti”. “Meža gulbju” pamatā ir baltā nātre, tauksaknes lapas, zaļie māli, bet “Mēness prieka” – kumelītes un baltie māli.
Anna sākusi ar sāls ķermeņa skrubjiem, kas iepildīti plastmasas burciņās, taču, tā kā viņai tuva ir vides saudzēšanas un bezatlikumu tehnoloģijas tēma, domāts par produktu, kuram iepakojums nebūtu vajadzīgs. Ziepju cukura marmelādei burka nav nepieciešama, tas ir vegāns produkts, bet dušā vai pirtī darbojas tāpat kā sāls skrubis. Tas gan nenozīmē, ka ķermenis jāberzē ar visu lielo marmelādes gabalu. To sagriež un ņem pa mazam gabaliņam, saskarsmē ar ūdeni un cilvēka ādu marmelāde izirst un sadalās graudainā, putojošā putriņā, skaidro produkta izgatavotāja. Ja klients vēlas, marmelāde tiek ietīta papīrā, klāt pievienojot lietošanas pamācību.
Lai taptu marmelāde, vispirms tiek uzvārītas ziepes, pamatā izmantojot trīs eļļas – kokosa, olīvu, saulespuķu. Kamēr ziepes vēl siltas, tām pievieno cukuru. Tāpat marmelādes sastāvā ir kaltēti, malti, ļoti sausi izžāvēti ārstniecības augi un māli. Arī vārot ziepes, tām liek klāt ko saldu, cukurotu – augu sulas, medu, jo no cukura rodas papildu kopjošas vielas, skaidro Anna.
Var uztaisīt arī gabalveida ķermeņa sviestu, kuru lietot uz sausas vai mitras ādas, un tad arī tam nevajadzēs iepakojumu, stāstījumu papildina kosmētikas izgatavotāja.
Annas gatavoto ziepju, marmelādes, skrubju, krēmu krāsas rodas no augiem un dabīgiem produktiem – dzelteno krāsu rada kliņģerītes un apelsīnu eļļa, karotīns, ķirbju sula, violeto – lavanda, āboliņš, violetie māli, zaļo – zaļais māls u.c. Māli ir tie, kas piešķir ziepēm slīdību, attīra organismu, bet mālu krāsa ir atkarīga no tajos ietilpstošo minerālu un metālu sastāva.
Galvenais – lai pašai patīk un ir prieks
Anna ar lepnumu rāda izstādei “Balttour” sagatavotās balvu ziepītes – balto nātru ziepes ar divām dažādām ēteriskajām eļļām. Tās smaržo pēc tikko pļautas zāles. Dobeles Tūrisma informācijas centrs viņu uzaicinājis savā stendā pārstāvēt Dobeles novadu.
Veikalos viņas ražotās ziepes vēl nav nopērkamas, tās jāmeklē tirdziņos vai sazinoties ar Annu feisbukā, kur nākotnē varētu tikt izveidots arī interneta veikals.
Ziema ir klusais periods. Šā gada plānos Annai ietilpst uzņēmuma vizuālā noformējuma, logo izstrāde. Jākārto arī grāmatvedība un kosmētikas produktu sertifikācijas lietas. Pirmais gads vairāk pagājis, mācoties un darbojoties hobija līmenī. Biznesa uzsākšanai Annai nebija sava atsevišķa budžeta, tikai pašas līdzekļi, un par tiem arī iepirktas izejvielas, materiāli un aprīkojums. 2017. gadā sākās pirmie tirdziņi un tika reģistrēta saimnieciskā darbība, bet pagājušajā gadā pa īstam saprasts, ka produkti aiziet tautā, cilvēkiem tie patīk, tāpēc ir jādara un jāattīsta tālāk.
Pats galvenais ir darīt to, kas pašai patīk, rada prieku un izdodas. Tad patiks arī citiem, uzskata Anna Jurgaite, kura iestājas par ilgtspējīgu, dabai draudzīgu saimniekošanu un uzskata – ja ir vēlme, katrs latvietis var atrast, ko darīt savā zemē, un, veicot savu mazo ikdienas darbiņu, darīt mūsu valsti labāku un skaistāku. Protams, ik dienas sevis motivējot.
