Četrus mēnešus pirms vēlēšanām Eiropas Parlaments (EP) atklājis jaunu tīmekļa vietni www.eiropas-velesanas.eu, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad EP izveidojis šādu palīgrīku dalībai vēlēšanās.
Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija. Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājaslapā tā atrodama katras valsts oficiālajā(s) valodā(s) un angļu valodā.
Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešajā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.
Vēl mājaslapā atrodami jautājumi un atbildes par EP, vadošajiem kandidātiem un nākamajiem soļiem pēc vēlēšanām; informācija par iespējām iesaistīties vēlēšanu kampaņā; ar vēlēšanām saistītas ziņas no parlamenta interneta vietnes; saites uz EP politisko grupu un Eiropas politisko partiju vietnēm.
Šis ir noslēdzošais pilnais darba gads 8. EP sasaukumam. 23.–26. maijā notiks vēlēšanas (Latvijā – 25. maijā), kad ES pilsoņi ievēlēs jauno parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu tas sāks jūlijā.
EP un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē – Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80 procentiem likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
