Vēl aizvien mazākumtautību Jelgavas 2. pamatskolā un 6. vidusskolā, kas atrodas Sarmas ielā 2 un Pārlielupē, Loka maģistrālē 29, notiek dzīvas diskusijas par 21. janvārī publiskoto pilsētas vadības redzējumu par skolu tīklu reorganizāciju, kas ir saskaņā ar Jelgavas izglītības attīstības stratēģiju 2019.–2025. gadam. Visasākās domstarpības vērojamas 2. pamatskolā, kuru faktiski tiek ieteikts likvidēt.
Vecāku aptaujas pagaidām izpaliek Spīdolas Valsts ģimnāzijā, kurai tagadējā atrašanās vietā kļuvis par šauru un kuru saskaņā ar minēto Jelgavas izglītības attīstības stratēģiju paredzēts pārcelt uz citām telpām.
Jelgavas 2. pamatskolas mājaslapā 2018. gada 21. decembrī publicētajā direktores slejā Ināra Keiša Ziemassvētku gaisotnē aicina skolēnus, vecākus un kolēģus mierīgi izjust pasaku ārstējošo spēku. Šīs teksts šķiet pilnīgi nesavienojams ar idejām, kas no pilsētas vadības tika paustas skolas vecāku sapulcē pirmdien, 28. janvārī. Proti, vecākiem tika skaidrots, ka, 2. pamatskolu likvidējot un viņu bērnus lielā skaitā pārceļot mācīties uz Pārlielupi, kopumā sabiedrība iegūs.
2. pamatskolā mācās 670 skolēnu, un tās ēka ir aizpildīta par 80 procentiem. Taču Jelgavas skolās kopumā ir aptuveni tūkstotis brīvu vietu, no tām – 650 mazākumtautību. Tādēļ vienu mazākumtautības skolu, pēc pašvaldības redzējuma, iznāk likvidēt. No mazākumtautību skolām ar audzēkņiem vistrūcīgāk ir 6. vidusskolā, kas aizpildīta par 60 procentiem. Pašvaldības redzējums paredz, ka vismaz viena mazākumtautību skola Pārlielupē ir jāsaglabā, tādēļ Lielupes kreisajā krastā, saglabājot 5. vidusskolu, nākas likvidēt 2. pamatskolu.
2. pamatskolas skolēnu vecāki – “pret”
Aptuveni divi simti 2. pamatskolas audzēkņu vecāku, kas 28. janvārī bija ieradušies sapulcē, pašvaldības uzskatiem nepiekrita. Viņu galvenais pretarguments – bērniem sava skola ir mīļa, un prezentētās pārmaiņas nozīmēs to, ka bērni ceļā uz Pārlielupes pamatskolu nebūs pienācīgi uzmanīti un pazaudēs daudz laika. Kad sapulce gāja uz beigām, kāda dalībniece, kuras bērni mācās 3. un 4. klasē, uzrunājot pilsētas mēru, teica tā: “Mēs dzīvojam Mātera ielā, desmit minūšu gājienā no skolas. Es pati eju uz darbu piecos no rīta, vīrs – pusseptiņos. Līdz šim mēs bijām droši, ka bērni paši aizies uz skolu. Ja viņiem būs jābrauc uz Pārlielupi, tad tā vairs nebūs. Tūlīt pēc skolas mani bērni dodas uz nodarbībām netālajā bērnu un jauniešu centrā “Junda”, kur nodarbojas ar mālu, stiklu un papildus mācās latviešu valodu. Ja viņiem būs jābrauc uz skolu Pārlielupē, tad arī iespējas iet uz “Jundu” mazinās.” Bērni arī nevēlas šķirties ar 2. pamatskolā iegūtajiem draugiem un iemīļotajiem skolotājiem. No vecāku pretestības nogurušais mērs Andris Rāviņš atbildēja vienīgi ar pretjautājumu: “Jūs zināt, kur atradīsies “Junda”?” Ar to viņš atgādināja par sabiedrībā daudz neapspriesto pašvaldības plānu pārcelt bērnu un jauniešu centru “Junda” no Skolas ielas uz ēku Zemgales prospektā, kur mājoja pirms dažiem gadiem likvidētā Jelgavas Speciālā skola.
2. pamatskolas vecāku sapulci vadīja direktore Ināra Keiša, kas nostājas pret savas skolas likvidēšanu. Klātesošo aplausus izpelnījās skolnieka tēvs Gatis Ozols, kurš brīdināja – ja pašvaldība neuzklausīs 2. pamatskolas vecākus, tie rīkos protesta akcijas. G.Ozols ir nobažījies par to, ka 2. pamatskolas bērnu pārcelšana uz Pārlielupi un Spīdolas ģimnāzijas iecelšana 2. pamatskolas telpās radītu ļoti nevēlamu nesaprašanos starp krievu un latviešu bērniem. Uz to A.Rāviņš iebilda, ka par tādām lietām nevajag runāt
Ar pašvaldību nesaskaņota 2. pamatskolas audzēkņu vecāku sanākšana notika jau pirms šīs sapulces svētdien pie ieejas skolā. Tur pulcējās ap sešdesmit vecāku. Daži sniedza intervijas LNT televīzijai, daži runāja ar klātesošo Eiroparlamenta deputātu Andreju Mamikinu, kā arī jelgavnieku un publicistu Viktoru Guščinu, kas savu politisko uzskatu dēļ dažkārt nonācis Drošības policijas uzmanības lokā.
Uz rekonstruējamās Loka maģistrāles
Daudz mierīgāka vecāku padomes sapulce pagājušajā nedēļā notika 6. vidusskolā, kuru plāno pārveidot par Pārlielupes pamatskolu. Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza aicināja vecākus un pedagogus būt atvērtiem jaunajam izglītībā. Izskanēja viedoklis, ka par 2. pamatskolas vecākiem un bērniem nav īsti padomāts kaut vai tāpēc, ka pašlaik notiek Loka maģistrāles rekonstrukcija un tādēļ pie skolas ir grūtāk piebraukt.
Savu attieksmi pret skolu tīklu reorganizāciju un Jelgavas izglītības attīstības stratēģiju 2019.–2025. gadam ir pauduši arī vairāki Jelgavas domes deputāti un sabiedrībā pazīstamas personas. Skeptisks ir deputāts Aigars Rublis, kurš uzskata, ka sabiedrība nav pienācīgi iepazīstināta ar firmas SIA “Dynamic University” pētījumu par Jelgavas skolām (uz šī pētījuma pamata tiek veidots pašvaldības vadības redzējums). “Par 26 tūkstošiem eiro nodokļu maksātāju naudas tika noalgots uzņēmums, kurš izstrādāja pilsētas izglītības attīstības stratēģiju 2019.–2025. gadam, bet deputāti līdz šim brīdim nav iepazīstināti ar šo dokumentu, izņemot sadaļu, kas saistās ar skolu pārcelšanu no vienas pilsētas daļas uz otru. Vai tā ir stratēģija ar mērķi sasniegt Baltijas līmeņa izglītības kvalitāti? Neesmu par to drošs,” šaubās A.Rublis.
“Ja pašvaldībā tiek virzīts priekšlikums par 2. pamatskolas likvidēšanu, paredzot uz tās telpām pārcelt Spīdolas Valsts ģimnāziju, tad man nav skaidrs, kā Spīdolas ģimnāzija var ietilpt šīs pamatskolas ēkā? Jau tagad ģimnāzijā ir 501 audzēknis, un, ja nākotnē (kā vēsta prezentētā stratēģija) tajā mācīsies arī pirmo sešu klašu skolēni, tiem būs par šauru 2. pamatskolā, kuras ietilpība ir 800 audzēkņu! Vai pēc dažiem gadiem Spīdolas ģimnāzijai atkal meklēsim jaunu mājvietu?” retoriski jautā A.Rublis.
Domes deputāts Sergejs Stoļarovs, ja vadības piedāvājums skolu tīkla uzlabošanā nemainīsies un 2. pamatskolu būs domāts likvidēt, balsos “pret”. “Vienmēr jau gribas visu izlemt ātri un labi, taču tā tas nesanāk. Ļoti nopietnais jautājums par skolu tīklu prasa nopietnu analīzi un arī sarunas ar tiem, ko skars šāds lēmums. Man bažas rada tas, ka saistībā ar šo pašvaldības redzējumu skolu tīkla uzlabošanā ir tik daudz neapmierinātu cilvēku,” teic S.Stoļarovs.
2. pamatskolas vecāku sapulcē piedalījās arī deputāts Mintauts Buškevics. Viņš uzskata, ka skolu tīkla izmaiņas ir jāapspriež dziļāk.
Aicina ņemt vērā arī LLU ēkas
Savukārt Spīdolas ģimnāzijas dibinātājs un pirmais direktors Andris Tomašūns uzskata, ka SIA “Dynamic University” pētījums par Jelgavas skolu tīkla attīstību, uz kuru tiek balstīts pašvaldības vadības redzējums izglītības laukā, ir nepilnīgs. “Turklāt ar šo redzējumu saistītā neveiklā komunicēšana ir neviļus pretnostādījusi latviešu un mazākumtautību skolas. Skaidrs, ka Spīdolas ģimnāzijai, kas atrodas agrākajā kompartijas biroja ēkā Mātera ielā 30, tur ir kļuvis par šauru, taču tai nav vajadzīgas ne 2. pamatskolas, ne 6. vidusskolas telpas, ko piedāvā izvēlēties SIA “Dynamic University”. Jelgavā vēl ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurai ir vesels lērums nepiepildītu ēku,” teic A.Tomašūns. Viņaprāt, ir nepieciešama visu pilsētas izglītībai piemēroto ēku pamatīga inventarizācija un tikai pēc tās var izdarīt secinājumus, kur un ko pārcelt un optimizēt.
“Domāju, ka Spīdolas ģimnāziju būtu lietderīgi pārcelt uz kādu LLU ēkām, bet kāda no fakultātēm būtu jāpārceļ uz pili, kas ir ievērojami patukšojusies studentu skaita lejupslīdes dēļ un pēc Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pārcelšanas uz Valdeku,” spriež A.Tomašūns.
