No XXI jaunrades deju konkursa fināla, kas norisinājās Valmieras Kultūras centrā, ar godalgām atgriezušās horeogrāfes Gunta Skuja un Guna Trukšāne. Latviešu tautas deju un rotaļdeju apdaru grupā G.Skujas “Sēļu valsis” novērtēts ar otro vietu, bet “Valsis ar brīvo kāju” – ar trešo. Tāpat trešā vieta G.Trukšānes horeogrāfijai “Danco”. Pirmā vieta grupā nav piešķirta.
Piemērotas plašam dejotāju lokam
Abas G.Skujas horeogrāfijas tapušas Tautas deju ansambļa (TDA) “Kalve” 70. jubilejai, kuras koncerta otrajā daļā 2017. gada pavasarī tika izdejoti Latvijā redzēti un pierakstīti danči “Kalves” mākslinieciskās vadītājas horeogrāfiskajā un Amandas Jātnieces muzikālajā apdarē. Konkursā “Sēļu valsi” dejoja TDA “Kalve”, bet “Valsi ar brīvo kāju” – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kalve”.
“Mans uzdevums jubilejas koncertā bija “pacelt” ne tikai latviešu etnogrāfiskās dejas, bet arī latviešu dančus, kas tāpat dejoti dažādos pasākumos un pierakstīti dažādās Latvijas pusēs. Tos, kas saistīja gan ar savu horeogrāfiju, gan mūziku, liku kopā šajā danču virknē. Vairākus piedāvāju arī šim konkursam, žūrija lēma par labu esam divus, un abas dejas, kas iekļuva finālā, arī tika prēmētas,” stāsta G.Skuja.
Viņa piemetina, ka abas horeogrāfijas būs pa spēkam daudziem Latvijas kolektīviem neatkarīgi no kvalitātes grupas. “Tas varbūt ir svarīgākais apdarēm – šīs dejas nav tik sarežģītas, un tās varēs dejot plašāks dejotāju loks. Tas ne vienmēr ir iespējams oriģinālhoreogrāfiju gadījumā.”
Ne tikai rada, bet arī pēta
Ar latviešu etnogrāfiskās dejas “Tūdaliņ, tāgadiņ” apdari “Danco” konkursā piedalījās G.Trukšāne. Deju izpildīja Rīgas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”. Tā tapusi studiju vajadzībām – G.Trukšāne Latvijas Kultūras koledžā studē laikmetīgo deju ar specializāciju latviešu dejā.
“Trāpījās ļoti laba, enerģiska mūzika folkloras kopas “Dandari” apdarē, tad tapa arī soļu kombinācijas. Izpētīju gandrīz visus latviešu rotaļu dejas “Tūdaliņ, tāgadiņ” pieejamos variantus – to ir vairāk nekā 90. Manā dejā no katra Latvijas vēsturiskā novada ir ņemts pa kombinācijai vai solim – dažām atstāts oriģinālais izpildījums, dažām izdomāts oriģināls soļu virknējums, pamatojoties uz folkloras materiālos atrodamo informāciju,” stāsta G.Trukšāne.
Viņai šī ir pirmā pieredze darbā ar latviešu etnogrāfiskās dejas apdari. “Veidojot apdari, ir nepieciešams nopietns pētniecisks darbs, lai uzzinātu, kāda tad šī deja Latvijas folkloras materiālos ir sastopama. Jāsaprot, ka tai ir konkrēta struktūra, un jāmēģina saglabāt svarīgāko. Katrs horeogrāfs izlemj, cik viņš no sevis pieliek klāt,” tā G.Trukšāne.
Viņa ir veidojusi horeogrāfijas arī bērnu un jauniešu deju kolektīvam “Vēja zirdziņš”, kurā darbojas kā repetitore. “Katru gadu Ziemassvētku laikā mums top kāds uzvedums ar oriģinālhoreogrāfijām, kas parasti nav tautiskas. Vēl veidoju latviešu skatuviskās dejas horeogrāfijas, kas atkal ir cits lauciņš. Tad pirmkārt mēģinu atrast labu mūziku, kas uzrunā mani pašu un varētu uzrunāt arī mērķauditoriju, kam šī deja domāta. Mūzika nosaka dejas vēstījumu. Skatuviskajā dejā nav jāievēro noteikta struktūra, kas būtu etnogrāfiskajā dejā ar konkrētiem soļiem, kaut arī skatuviskās dejas kompozīcijai ir sava struktūra. Ievērojot visus šos pamatprincipus, atnākot mūzai, cenšos radīt kādu jaunu deju,” stāsta G.Trukšāne. Viņa teic, ka piedalīšanās jaunrades konkursā palīdz pašai sevi uzturēt tonusā. “Bet tas nav tikai mans darbs, tas ir arī mans aicinājums,” tā horeogrāfe. Ar “Dandariem” viņa sadarbojas pirmo reizi un nākotnē cer uz atkārtotu sadarbību.
Nominācija Dejas balvai
Savukārt grupā, kurā tika vērtētas latviešu skatuves dejas, kas veidotas, izmantojot folkloras horeogrāfisko materiālu un muzikālo materiālu vai tā elementus, vairākkārt laurus plūca horeogrāfe Dagmāra Bārbale (apbalvotas četras viņas dejas, piešķirot divas pirmās un divas otrās vietas) un Jānis Ērglis, kura “Jančuks, dančuks” novērtēts ar pirmo vietu. Sudraba un bronzas godalga arī Jānim Purviņam, otrā vieta Rūtai Laucei, trešā – Dāvim Ērglim.
Dejas vērtēja nozares eksperti Rita Spalva, Gunta Bāliņa, Zita Errsa, Ieva Karele, Alberts Kivlenieks, Zanda Mūrniece un Gunta Raipala. Par sasniegumiem nozarē runājot, jāpiemin, ka deju studijas “Benefice” izrāde “Gorodki” nominēta pirmajam nacionālas nozīmes apbalvojumam “Dejas balva” kategorijā “Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums”, bet izrādes horeogrāfi Annika Andersone, Sintija Siliņa un Modris Opelts – kategorijā “Mūsdienu dejas horeogrāfs”.
