Katru dienu ekspertu redzeslokā nonāk gadījumi, kas
saistīti ar informācijas drošības, tostarp personas datu, apdraudējumiem
internetā. Pieredze liecina, ka pieaugušie digitālajā vidē bieži vien pieļauj
tās pašas kļūdas, kuras bērni. Tāpēc, tuvojoties Pasaules Drošāka interneta
dienai 5.februārī, mobilo sakaru operators “Bite”, sadarbojoties ar Latvijas
Drošāka interneta centru, ir apkopojis praktiskus padomus, kā parūpēties par
datu drošību mobilajās ierīcēs, kas jāņem vērā kā lieliem, tā maziem.
Mūsdienās mobilajās ierīcēs glabājam dažādu informāciju –
privātus foto un video, personas datus, internetbankas pieejas u.tml. Tomēr, ja
mobilā ierīce netiek pienācīgi aizsargāta, tā ir viegli pieejama ikvienam.
Piemēram, ir gadījumi, kad vecāki saņem neierasti lielus
ikmēneša mobilo sakaru rēķinus, jo bērni bez atļaujas izmanto viņu viedtālruņus
– ne vien lieto internetu un spēlē spēles, bet arī iegādājas dažādus maksas
pakalpojumus mobilo aplikāciju veikalos “App Store” un “Google Play”.
“Ja ierīce nav pietiekami aizsargāta, tā var būt pieejama
ne tikai bērniem, bet arī ļaundariem, kuri izvērš digitālajā vidē dažādus
pārkāpumus, piemēram, izmanto sensitīvus privātpersonu vai uzņēmumu datus, lai
veiktu fiktīvus darījumus, izspiestu naudu, reģistrētos nelegālās interneta
vietnēs vai izvērstu pret kādu kibermobingu u.tml.
Tāpēc ikdienā ir ļoti svarīgi ievērot kiberdrošības labo
praksi. Piemēram, drošības iestatījumu aktivizēšanai viedierīcēs jābūt tik pat
automātiskai darbībai kā drošības jostas lietošana, iesēžoties automašīnā,”
uzsver “Bite” tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.
Lai vecāki varētu runāt ar bērniem par drošu mobilo
ierīču, interneta lietošanu un efektīvākajiem veidiem, kā aizsargāt privātus
datus, arī viņiem pašiem ir jāpilnveido savas zināšanas šajās jomās. Sevišķi tagad,
kad mobilo ierīču un interneta iespējas strauji attīstās. Tāpēc “Bite” un
Latvijas Drošāka interneta centra eksperti ir apkopojuši praktiskus padomus par
drošu mobilo ierīču, interneta lietošanu un datu aizsardzību, kas jāielāgo gan
pieaugušajiem, gan jāiemāca bērniem.
# Izmanto privātuma iestatījumus
Mūsdienās sociālajos medijos tiek publicēta ļoti
daudzveidīga informācija. Arī privāta. Tāpēc ir ieteicams ierobežot tās
pieejamību citiem, izmantojot privātuma iestatījumus. Piemēram, “Facebook” un
“Instagram” piedāvā iespēju bloķēt ziņas, kas saņemtas no svešiniekiem, kā arī
ierobežot piekļuvi informācijai par publicētajiem ierakstiem, darbavietu,
skolu, attiecību statusu, dzīvesvietu u.tml. Ja sociālo mediju profils netiek
aizsargāts, citi var izmantot šo informāciju, lai, piemēram, izveidotu viltus
profilus un autorizētos dažādās nelegālās interneta vietnēs.
Privātuma iestatījumus var uzstādīt arī viedierīcēm,
piemēram, padarīt viedtālruni “neredzamu”, izslēdzot navigāciju (GPS). Arī
lejupielādējot dažādas mobilās aplikācijas, ir svarīgi izvērtēt, kādām ierīces
funkcijām tā pieprasa piekļuvi. Piemēram, vai aplikācijai, kura paredzēta
budžeta plānošanai, vai mobilajai spēlei ir nepieciešama piekļuve ierīces foto
galerijai, GPS, kontaktu sarakstam, īsziņām, mikrofonam, kamerai u.tml.
# Rūpīgi izvērtē, kādu informāciju publicē
internetā
Pirms publicēt internetā fotogrāfiju, video, komentāru,
viedokli par kādu tēmu u.tml. vienmēr jāpatur prātā, ka šī informācija tur
paliks uz visiem laikiem – arī tad, ja tu to izdzēsīsi konkrētajā interneta
vietnē. Tu nekad nevari būt drošs, ka kāds to nebūs nokopējis un saglabājis vai
pārsūtījis tālāk.
Savukārt, lai pasargātu savu publicēto saturu no
nelabvēlīgas izmantošanas, sociālie mediji, piemēram, “Facebook” piedāvā bloķēt
atzīmēšanas iespēju (“tagging”) citu ievietotās fotogrāfijās vai liegt iespēju
citiem komentēt tavus ierakstus un fotogrāfijas. Problēmu gadījumā par citu
lietotāju rīcību un viņu publicēto saturu var ziņot sociālo mediju lietotāju
atbalsta komandai vai Latvijas Drošāka interneta centram – drossinternets.lv.
“Rūpīgi ir jāseko līdzi arī saturam, kas sarakstes laikā
e-pastos, savstarpējās saziņas vietnēs u.c. resursos tiek nosūtīts citiem
– kā ļoti labiem draugiem, tā arī
kolēģiem, paziņām u.tml., piemēram, fotogrāfijas un video, kā arī ziņas, kas
satur konfidenciālu informāciju. Nekad nevar zināt, kā sarunu biedrs var
izmantot šo informāciju. Proti, viņš to var pārsūtīt tālāk vai nopludināt
informāciju internetā, uzsākt šantāžu u.tml.,” tā Latvijas Drošāka interneta
centra vadītāja Maija Katkovska.
# Izmanto drošas autentifikācijas metodes
Mobilajam telefonam ieteicams uzstādīt sarežģītu pieejas
paroli. Savukārt dažādās interneta vietnēs ieteicams veikt autentifikāciju, ar
kādu no personīgajiem sociālo mediju profiliem, piemēram, “Facebook”. Tas
nozīmē, ka, ievadot pieejas datus, uz norādīto mobilo telefonu vai e-pastu,
tiek nosūtīts īpaši ģenerēts kods, kas kalpo kā pieejas atslēga.
“Ikdienā izmantojam daudz un dažādus resursus, ierīces,
kurām nepieciešama parole. Izmantot visās vietās vienu paroli nav droši, taču
iegaumēt visas – teju neiespējami. Tāpēc, uzglabājot paroles mobilajā telefonā,
to aizsargāšanai var izmantot īpaši šim mērķim paredzētās mobilās aplikācijas,
piemēram, “KeePass” vai “LastPass”.
Tās nodrošina piekļuvi privātai informācijai tikai ar
paroli, ģenerē drošas paroles, atļauj dalīties ar privātu informāciju
aizsargātā veidā u.tml. Turpretim antivīrusa risinājumi ļauj pasargāt mobilo
ierīci gan no vīrusiem, gan dažādām ļaundabīgam programmatūrām, ar kurām
ikviens var saskarties, lietojot internetu,” skaidro D. Dembovskis.
# Neatstāj bez uzraudzības personīgos
profilus un kredītkaršu datus
Ja izmanto citiem piederošas mobilās ierīces, piemēram,
planšetdatoru, beidzot darbu, ir svarīgi izrakstīties jeb iziet no
personīgajiem kontiem – e-pasta, internetbankas u.tml. To, vai tas ir izdarīts,
ir vērts pārbaudīt pat divas reizes, jo dubults neplīst!
Tāpat internetā ieteicams izmantot privātus interneta
pārlūkprogrammu logus, lai meklētā informācija un piekļuves personīgajiem
kontiem netiek saglabātas. Savukārt, dodot mobilās ierīces bērniem, vecākiem
vienmēr jāpārliecinās, lai atvasēm nebūtu iespēja izmantot kredītkaršu datus un
bez atļaujas vai nejauši iepirkties mobilo aplikāciju un interneta veikalos.
Rūpējoties par drošību internetā un privātu
datu aizsardzību, ir jāizmanto kompleksi risinājumi, kas ietver gan regulāru
izglītošanos, gan jaunāko tehnoloģisko iespēju izmantošanu, jo tikai tā var
uzlabot ierīču un datu aizsardzības efektivitāti, ir pārliecināti eksperti.
Foto: pixabay.com
