Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā (EYOF) labākos jaunos ziemas sporta veidu pārstāvjus šogad uzņems Bosnijas un Hercegovinas pilsēta Sarajeva un Austrumu Sarajeva. Latvija šajā forumā būs pārstāvēta piecos no astoņiem sacensību programmā iekļautajiem sporta veidiem – kalnu slēpošanā, distanču slēpošanā, biatlonā, šorttrekā un daiļslidošanā. Valsts karogu atklāšanas parādē šosvētdien, 10. februārī, nesīs kalnu slēpotāja Betija Burkovska, bet aiz tā 19 jauno olimpiešu delegācijas sastāvā soļos arī Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidošanas treneru Andreja Brovenko un Romana Panteļejeva audzēknis Latvijas junioru čempions Kims Georgs Pavlovs.
– Kad uzzināji, ka esi izvirzīts līdzdalībai? – jautāju otrdienas pievakarē pēc kārtējā treniņa Jelgavas Ledus hallē sastaptajam sportistam.
Trenerim paziņojums par federācijas izvēli pienāca septembrī. Bija paredzēta arī atlase, bet no diviem trim kandidātiem vēl rudens pusē Latvijas čempionātā decembrī piedalījos tikai es viens un līdz ar to arī nopelnīju šo ceļazīmi.
– Viens pats juniors Latvijas čempionātā – vai konkurences trūkums nekaitē motivācijai?
Savā ziņā jā – Latvijas mērogā tas ir slikti. Bet, ja tiec uz starptautiskām sacensībām, tad redzi, ka citi slido labāk, izpilda četrkāršos lēcienus. Tā arī ir motivācija.
– Vai tavā arsenālā vēl četrkāršo nav?
Pagaidām vēl ne.
– Cik gadu vecumā un kā sākās tava daiļslidotāja karjera?
Tas bija Valmierā. Šķiet, ka man bija pieci gadi. Kaut kādu veselības problēmu dēļ ārsts vecākiem teica, ka derētu nodarbības uz ledus. Izvēle varēja būt starp hokeju un daiļslidošanu, pie kuras arī paliku. Sākumā vēl paralēli spēlēju tenisu, peldēju un gāju sporta dejās, bet tagad tikai daiļslidošana palikusi.
– Kopš kura laika esi Jelgavas Ledus sporta skolas audzēknis?
Kad sāku iet skolā, jau Rīgā, vispirms trenējos Ozolniekos. Tad pārnācām uz Jelgavu. Taču skolā bija otrā maiņa, nevarēju izbraukāt un kādu laiku trenējos Rīgā. Bet, kad tas beidzās, no 2015. gada atkal atgriezos šeit.
– Mācies joprojām Rīgā?
Jā, devītajā klasē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
– Starptautiskās federācijas publicētajā daiļslidotāja vizītkartē starp taviem hobijiem minēta matemātika un futbols.
Futbolu laikam būšu tāpat vien joka pēc pieminējis, bet matemātika – jā, tā man patīk. Piedalos mācību olimpiādēs. Šogad Rīgas mērogā uzvarēju un tagad piedalīšos valsts olimpiādē. Valsts olimpiādes būs arī fizikā un ķimijā.
– Pieņemu, ka tavā skolā krietni jāmācās, olimpiādēm droši vien gatavojies arī papildus. Kā tas iet kopā ar slidošanu?
Tā ir. Bet esmu novērojis interesantu saistību. Ja sportā iemācos ko jaunu, tad arī citur zināšanu līmenis aug. Un otrādi – ja ir progress mācībās, tad arī sportā ir kāpums.
– Vai klasesbiedri zina par tavām sportista gaitām?
Zina un laiku pa laikam arī jautā, kā tajās klājas. Pagājušajā gadā ap 20 cilvēku atnāca uz “Volvo kausa” sacensībām – tad gan bija negaidīts pārsteigums. Iesildījos un redzu, ka atnāk bariņš ar cilvēkiem. Sejas pazīstamas. Sapratu, ka klasesbiedri. Uztraukums piemetās lielāks nekā sacensībās parasti. Šķiet, ka ceturto vietu dabūju, divas simtdaļas pietrūka līdz trešajai.
– Kurā vietā svarīguma ziņā starp šāgada sacensībām būs Eiropas olimpiskais festivāls? Vai gatavošanās tam ko mainījusi sezonas plānos un varbūt priekšnesuma programmā?
Festivāls noteikti būs tikpat svarīgs, cik marta sākumā gaidāmais junioru pasaules čempionāts. Varbūt pat par procentu svarīgāks, jo tādā pasākumā var piedalīties tikai reizi mūžā. Gatavošanās procesā kopā ar treneriem esam arī šo to mainījuši. Piemēram, lēcienu izkārtojumu programmās, lai būtu lielāka stabilitāte un iespējami mazāk kļūdu.
– Vai izpildāmā programma nav iepriekš jāpiesaka?
Ir, un pirmais pieteikums aizsūtīts jau pirms mēneša. Bet to drīkst mainīt, ko gan pagājušajā, gan šajā nedēļā esam arī darījuši. Galīgais variants tiks iesniegts, kad ieradīsimies Sarajevā.
– Zini savus potenciālos konkurentus? Varbūt kādu no viņiem esi jau sastapis iepriekšējos startos vai pat ārzemnieku iecienītajās treniņnometnēs Latvijā?
Dalībnieku sarakstu neesmu redzējis, bet iespējams, ka būs arī kāds zināms.
– Starp finālistiem, kas slido izvēles programmu, parasti ļauj iekļūt tikai labi izpildīta īsā. Kura no abām tev šķiet sarežģītāka vai grūtāka.
Grūtības katrai savas. Īsā ir psiholoģiski, bet garā fiziski sarežģītāka. Atšķirībā no čempionāta šajās sacensībās gan visi startēs kā īsajā, tā garajā programmā.
– Tāpat kā klasesbiedri, droši vien īkšķus par tevi turēs arī daudzi jelgavnieki un, protams, ģimene. Kā izjūti tās atbalstu?
Ģimenē esmu jaunākais. Abām māsām un vecākajam brālim ir citi hobiji, taču visi mani atbalsta morāli. Skatās sacensību tiešraides. Mamma gan parasti ne, jo uzskata, ka viņas stress var pāriet uz mani. Tētis toties ir miera iemiesojums un būs klāt arī Sarajevā.
