Dobeles novada pašvaldības mājaslapā publicēta informācija, ka SIA “Pienava Wind” un SIA “Dobele Wind” valdes loceklis Gatis Galviņš sagatavojis un Vides pārraudzības valsts birojā atzinuma saņemšanai iesniedzis ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu, lai pēc tam būvētu vēja elektrostaciju parkus “Dobele” un “Pienava” Dobeles un Tukuma novadā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums sagatavots 2018. gada augustā, tā sabiedriskā apspriešana notika pērn no 31. augusta līdz 1. oktobrim, bet ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme – 7. septembrī. Precizēts ziņojums Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts 2019. gada 22. janvārī. Ziņojuma sagatavotājs ir SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.
Ziņojumā un tā 18 pielikumos atzinumus snieguši dažādu jomu eksperti – augu sugu un biotopu eksperts, ornitologs, arheologs sikspārņu, ainavu eksperts u.c.
Aprēķināts vēja elektrostaciju radītais trokšņa līmenis, mirgošanas efekta ietekmes laiks pēc sliktākā scenārija metodes dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās vēja elektrostaciju parku tuvumā, veikti plānoto vēja parku redzamības aprēķini, pievienots Civilās aviācijas aģentūras viedoklis un vēl citu institūciju atzinumi, viedokļi, iebildumi un priekšlikumi.
Iebildumu sniedzēji izsaka bažas
Piemēram, Aldis Mežvids raksta: “Ir jāsecina, ka SIA “ELLE” norādītās vēja elektrostaciju parku “Dobele” un “Pienava” trokšņu izplatīšanās zonas nav noteiktas un aprēķinātas pareizi un ieinteresētās sabiedrības daļa, iespējams, tiek maldināta, kas arī redzams no publiskās apspriedes protokola. Vēja elektrostaciju radītos trokšņus nevar mērīt, prognozēt un aprēķināt, ja nav zināms, kāds konkrēti vēja elektrostacijas modelis parkā tiks uzstādīts un kur tas atradīsies, kā arī nav aprēķināti apakšstaciju trokšņi kopā ar prognozēto vēja elektrostaciju troksni, jo arī apakšstaciju atrašanās vietas nav zināmas.”
Ziņojuma izstrādātāji atzīst, ka jaudas paaugstināšanas apakšstaciju novietojums ir atkarīgs no vēja elektrostaciju skaita un novietojuma un precīza to atrašanās vieta šobrīd nav noteikta. Piemēram, paredzētās darbības ierosinātājs parkā “Dobele” plāno izbūvēt 23 vēja elektrostacijas, bet ornitologs un sikspārņu eksperts rekomendē atteikties no četrām elektrostacijām. Ja Vides pārraudzības valsts birojs ekspertu rekomendācijas uzskatīs par pamatotām, aizliedzot četru vēja elektrostaciju būvniecību, staciju skaita izmaiņu dēļ mainīsies arī optimālais jaudas paaugstināšanas apakšstacijas novietojums.
Komentāra sniedzēja Raisa Šmite uzskata, ka apšaubāmi ziņojumā ir trokšņa aprēķini un analīzes, kas balstīti tikai un vienīgi uz ražotāja sniegto informāciju. “Ražotājs šajā situācijā ir ieinteresētā persona, un balstīt visu trokšņa aprēķina analīzi uz šiem datiem ir neobjektīvi. Ņemot vērā, ka pēc vēja elektrostaciju nodošanas ekspluatācijā neviena institūcija to nekontrolēs, uzskatu, ka šie rādītāji izvērtējami pastiprināti rūpīgi,” viņa raksta.
Savukārt Ingmārs Bergmanis norāda, ka ziņojumā ir nepilnīga (nav izsmeļoša) informācija par vibrācijas ietekmi uz apkārtējo vidi, cilvēkiem, dzīvniekiem, kas atrodas tuvumā esošajās viensētās un ciemos, kas ir ļoti aktuāli. Viņš vērš uzmanību uz to, ka vēja parku attīstītāji ziņojuši, ka Latvijā vēja elektrostaciju radītā vibrācijas ietekme uz vidi un cilvēkiem (dzīvo radību) nav izpētīta un mūsu valstī nav nekādu normatīvo aktu, kas vēja elektrostaciju izraisīto vibrācijas līmeni regulētu vai ierobežotu.
Vairāki iebildumi ir par to, ka nav zināms, kas ar uzceltajām būvēm notiks pēc to darba mūža beigām – aptuveni 20 gadiem – un kur tiks liktas daudzās tonnas betona un tērauda, kā arī spārnu kompozītmateriāla, kas nav pārstrādājams. Tāpat iedzīvotāji pauž bažas, ka pazemināsies viņu nekustamo īpašumu vērtība.
Pašvaldībai no vēja parka nav ieguvumu
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs, komentējot pašvaldības tālāko rīcību, teic: “Kamēr projekta attīstītājs pašvaldībā neko nav iesniedzis, nekādus pasākumus neveiksim. Vides pārraudzības valsts birojs pašvaldībai ir pieprasījis sniegt atkārtotu viedokli, mēs to sagatavojām un sniegsim. Šādi viedokļi tiek pieprasīti no visām projektā iesaistītajām institūcijām, tie tiks apkopoti un sagatavots lēmums. Ar domes priekšsēdētāja parakstītu pašvaldības viedokli var iepazīties mūsu mājaslapā. Vēja parka izveide noteikti nav pašvaldības interesēs, un pašvaldībai no tā nekādu ieguvumu nav, drīzāk otrādi. Ja uzņēmējs pašvaldībā ko iesniegs, tad mēs par to lemsim balsojot.”
Vēja parku projekta iniciatori aicinājuši izteikt viedokli arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta vadošo pētnieku asociēto profesoru Gunāru Pētersonu, kurš savu mūžu veltījis sikspārņu pētīšanai, un viņš bijis Pienavā.
“Jebkurš vēja parks ir bīstams un atstāj negatīvu ietekmi uz sikspārņiem. To ir atzinuši eksperti Eiropā un Ziemeļamerikā, tāpēc pirms vēja parku būvniecības pēta, cik daudz, bieži vai reti tur ir sastopami sikspārņi. Atklātas ainavas, lielas lauksaimniecības zemes, kur tuvumā nav koku un ūdeņu, sikspārņus ietekmē vismazāk, tādēļ vēja parkiem ir vienas no labākajām. Manā praksē ir gadījums, kad attīstītāji respektēja ieteikumu un vēja parku attālināja no ūdenskrātuves. Bet būvēt vēja parkus pie jūras ir slikti, jo tur iet putnu un sikspārņu migrācijas ceļi. Uzņēmēji labprāt apbūvētu visu piekrasti, bet saskaras ar mūsu aizliegumiem. Taču galvenā problēma ir, ka šīs būves – vēja elektrostacijas – sikspārņus piesaista,” uzsver pētnieks.
Profesors piebilst, ka nekad nevar zināt, kāda būs situācija, kad vēja parks darbosies, tāpēc monitorings tiek veikts arī pēc tā uzbūvēšanas. Tiek vērots, sikspārņi iet vai neiet bojā, bet, ja tos atrod beigtus, nav citas metodes kā ierobežot vēja parku darbību – tos sākt darbināt vien tad, kad ir sasniegts kāds noteikts vēja stiprums, jo sikspārņi lido pie lēniem vējiem. Uzņēmējiem tas nozīmē dažu procentu peļņas zudumu, bet parasti izdodas vienoties.
G.Pētersons teic, ka vēja parki ir ainavai netipisks veidojums un pie savas mājas viņš tādu negribētu, bet tas ir viņa personīgais, nevis eksperta viedoklis. Sniegt ieteikumus par iespējamu vēja parku būvniecību Jelgavas novada Sesavā vai Elejā viņš nav aicināts, jo tie esot tikai uzņēmēju tālas nākotnes plāni.
Arī putniem izvēlēts optimālākais variants
Ornitologs Rolands Lebuss savā atzinumā uzsver, ka, izvērtējot plānotos Dobeles un Pienavas vēja parkus kopumā, no putnu aizsardzības viedokļa to novietojums un konfigurācija ir optimālākais variants, kāds šajā reģionā ir iespējams.
Riskantākā plānoto vēju parku daļa atrodas to dienvidu galā un ietver Lielo Ausekļu dīķi un tā perifēriju, īpaši dienvidu daļā. Tajā ir piemēroti barošanās apstākļi putniem, kas barību iegūst bradājot, tostarp melnajiem stārķiem. Lai arī šī suga šai vietā nav novērota, nav izslēgts, ka laiku pa laikam no netālā (4,6 kilometrus uz DA no uzpludinājuma) ligzdošanas iecirkņa, kura aizsardzībai izveidots mikroliegums pie Lejasstrazdiem, putni var atlidot uz uzpludinājumu baroties, īpaši, kad tajā ūdens līmenis ir zems.
Lielajā Ausekļu dīķi un tā perifērijā ir reģistrēta arī citu putnu, tai skaitā īpaši aizsargājamo sugu, salīdzinoši liela koncentrācija, tāpēc rekomendējams izvairīties no atsevišķu vēja elektrostaciju (atzinumā norādīti to numuri) būvniecības vai arī tās ieteikts pārvietot ziemeļu virzienā.
“Lai arī plānoto vēja parku teritorijā novērotajām īpaši aizsargājamām sugām pastāv zināmi sadursmju riski ar vēja elektrostacijām, iespējamā mirstība varētu būt neliela,” savā atzinumā raksta ornitologs.
Plāno pārbūvēt ceļus, uzlabojot to nestspēju
Vēja elektrostaciju parku “Dobele” un “Pienava” ieceres autori izskata iespēju palielināt teritorijas iekārtošanai un apkalpošanai nepieciešamo ceļu nestspēju, liecina ietekmes uz vidi ziņojums par SIA “Pienava Wind” un SIA “Dobele Wind” ieceri Dobeles un Tukuma novados attīstīt vēja elektrostaciju parku.
Paredzams, ka piekļuve plānoto vēja parku teritorijai tiks nodrošināta pa valsts galveno autoceļu A9 Rīga–Liepāja, reģionālajiem autoceļiem P98 Jelgava–Tukums un P102 Dobele–Jaunbērze, kā arī pa vietējo autoceļu V1101 Dobele–Lestene–Tukums. Šos ceļus nav paredzēts pārbūvēt. Plānots arī, ka piekļuve teritorijai tiks nodrošināta pa pašvaldības autoceļiem, citiem ceļiem, kas pašlaik tiek izmantoti piekļuvei lauksaimniecības zemju blokiem, un no jauna izbūvētiem autoceļiem.
Parku attīstītājs sola izvērtēt un, ja nepieciešams, veikt pašvaldības un citu autoceļu pārbūvi un palielināt to nestspēju. Precīzs pārbūvējamo autoceļu apjoms tiks noteikts, izstrādājot būvprojektus, kā arī saskaņojot ar piegādātāju parkam nepieciešamo detaļu transportēšanas maršrutus.
Pašlaik aplēsts, ka būvdarbu laikā tiktu izmantoti teju 12 kilometri Tukuma novada pašvaldības un 18 kilometri Dobeles novada pašvaldības ceļu. Kopējais citu personu valdījumā esošo autoceļu garums, kas pašlaik tiek izmantoti piekļuvei lauku blokiem un varētu tikt izmantoti piekļuvei parka izbūves vietām, ir 16 kilometru, un tie atrodas Tukuma novada teritorijā.
Jau vēstīts, ka uzņēmums “Eolus” tuvākajos četros gados Dobeles un Tukuma novadā par aptuveni 250 miljoniem eiro plāno būvēt Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu, un iecere raisījusi pretestību vietējo iedzīvotāju vidū.
“Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš iepriekš atzīmēja, ka vēja parku plānots veidot savienotā teritorijā, kas atrodas divās pašvaldībās. Daļa parka atradīsies Dobeles novada Dobeles pagastā, bet daļa – Tukuma novada Džūkstes pagastā.
