Vai iespējams saglabāt labu redzi no bērnības līdz sirmam vecumam, cik bieži pārbaudīt redzi, kā zināt, kad doties pēc jaunām brillēm, vai acīm var palīdzēt vingrinājumi un vitamīni, vai arī ziemā jānēsā saulesbrilles – uz aktuāliem jautājumiem par redzes saglabāšanu atbild “Vision Express” optometriste Ilga Gičevska.
– Vai mūsdienās cilvēkam ir iespējams saglabāt labu redzi no bērnības līdz sirmam vecumam?
Diemžēl nē. Mūsu redzes stiprums ir atkarīgs no acs ābola izmaiņām. Tur rodas “plusiņi” un “mīnusiņi” – cik lielas izmaiņas, tik stipras brilles vajadzīgas. Ja gaismas stari krustojas pirms tīklenes, rodas mīnusi, un cilvēks miglaini redz tālumā. Ja mīnusi ir lieli, redze ir miglaina gan tālumā, gan tuvumā. Plusi rodas, kad gaismas stari krustojas aiz tīklenes. Tādā gadījumā briļļu pluslēca savāc starus un tie nonāk uz tīklenes.
Redzes problēmas rodas gan bērniem agrīnā vecumā, gan pusaudžu gados, un tās kādu laiku var noslēpt, jo acu muskuļi spēj redzi kompensēt, taču ar gadiem acu muskuļi sāk strādāt vājāk.
Brilles lasīšanai būs visiem, taču katram savā laikā – tas ir individuāli. Agrāk brilles būs cilvēkiem, kuriem ir intensīvs darbs tuvumā, jo tad arī acu muskuļi strādā intensīvāk. Acu vingrinājumi palīdz šo procesu attālināt, tas būs lēnāks. Cilvēkiem, kuriem ir mīnusi, tekstu it kā gribas atbīdīt tālāk, un viņi tuvumā var lasīt bez brillēm. Tas ir tāpēc, ka acu muskuļi tālumā atslābinās, bet tuvumā sasprindzinās. Bet, kad acu muskuļiem pietrūkst spēka, tad palīdz brilles.
– Cik bieži ikvienam no mums (ne tikai autovadītājiem un biroju darbiniekiem) vajadzētu pārbaudīt redzi?
Ideālais variants būtu reizi gadā. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai cilvēks nēsātu attiecīgā stipruma brilles vai kontaktlēcas, bet arī nepieciešams pārliecināties, vai viss ir kārtībā ar acs veselību, vai nav novirzes no normas.
Pirmkārt, mēs, optometristi, pajautāsim, vai ir kādas sūdzības. Nenoliedzami, strādājot ar datoru un vairāk bīdot telefona ekrānu, acu muskuļi tiek noslogoti vairāk, bet arī autovadītājiem un biroju darbiniekiem pietiktu ar pārbaudi reizi gadā.
Autovadītājiem un biroju darbiniekiem ir pieejamas speciālas brilles. Autovadītājiem ir īpašas brilles, kas noņem pretī braucošas automašīnas lampu spilgtumu. Savukārt biroja darbinieki var valkāt brilles ar zila pārklājuma lēcām un apakšā iebūvētu mazu “plusiņu”, kas atvieglo darbu tuvumā, no viena stipruma nemanāmi pārejot uz otru (agrāk šādām brillēm bija redzama maliņa).
Ar aparātu mēs noteiksim aptuveno briļļu vai kontaktlēcu stiprumu. Ar keratometrijas palīdzību iespējams noteikt arī acs izliekumu, kas būs komfortabls kontaktlēcu lietotājam. Mēs “izejam cauri stiprumiem” un izrakstām recepti.
Savukārt biomikroskopā varam pamanīt lēcas apduļķojumus un konstatēt tādu slimību kā katarakta. Turpretī glaukomu iespējams diagnosticēt, izmērot acu spiedienu. Apskatām arī acs tīkleni, kas ir vienīgā vieta ķermenī, kur varam redzēt visus smalkos asinsvadus. Tos iespējams izpētīt ar funduskameru, bet to pašu var izdarīt arī ar oftalmoskopu. Ja rodas aizdomas par kataraktu, glaukomu vai konstatējam kādas tīklenes problēmas, mēs klientu nosūtām pie acu ārsta – oftalmologa.
– Kādi ir pirmie signāli, ka ar redzi kaut kas nav kārtībā?
Piemēram, autovadītājiem, skatoties tālumā, objekti nav vairs tik asi. Turpretī datorlietotāji pēc intensīva darba tuvumā var just sāpes acīs, nogurumu, galvassāpes, asarošanu, ir vēlme samiegt acis – tā ir pārslodze. Savukārt, attīstoties vecuma tālredzībai (plusiem), tekstu gribas atbīdīt tālāk no sevis.
– Kā zināt, ka vecās brilles vai kontaktlēcas vairs neder un ir jādodas pēc jaunām?
Kad jūtat, ka ar redzi kļūst sliktāk. Tālumā tā vairs nav tik skaidra kā agrāk, gribas samiegt acis. Ja ir problēmas ar redzi tuvumā, gribas atbīdīt tekstu vai arī viss apkārt šķiet pārāk košs. Tāpat ar laiku brilles nolietojas, noskrāpējas, salūst, un tas ietekmē redzes kvalitāti.
Kontaktlēcu nēsātājiem savukārt rodas diskomforts ar lēcu stiprumu, ir samiegšanās vai arī pietrūkst asuma. Tāpat nereti vērojams sausās acs sindroms, kam var palīdzēt acu pilieni. Pierodot pie viena veida kontaktlēcām, ar gadiem var parādīties diskomforts, un tad tās jānomaina pret cita ražotāja kontaktlēcām, kas ir elpojošākas, mitrinošākas.
– Vai īpašu aptiekās nopērkamu redzes vitamīnu lietošana spēj uzlabot vai mainīt redzi?
To, ka brilles vairs nevajadzēs, ar vitamīniem panākt nevar, taču savā ziņā tie redzi uzlabo – palīdz to uzturēt, un tā vairs nepasliktinās. Acu vitamīnu sastāvā ir luteīns, A, E un C vitamīns, kas nostiprina asinsvadus, veicina tīklenes apasiņošanu, uzlabo acs vielmaiņu un muskulatūras darbību, tādējādi uzlabojas redzes funkcijas. Arī atsevišķiem acu pilieniem tagad tiek pievienoti vitamīni.
Vitamīnus var lietot visi, jo īpaši, kad redze strauji sāk pasliktināties, var iziet vitamīnu kursu. Vitamīni un mitrinošie acu pilieni palīdz acīm labāk panest sauso gaisu telpās un lielo tuvuma slodzi darbā ar datoru.
– Kādus redzes vingrinājumus jūs ieteiktu veikt cilvēkiem, kuri ilgas stundas pavada pie datora vai kā citādi viņu darbs ir saistīts ar ilgstošu redzes sasprindzinājumu?
Noteikti taisīt pauzītes un neaizmirst, ka tuvumā acu muskuļi sasprindzinās, bet tālumā – atslābinās. Var apsēsties krēslā un pamasēt plakstiņus, ādu ap tiem, ar pirkstiem apiet apkārt acij. Acis var izvingrināt, skatoties, cik vien augstu iespējams, aptuveni piecas sekundes, pēc tam tikpat ilgi skatoties uz leju. Var ar acīm iziet visos virzienos – horizontāli, vertikāli, slīpi. Katrs no vingrinājumiem jāatkārto piecas reizes. Var mēģināt izlasīt vārdu, burtus meklējot dažādās telpas vietās. Piemēram, burtu a atrodot lapā uz galda, burtu b – plakātā pie sienas utt.
Ja vingrinājumiem nav laika, birojā ieteicams lietot brilles ar zilo pārklājumu. Vingrinājumus tās neaizstās, bet jaunās tehnoloģijas tiek izstrādātas, lai cilvēkiem būtu vieglāk un ērtāk.
– Ko darīt, ja ir ilgstoši jāstrādā ar viedierīcēm, bet priekšnieka vai kolēģu dēļ birojā negribas vai nav laika veikt redzes vingrinājumus?
Visvienkāršāk šādā gadījumā ir uz brīdi acis aizvērt vai aizklāt ar plaukstu, jo arī tumsā acis atpūšas.
– Vai ultravioletais starojums ir kaitīgs redzei? Kā acis pasargāt no tā, un vai arī ziemā ieteicams nēsāt saulesbrilles?
Ultravioletais starojums acīm ir kaitīgs, visvairāk – bērniem. Saulesbrilles noteikti ieteicamas cilvēkiem, kuri daudz laika pavada ārā, pēc acu operācijām, kad acis ir jūtīgas, jo saulesbrilles samazina kontrastu un paliek vieglāk.
Lielāko daļu ultravioletā starojuma absorbē konjunktīva, radzene, acs lēca, bet neliela daļa nonāk arī tīklenē. Ultravioletais starojums var izraisīt konjunktīvas saistaudu veidojumus un veidoties katarakta. Ziemā saulesbrilles jālieto, jo balts sniegs atstaro aptuveni 80 procentu no ultravioletā starojuma, bet, piemēram, jūra – 10–30 procentu, smiltis pie jūras – 15–20 procentu.
Autovadītāji var izmantot polarizētās saulesbrilles, kas noņem atspīdumus no virsmām, piemēram, sakarsuša asfalta. Tāpat saulesbrilles ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem patīk uzturēties pie jūras, slēpotājiem, golfa spēlētājiem u.c. Tās noņem spilgtumu un ir ļoti lietderīgs aksesuārs.
– Ko darīt cilvēkiem, kuru acis nevar pierast pie mīkstajām kontaktlēcām? Ir kādas alternatīvas vai jāatgriežas pie brillēm?
Ir cilvēki, kuri nevar pierast pie kontaktlēcām, un ir arī cilvēki, kuri nevar pieskarties savai acij. Ir jābūt motivācijai nēsāt kontaktlēcas, citādi nesanāks. Ja nespēj pierast pie mīkstajām silikona vai silikonhidrogēla lēcām, alternatīva ir cietās kontaktlēcas, kas gan ir pieejamas īpašos redzes centros. Cietās kontaktlēcas ieteicamas, ja ir lieli mīnusi, liels radzenes astigmatisms vai keratokonuss – radzenes izvelvēšanās un redzes asuma pasliktināšanās. Cietajām kontaktlēcām ir labāka skābekļa caurlaidība, tās ir mazākas, un ar tām redze ir asāka. Cietās lēcas katram klientam tiek izgatavotas individuāli, bet ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pie tām pierastu. Arī redzes pārbaude un cieto kontaktlēcu piemeklēšana ir atšķirīga.
Savukārt mīkstās kontaktlēcas iedala mēneša un dienas lēcās. Ir arī speciālas mēneša kontaktlēcas, kuras var atstāt uz nakti acīs, bet tas nav ieteicams visiem kontaktlēcu lietotājiem. Mīksto kontaktlēcu izvēlē noteicošie faktori ir, cik bieži cilvēks nēsās lēcas un kāda būs to kopšana. Piemēram, mēneša lēcas ir mehāniski jānotīra, jāieliek tām paredzētā šķīdumā un jāuzglabā speciālā konteinerā. Neveicot šīs darbības, var iedzīvoties infekcijā. Turpretī dienas lēcas atrodas sterilā iepakojumā un pēc nēsāšanas izmet.
– Vai brilles joprojām tiek uzskatītas ne vien par redzi koriģējošu lietu, bet arī par modernu aksesuāru? Kādi jaunumi ir šā gada briļļu modē?Modē ir tas, kas pašam labāk patīk, bet dažas tendences ir. Tā dēvētajām kaķacs formas brillēm tiek dota priekšroka, vairāk to kombinējot ar apaļu un kvadrātainu formu, kas stūros ir pavilkta uz augšu. Joprojām modē ir apaļas brilles, vairāk retro stilā, plānos metāla ietvaros ar gaišām lēcām, vieglas, gandrīz nemanāmas. Apaļās brilles var būt arī košākos rāmjos. Vai arī otrs variants – smagnējas, plastikāta ietvaros visdažādākajās krāsās, arī ar kādu spīguli, puķīti rotājumam. Pēdējā laikā populāras kļuvušas apaļās brilles ar dubulto metāla pārnesi uz deguna. Modē ir arī tonējošās, ar spoguļa klājumu vai klasiskas brilles. Lielākā daļa cilvēku paliek uzticīgi klasikai. Brillēm tiek pievērsta liela uzmanība, jo tās visu laiku atradīsies uz sejas. Tās var pieskaņot pie tērpa, tā tērpam piešķirot “odziņu”.
Nereti cilvēki izvēlas arī “imidžu bez stipruma” – brilles bez plusiem vai mīnusiem biroja darbam tikai tāpēc, ka ir iepaticies to ietvars un šķiet, ka ar šīm brillēm viņi izskatīsies nopietnāki, korektāki. Bet brilles ar jau iepriekš minēto zilo pārklājumu izskatās patiesi eleganti.Cilvēkiem ir jāmīl sevi, jāseko līdzi savai veselībai, regulāri pārbaudot redzi.
