Pirms 40 gadiem
1979. gada 21. februārī
Nosodām Ķīnas militāristu agresiju
“Visa progresīvā cilvēce līdz sirds dziļumiem sašutusi par Ķīnas bruņoto spēku iebrukumu Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā. Šo neģēlīgo aktu asi nosoda mieru mīlošās tautas, ikviens, kam nācies piedzīvot kara šausmas. Visās pasaules malās labas gribas cilvēki kategoriski prasa: “Rokas nost no Vjetnamas!”
Plašs strādnieku, kalpotāju un inženiertehnisko darbinieku protesta mītiņš pirmdien pēcpusdienā notika PSKP XXV kongresa mikroautobusu rūpnīcā RAF. To atklājot, uzņēmuma partijas komitejas sekretārs G.Vorobjovs uzsvēra, ka rafieši, tāpat kā visi padomju ļaudis, kvēli atbalsta PSRS valdības paziņojumu, kurā nosodīta Pekinas agresija un vēlreiz apliecināta brālīgā solidaritāte ar Vjetnamas tautu. Mēs ikviens esam pārliecināti, ka reakcionāriem neizdosies realizēt savus neģēlīgos nodomus!” Mītiņi notika daudzviet pilsētā un rajonā – LRTN apvienībā, mašīnbūves rūpnīcā, Kaigu vidusskolā, Zaļenieku sovhoztehnikumā, sovhozā “Eleja” un citur.
Padomju valsts likumi – dabas sargātāji
“Cīņa par apkārtējās vides aizsardzību kļuvusi aktuāla visā pasaulē. Sevišķi pēdējos gados cilvēce nākusi pie atziņas, ka dabai nodarītais posts atgriezeniskā ceļā kā nelaimes nesējs nonāk pie pašiem cilvēkiem.
Protams, ir kardināla atšķirība, kā rūpes par dabas aizsardzību izpaužas kapitālistiskajās valstīs, kur gaisa, ūdeņu un zemes piesārņošanas novēršanai ceļu aizšķērso lielmonopolu peļņas intereses, un sociālisma zemēs. Mūsu, Padomju valsts, ir vienīgā pasaulē, kur dabas aizsardzība garantēta ar likuma spēku. Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā 1977. gadā pieņemtajā Konstitūcijā pirmo reizi ir ierakstīts pants (67.) par dabas aizsardzību: “PSRS pilsoņiem jāsaudzē daba, jāsargā tās bagātības.” Analogs teksts iekļauts arī jaunajā Latvijas PSR Konstitūcijā. Tātad katrs mūsu valsts iedzīvotājs, ierindas darbinieks vai vadoša amatpersona, ir atbildīgs par dabas bagātību sargāšanu. Sevišķa atbildība gulstas uz dabas resursu – zemes, ūdeņu un mežu izmantotājiem.”
Problēmu loks nesašaurinās
“Plaši un līdzeni tīrumu masīvi, koku un apstādījumu ieskauti ciemati, meža ieloki, augļu dārzi, asfaltētu vai grantētu ceļu lentas – tāda ir panorāma, kas tagad raksturīga Jelgavas rajonam. To vērojot, jādomā par lielajām pārmaiņām, kas te notikušas, jāapbrīno lauku darbaļaužu veikuma vērienīgums, mūsu dzīves straujais pulss.
Taču šo tīkamo ainu vēl arvien uzbāzīgi bojā likteņa ziņā atstātās viensētas. Zemei pieplakušās, pussagruvušās ēkas vieš atstātības, pelēcības un nabadzības izjūtu. Daudzas dzīvojamās mājas ar pusizdauzītiem vai ar dēļiem aiznaglotiem logiem bezcerīgi noraugās, kā garām iet jaunais laiks.
Visai reti tagad gadīsies sastapt tādu kolhoznieku, kas jūsmotu par dzīvi viensētā. Jau sen aprimuši strīdi un viedokļu pretišķības, kas kādreiz mutuļoja, risinot jautājumu par pārcelšanos uz ciematiem.”
Kārļa Cīruļa grafika Jelgavā
“Mākslinieks Kārlis Cīrulis dzimis 1925. gadā Rīgā. Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju beidzis 1957. gadā kā plakāta meistars.
Ko jaunu un īpatnēju sola iepazīšanās ar K.Cīruļa darbu izstādi mūsu muzejā? Pēdējos gados mākslinieks strādā oforta tehnikā, jo tieši tajā viņš vissmalkāk un brīvāk atklāj ieceri. K.Cīruļa daiļradē dominē trīs galvenie tēmu loki: balets, Rīga, portreti. Izstādē redzam arī impresijas par G.Flobēra romāna “Salambo” tēmu, H.Skujas dzejas interpretējumu grafikas valodā, kā arī citas pēc literatūras darbiem veidotas grafikas lapas.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
