Pirms 40 gadiem
1979. gada 28. februārī
Latvijas komjaunatnei – 60
“Šodien Padomju Latvijas komjaunatne svin 60 gadu jubileju – 1919. gada 28. februārī notika Latvijas Komunistiskās partijas Darba Jaunatnes Savienības pirmais kongress. Tad sākās cīņa ar kontrrevolucionāro buržuāziju un ārzemju interventiem. Padomju vara Latvijā neizturēja pārspēku. Taču Komunistiskā partija un tās Darba Jaunatnes Savienība nenolika ieročus – cīņu turpināja dziļā pagrīdē.Cīņā pret fašismu vajadzēja jo ciešāk saliedēt strādnieku šķiru, tās jaunatni. Komjaunatne darbojās plecu pie pleca ar Latvijas Sociālistisko Jaunatnes Savienību. 1936. gada 9. jūlijā tika izveidota vienota jaunatnes cīņas organizācija – Latvijas Darba Jaunatnes Savienība.
1940. gadā, kad Komunistiskās partijas vadībā Latvijas darbaļaudis atjaunoja padomju varu, Darba Jaunatnes Savienība ļoti aktīvi piedalījās fašistiskā režīma likvidēšanā, vietējās pašpārvaldes demokrātisko orgānu izveidē, strādnieku gvardes formēšanā. Priekšplānā izvirzījās sociālisma celtniecības uzdevumi, un Latvijas Darba Jaunatnes Savienība tika pārveidota par Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību. 1940. gada 18. oktobrī Latvijas komjaunatnes organizācija iekļāvās VĻKJS sastāvā un ieguva Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības nosaukumu.”
Kūdras ražotāji – finiša taisnē
“Ūdenssaimniecības celtniecības 13. PMK Kaigu purva iecirkņa kolektīvam katra darba diena sākas vēl pirms saules lēkta un ilgst līdz vēlam vakaram. Stundu no stundas rit spraigs darbs. Uz saimniecību fermām diendienā aizceļo ap 300 automašīnu kravu ar vērtīgiem pakaišiem.
“Brūnā zelta” ieguvēji deva vārdu līdz 4. martam – PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām – veikt šīs sezonas frēzkūdras realizācijas plānu. Šis solījums tiek sekmīgi pildīts. Saimniecības jau saņēmušas gandrīz 45 000 tonnu kūdras. Katru dienu kūdras krājumi purvā samazinās apmēram par 1000 tonnām.
Sarežģītos apstākļos šoziem jāstrādā iecirkņa ļaudīm. Darbu kavē dziļais sniegs un sals. Tomēr dienas grafikā paredzētais produkcijas daudzums vienmēr tiek izvests.”
Kopsolī ar miljoniem
“Tagad Jelgavu mēdz saukt par jaunatnes pilsētu. Un tā tas tiešām ir. Vairāk nekā 10 000 jauniešu dzīvo, strādā un mācās mūsu pilsētā. Ja runājam par pilsētas komjaunatnes organizāciju, tad gandrīz puse no tās ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studenti.
Apkopojot akadēmijas komjaunatnes organizācijas vēsturi, mēs redzam, ka mūsu komjaunieši ir gājuši un iet kopsolī ar visas valsts komjaunatni. Te liels paldies jāsaka četrdesmito gadu komjauniešiem, kas stāvēja pie akadēmijas komjaunatnes organizācijas šūpuļa, un viņu iesāktā darba turpinātājiem – L.Cjukšai, M.Baumanei, J.Zvaigznem, I.Soopai, A.Ratkevičai, J.Truksnim, I.Gronskim un daudziem citiem. Akadēmijas komjaunatnes organizācija izaugusi no dažiem cilvēkiem līdz 4106 biedriem,” stāsta LLA komjaunatnes komitejas sekretāre A.Pikša.
Veiksmīga atpūtas programma
“Nesen komjaunatnes pilsētas komiteja kafejnīcā “Dzirkstele” bija noorganizējusi tematisku atpūtas vakaru. Sarīkojumā piedalījās jaunieši no Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas, Tirdzniecības pārvaldes, Sadzīves pakalpojumu kombināta, Cukurfabrikas un citām pilsētas komjaunatnes pirmorganizācijām. Pavisam kafejnīcas kolektīvs tovakar uzņēma vairāk nekā 140 viesu.
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors Artūrs Priedītis dalījās ceļojuma iespaidos pa tālo Indiju. Savā stāstījumā viņš vakara dalībniekus iepazīstināja ar Indijas vēsturi, tās saimniecisko un kultūras dzīvi. Apskatot plašo diapozitīvu kolekciju, ikvienam neizdzēšamu iespaidu atstāja kadri, kas raksturoja Indijas dabu, arhitektūras un vēstures pieminekļus, eksotiskos augus un reti sastopamus dzīvnieku valsts pārstāvjus.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
