Ar 2. pamatskolas skolēnu vecākiem un direktori Ināru Keišu vakar tikties bija atbraukusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Savukārt pirmdienas rītā 2. pamatskolas audzēkņu vecāki rīkoja eksperimentu, vairāk nekā simts automašīnām izmēģinot pašvaldības piedāvāto viņu bērnu ikdienas skolas ceļu no 2. pamatskolas apkaimes līdz 6. vidusskolai Pārlielupē.
Pamatskolai arī uzradušies nelūgti aizstāvji – vairākas personas no Rīgas pieteikušās rīkot skolas aizstāvības mītiņu pie Jelgavas domes. 2. pamatskolas vecāku padome norobežojas no šiem mītiņa organizatoriem, mītiņa rīkošanai atļauju nedeva arī Jelgavas dome. Zināms, ka šodien domes sēdes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par pilsētas izglītības attīstības stratēģijas 2019.–2025. gadam apstiprināšanu, kā arī 2. pamatskolas pievienošanu 5. un 6. vidusskolai.
Aicina neturēties pie ēkas
Ministre Ilga Šuplinska skolā uzklausīja mācību stundu ilgu 2. pamatskolas vecāku sagatavotu skolas prezentāciju, kas noslēdzās ar video, kur skolēnu koris “Zvoņņica” koncertā Jelgavas Kultūras namā izpilda Dziesmu svētku repertuāra dziesmu “Lec saulīte rītā agri”. Skolas direktore un vecāku pārstāvji pauda neizpratni par to, ka, optimizējot skolu tīklu, pašvaldība plāno likvidēt lielu, normāli funkcionējošu skolu, kurā gan bērnu skaits, gan viņu sekmes pēdējos piecos gados ir augušas. Vecāku padomes loceklis Gatis Ozols, kas izpelnījās pārējo vecāku aplausus, piebilda, ka viņi nav pret latviešu valodas lietošanas palielināšanu pamatskolās un arī 2. pamatskolā.
“Ir psiholoģiski grūti aiziet no tā, kas ir gadiem kopts un lolots,” piekrita ministre I.Šuplinska. Viņa pati bērnībā izjutusi, ko nozīmē augt LLU mācību spēku ģimenē un 3. klasē pārcelties no Elejas vidusskolas uz Šķauni. Savā līdzšinējā darbībā, būdama zinātniece un pētniece, ministre norādīja, ka skolas aizstāvji savā dedzībā var kļūt neprecīzi un tendenciozi, tādēļ viņai būtiski ir uzklausīt arī citus viedokļus. Ministre minēja, ka varētu nākties tikties arī ar 6. vidusskolas skolēnu vecākiem. Viņa aicināja vecākus neturēties tik cieši pie skolas ēkas, bet gan pie pedagogiem un to izveidotās labi darbojošās kārtības. “Jūs esat sadzirdēti,” vecākus mierinot, sacīja ministre.
Īsā sarunā ar “Ziņām” viņa minēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ziņā ir akceptēt vai noraidīt pašvaldības lēmumu skolu lietās. Ministre atzina, ka problemātiski ir tas, ka pašvaldībai ar ministriju iepriekš lēmums nav jāsaskaņo.
Savukārt pirmdien notikušā izmēģinājuma brauciena dalībniece Olga Barišmane “Ziņām” teica, ka sešus kilometrus garo ceļu no Dobeles un Lielās ielas krustojuma līdz 6. vidusskolai braukusi pusstundu. “Agrāk biju rīdziniece un šodien Jelgavā jutos apmēram tāpat kā ielu sastrēgumos Rīgā. Lielās un Mātera ielas krustojumā varēju iebraukt tikai tad, kad zaļā gaisma iedegās ceturto reizi,” sacīja O.Barišmane, piebilstot, ka ģimenei šāda bērnu vadāšana būtu ievērojams laika un naudas zaudējums. Vairāki vecāki atzina, ka viņi bērnus uz Pārlielupi nevedīs. Kaimiņos esošā 5. vidusskola, kas līdzīgi kā 2. pamatskola pamatskolas klasēs īsteno mazākumtautību izglītības programmu, var pieņemt klāt ap pusotra simta skolēnu, kas gan ir neliela daļa no apmēram sešarpus simtiem 2. pamatskolas skolēnu.
Kritizē reorganizācijas plānu
Savu viedokli par pašvaldības skolu reorganizācijas plānu sociālajos tīklos paudis Jelgavas domes opozīcijas deputāts Gunārs Kurlovičs, atzīstot, ka pirmkārt bija jāvērtē mācību valodas reformas ietekme uz skolēnu skaitu 5. vidusskolā, kura kļūs par pamatskolu tāpat kā 2. pamatskola, turklāt ar izteikti mazāku skolēnu skaitu un ēkas kapacitāti. “Abu skolu salīdzinoši nelielais attālums un fakts, ka apkalpojamais pilsētas rajons (Lielupes kreisais krasts) praktiski sakrīt, ļauj nonākt pie secinājuma, ka abas ir apvienojamas. Process bija jāplāno divu gadu termiņā. Tāpat ir acīmredzams, ka nevienā no esošajām ēkām, pat pēc vidusskolas klašu aiziešanas, ar palikušo lielo skolēnu skaitu tas fiziski nav iespējams. Secinājums – vienai no ēkām, kur zemes īpašumi, teritorija un citi apstākļi to atļauj, jāceļ piebūve. Nav pat svarīgi, kurā ēkā turpina darboties apvienotā skola, svarīgi, lai izmaiņas būtiski neietekmētu skolēnus un vecākus. Skolas kapacitāti ilgtermiņā varētu izmantot pilnībā, atkarībā no pieprasījuma uzņemot klases arī programmā ar valsts valodu. Otro ēku renovētu Spīdolas Valsts ģimnāzijai, kurai nebūtu nekādas vajadzības “kabināt” klāt 1.–6. klases,” vērtē G.Kurlovičs.
Viņš arī uzskata, ka, neraugoties uz ēkas kapacitāti, diemžēl mākslīgi Jelgavas 6. vidusskolu piepildīt neizdosies, bet tā jāsaglabā kā pamatskola, ņemot vērā Pārlielupes iedzīvotāju skaitu (ap 15 000) un nacionālo sastāvu. Lai nodrošinātu ēkas maksimālu izmantošanu, tās daļu būtu lietderīgi rekonstruēt pirmsskolas grupu vajadzībām. Pamatskola apvienota ar pirmsskolas iestādi nav nekas jauns, un pieprasījums pēc vietām bērnudārzos Jelgavā joprojām ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Nebūtu jāceļ jauns bērnudārzs Pārlielupē.
“Jebkura reorganizācija sākumā rada problēmas un psiholoģisku spriedzi, bet, ja tā ir argumentēta un būtiski nepasliktina stāvokli, to galu galā pieņem, taču uz stratēģijā piedāvāto risinājumu to diemžēl attiecināt nevar,” secina G.Kurlovičs.
