Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) piektdien ir atjaunota, taču,
lai neradītu sistēmas traucējumus, deklarāciju var iesniegt ierobežots
cilvēku skaits, liecina VID paziņojums.
Piektdienas rītā lielās noslodzes dēļ gada ienākumu deklarāciju
iesniegšana EDS nebija iespējama. Visas pārējās darbības EDS bija
iespējams veikt.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau
dažas minūtes pēc pusnakts EDS tika reģistrēti 26 500 vienlaicīgu
pieslēgumu.
Līdz piektdienas rītam gada ienākumu deklarācijas tika iesnieguši
vairāk nekā 10 000 cilvēku, aģentūrai LETA sacīja VID ģenerāldirektores
konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs
Vaivars.
“Deklarāciju iesniegšana tika atslēgta, jo ap plkst.9 EDS tika
konstatēti pat apmēram 30 000 vienlaicīgu pieslēgumu. VID aicina
nesteigties iesniegt deklarācijas šodien, jo tās nav Dziesmu svētku
biļetes, kas varētu beigties. Deklarāciju iesniegt vēl var vairākus
mēnešus un vairākus gadus,” teica Vaivars.
Jau vēstīts, ka no piektdienas VID sāk pieņemt iedzīvotāju gada
ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu
deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var
iesniegt jebkurā laikā līdz 2022.gada 16.jūnijam.
Gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā
neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas
jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šā gada
3.jūnijam, savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, –
līdz 1.jūlijam.
Tāpat kā līdz šim, arī šogad daļai iedzīvotāju gada ienākumu
deklarācija ir jāsniedz obligāti un daļa to var darīt brīvprātīgi. VID
aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski,
izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Ja no algota darba ienākumiem ir maksāts iedzīvotāju ienākuma
nodoklis (IIN), gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi, lai
saņemtu atpakaļ pārmaksāto IIN par attaisnotajiem izdevumiem, kā arī
gadījumā, ja ir izveidojusies nodokļa pārmaksa saistībā ar gada
diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļa likmes
piemērošanu.
Deklarāciju var iesniegt arī, ja gada laikā nav bijuši piemēroti
nodokļu atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošām personām.
Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā.
Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018.gadu, bet arī par 2016. un
2017.gadu, bet līdz 2019.gada 17.jūnijam – vēl arī par 2015.gadu.
Kopš 2018.gada progresīvās IIN likmes un diferencētā neapliekamā
minimuma lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem,
tātad – ne tikai algas. Gadījumos, kad gada laikā gūtie ienākumi ir
svārstīgi, var veidoties gan nodokļa piemaksa, gan nodokļa pārmaksa. Ja,
rezumējot gada ienākumus, izrādās, ka IIN nav samaksāts pilnā apmērā,
trūkstošo nodokļa daļu nepieciešams iemaksāt budžetā. Savukārt, ja
izrādās, ka ir samaksāts lielāks IIN, nekā nepieciešams, tas tiek
atmaksāts. Lai noskaidrotu, vai izveidojusies nodokļa piemaksa vai
pārmaksa, katram iedzīvotājam individuāli ir jāaizpilda sava gada
ienākumu deklarācija. Ja nodoklis ir jāpiemaksā valsts budžetā, tad gada
ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.
Budžetā piemaksājamo IIN summu var samazināt vai pilnībā izlīdzināt,
pievienojot gada ienākumu deklarācijai čekus, kvītis vai bankas
maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu par attaisnotajiem izdevumiem. VID
atzīmē, ka 2018.gadā summa, no kuras viena persona var atgūt daļu
nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem, ir pieaugusi līdz 600 eiro,
ievērojot nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50% no
strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.
Tāpat kā līdz šim obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz, ja
tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums
vai gūti ienākumi no profesionālās darbības; ja ārvalstīs ir gūti
ienākumi, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz
starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot personas, kuras
kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir guvušas algota darba ienākumu,
kuram piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis; ja ir gūti ar
nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2018.gadā pārsniedz 4000 eiro,
piemēram, pārdota personiskā manta; ja ir gūti ienākumi, kuri apliekami
ar 10% nodokļa likmi, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas
vietā, piemēram, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas
fiziskai personai; ja ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no
kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām
personām (kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei) saņemti dāvinājumi.
