Lai ar Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem apspriestu multimodāla transporta mezgla (sabiedriskā un privātā transporta saskares punkts – red.) izbūvi pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, uzlūkotu vietu, kur pie dzelzceļa stacijas paredzēts būvēt autoostu, tirgu un “park and ride” autostāvvietas, kā arī izbrauktu pa bedraino autoceļu P103, kas ved no Elejas uz Vilci, pagājušo piektdien Jelgavā ieradās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Atjaunotajā Latvijas valstī ir nebijis fakts, ka kāds ministrs darba vizītē no Rīgas uz Jelgavu atbrauc nevis ar spožu valdības auto, bet gan kā vienkāršs “mazais cilvēks” – ar elektrisko vilcienu.
Pēc iepriekšējas norunas Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijā uz perona ministram un personām, kas viņu pavadīja, pievienojās “Zemgales Ziņas”.
Rīga–Torņakalns
Pēc saraksta vilcienam vajadzēja atiet no Rīgas stacijas 5. perona pulksten 13.29, taču tas kavējās un staciju atstāja četras minūtes vēlāk. T.Linkaits pirms kāpšanas vagonā ar telefonu nofotografēja pienākušo vilcienu, “iekomponējot” kadrā arī stacijas pulksteni, un jautāja kādam jelgavniekam, vai bieži vilciens kavējas. Ministram sniegtā atbilde bija: nē.
Jau atrodoties vagonā, ministrs pievērsa uzmanību velosipēdu pakaramajiem, kas šajā vagonā bija brīvi. “Tomēr to ir par maz. Velosipēdistu sezonā tas sevišķi jūtams Jūrmalas un Siguldas vilcienos,” sprieda T.Linkaits.
Vilcienam sākot kustību, “Ziņas“ ministra uzmanību pievērsa gājēju taciņai, kas no Torņakalna stacijas iet uz Daugavas tilta pusi un aizved uz Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Jelgavas ielā 1. Studenti no Jelgavas, Jūrmalas, Tukuma, arī no Zasaulauka un Imantas, kas brauc uz universitāti, nereti izmanto šo taciņu, kas ir taisnākais ceļš uz viņu zinību templi, taču taciņa vietām bīstami pietuvojas sliedēm, bieži vien ir dubļaina vai slidena. Vai Satiksmes ministrija var līdzēt?
“Rīgas pašvaldība gatavojas pārbūvēt visu Torņakalna satiksmes mezglu (tas ir 9,1 miljonu eiro vērtais projekts – red.). Tad arī tiks izbūvēts ceļš no Torņakalna stacijas uz Latvijas Universitātes akadēmisko centru. Tālākā nākotnē, kad izbūvēs “Rail Baltica”, arī Torņakalna staciju pārnesīs tuvāk akadēmiskajam centram,” problēmas risinājumā cerību viesa T.Linkaits.
Torņakalns–Atgāzene
Vilciena reiss ir dienas vidū, kad parasti pasažieru mazāk, tomēr vagonā gandrīz visas sēdvietas ir aizņemtas. T.Linkaits secina: “Sabiedriskais transports kļūst pasažieriem ērtāks. Mēs esam par to, lai būtu moderna biļešu iegādes sistēma, racionāls sabiedriskā transporta maršrutu tīkls. Dzelzceļam jākļūst par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Visur, kur iespējams izmantot dzelzceļu, arvien vairāk liksim uzsvaru uz pasažieru pārvadājumiem ar vilcieniem. Es ļoti ceru, ka 2021. gadā beidzot būs iepirkti jauni elektrovilcieni. Tas jelgavniekiem nodrošinās daudz kvalitatīvāku dzelzceļa transporta pakalpojumu.” Liekot saprast, ka uz Jelgavu viņš nebrauc pirmo reizi, ministrs piebilst, ka to placi, kas patlaban ir pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, gan nevar saukt par civilizētu “park and ride”. Taču tādām stāvvietām, viņaprāt, vajadzētu būt ne tikai pie Jelgavas stacijas, bet arī citās tuvākajās – Ozolniekos, Cukurfabrikā…
“Ja valstiski tiks atbalstīts, ka dzelzceļš ir sabiedriskā transporta mugurkauls, tad ar autobusu braukt kļūs dārgāk?” interesējas “Ziņas”. “Grūti pateikt, vai autobusi kļūs dārgāki. Ir liela interese par autobusu komercpārvadājumiem. Igaunijas pieredze rāda – ja dzelzceļš iegūst prioritāru nozīmi, autobuss pat varētu kļūt lētāks,” tā ministrs.
Atgāzene–Turība
Vagonā sāk darboties biļešu kontrolieris. Vai satiksmes ministram ir jāpērk vilcienā biļete? T.Linkaits uzrāda savējo (uz reisiem dienas vidū tā ir ar atlaidi): “Pamēģiniet tik braukt par zaķi! Tūlīt atnāks kontrolieris un izkontrolēs. Tas akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” ir labi nokārtots. Te neviens zaķis nevar izbēgt. Mēs gan esam palielinājuši sodus par braukšanu bez biļetes, taču uzdevums jau nav sodīt, bet panākt, lai katrs var ērti biļeti nopirkt.”
“Par dzelzceļa līniju slēgšanu vairs nerunā. Es gaidu, ka atjaunos līniju no Jelgavas uz Bēni, Auci, Vadaksti, Reņģi… Eiropas Komisija taču ir nolēmusi, ka lietuviešiem pirms desmit gadiem patvaļīgi nojauktais sliežu posms no Reņģes līdz Mažeiķiem ir jāatjauno,” interesējas “Ziņas”.
“Kad Lietuva atjaunos sliežu posmu no Reņģes (šopavasar to paredzēts sākt), es saredzu labas iespējas, lai pasažieru līnija no Rīgas uz Mažeiķiem tiktu atjaunota. Bet Jelgavai kopumā ir labas iespējas tapt par starptautiskas nozīmes transporta mezglu. Patlaban caur Jelgavu jau iet vilciens Kijeva–Minska–Viļņa–Rīga. Ukrainas dzelzceļnieki ir ieinteresēti veikt vairāk pārvadājumu šajā virzienā. Ja izdosies sarunas ar Igauniju, šis maršruts varētu tikt pagarināts līdz Tallinai. Tas nozīmē, ka jelgavnieki varēs ar vilcienu braukt arī uz Vidzemi. Savukārt Lietuvas dzelzceļniekiem ir interese atsākt pasažieru pārvadājumus no Viļņas uz Rīgu. Arī tas ceļš iet caur Jelgavu. Jelgavai ir ļoti labs potenciāls gan pašiem izmantot vilcienu, gan, izmantojot dzelzceļu, piesaistīt ārzemju tūristus. Tos, atbraucot ar vilcienu, varētu iepazīstināt ar skaistajām vietām, kādas Jelgavai ir,” teic T.Linkaits.
Turība–Tīraine–Baloži
Sarunā ar ministru lūdz atļauju iesaistīties kāda pasažiere ap gadiem četrdesmit pieciem, kas vilcienā sēž viņam blakus, bet dzīvo Olainē. “Es gadiem braucu no Rīgas uz Olaini un nevaru saprast, kāpēc ir tik milzīgi pārtraukumi starp reisiem, dažkārt pusotra stunda. Iznāk tā – samaksājot lielu naudu, es nopērku vilciena mēnešbiļeti un dažreiz dabūju braukt mājās ar autobusu, jo līdz vilcienam jāgaida vairāk nekā stunda. Nevar taču gaidīt stundu vilcienu, ar kuru būs jābrauc 24 minūtes.”
“Mums trūkst vilcienu, lai palielinātu reisu skaitu. Kad iepirksim jaunos, tie kursēs biežāk – darbdienās ik pēc 15 minūtēm, brīvdienās varbūt retāk. Vilcieni ies arī ātrāk. Igaunijas pieredze pierāda, ka, iepērkot jaunus vilcienus, pasažieru skaits palielinās,” skaidro T.Linkaits.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns piebilst, ka, augot vilcienu satiksmes intensitātei un ātrumam, olainieši un jelgavnieki zināmā mērā varēs justies kā rīdzinieki, kas dzīvo, piemēram, Juglā pie tramvaja galapunkta. Tikai tramvaja vietā tos vedīs ātrs vilciens.
Olainiete vēl turpina par šodienas aktualitātēm: “Vēlams būtu, lai vilcieni kursētu vakaros vēlāk. Padomju laikos, šķiet, bija reiss, kas no Rīgas izgāja pusvienos. Varēja paspēt apmeklēt kādu pasākumu un pēc tam mierīgi tikt mājās. Vēl – par vagonu skaitu rītos starp astoņiem un deviņiem. Ar četriem vagoniem ir par maz! Esmu nopirkusi mēnešbiļeti, bet nav kur sēdēt, jāstāv kājās.”
“Es saprotu, ka tā sauktajās pīķa stundās uz līnijas uzliek visus iespējamos vilcienus. Gan Ogres, gan Jūrmalas, gan arī Carnikavas virzienā tie ir tikpat pilni kā uz Jelgavu. Mums trūkst vilcienu. Kad būs nopirkti jaunie, tas atrisināsies,” mierina ministrs.
Baloži–Jaunolaine
Blakussēdētājai ir vēl daži jautājumi ministram: “Mani nodarbina doma, kāpēc ne tik sen tika samazināts vilciena braukšanas laiks ceļā no Rīgas līdz Olainei. Agrāk tas gāja 28 minūtes, tagad – 24. Ar ko tas saistīts? Vilcieni ir no padomju laikiem, sliedes nav mainījušās…”
“Jūs vilcienā nejūtaties droši?” T.Linkaits atbild ar pretjautājumu.
“Es nejūtos droši. Kā vilciens var tik ātri braukt? Vai tad padomju laikā inženieri bija nejēgas, ka noteica pārāk mazu ātrumu?” nerimst olainiete.
Ministrs cenšas pārliecināt, ka vilcieni tomēr ir droši: “Tehniski dzelzceļa līnijas ir atjaunotas. Vilcieni pārbaudīti. Nekādu drošības problēmu nav. Domāju, baidīties nevajadzētu. Katru gadu tiek pārskatīts vilcienu ātrums un vagonu skaits. Tieši Rīgas–Jelgavas līnijā Latvijā ir iespējams attīstīt vislielāko vilciena ātrumu. Šiem vilcieniem ir atļauts braukt ar 130 kilometriem stundā. Rīgas–Jelgavas līnijā tiek braukts ar ātrumu 118–120 kilometri stundā (ministrs izvelk no kabatas viedtelefonu, ar kuru ir iespējams noteikt vilciena pārvietošanās ātrumu, un uz ekrāna parādās skaitlis 116 – red.).
“Bet kā ir ar vagonu tehnisko stāvokli? Vasarās tikai pusi logu var attaisīt vaļā. Dīzeļvilcienos dažkārt tie ir pat aiznagloti vai aizskrūvēti. Nebūtu taču sarežģīti vismaz vagonu logus sataisīt!” pirms izkāpšanas savā pieturā vēl norāda olainiete.
Uz to T.Linkaits, jau klusi nopūšoties, atbild: “Mūsu vilcieni ir kā muzeja relikvijas. Nekas labāks nebūs, kamēr netiks iepirkti jaunie. Renovētajos dīzeļvilcienos, kur ir kondicionieri, logus vaļā netaisa. Logi ciet ir arī pilsētas sabiedriskajā transportā.”
Sarunā iesaistās blakus sēdošais Dzelzceļnieku arodbiedrības vadītājs Vladimirs Novikovs, kurš arī ir izmantojis izdevību vilcienā satikt ministru. Viņš paskaidro, ka atrodamies 1989. gadā Rīgas Vagonu rūpnīcā būvētā elektrovilcienā. “Tas pašlaik ir mūsu jaunākais vilciens,” piebilst V.Novikovs, kas astoņus gadus pats ir bijis mašīnists un vadījis arī šo elektrisko vilcienu. Remontējot vecos vilcienus, ļoti trūkstot rezerves daļu, nereti tās tiek ņemtas no norakstītiem vilcieniem.
Olaine–Dalbe
“Jelgavā ļoti būtiska ir dzelzceļa drošība. Netālu no pilsētas ģeogrāfiskā centra iet sliežu ceļi, pa kuriem tiek vestas bīstamās kravas. Viens no būtiskiem momentiem ir arī dzelzceļnieku darba valoda. Dzelzceļa reglaments stingri prasa, lai visi rīkojumi, komandas ir labi saprotamas. Turklāt padotais, saņemot priekšnieka pavēli, vārds vārdā to atkārto. No padomju laikiem atmiņā, ka dzelzceļa stacijā pa skaļruni ar darbiniekiem runāja krieviski. Pirms dažiem gadiem “Ziņām” gadījās piedalīties kāda pirmrindas mašīnista sveikšanā un mašīnista kabīnē nobraukt no Jelgavas līdz Rīgai. Un tur arī piepeši dzelzceļa dispečere darbinieku uzrunāja krieviski. Kopš tās reizes esmu vairākkārt centies noskaidrot, kādā valodā tad dzelzceļnieki runā, tomēr skaidru atbildi neesmu saņēmis,” “Ziņas” vēršas pie V.Novikova.
“Ticiet man – mums vilcienu kustības drošība ir augstākā līmenī nekā daudzās Eiropas valstīs, kur pārsvarā runā vienā valodā. Es teiktu, ka dzelzceļā runā ne latviski, ne krieviski, bet gan specifiski. Mums ir savi termini, ko zina tikai dzelzceļnieki. Krievijas pierobežā oficiālā saziņas valoda ir krievu. Diemžēl angļu valodu tur nevarēs saprast.” skaidro dzelzceļnieks.
Dalbe–Cena
Vilciens brauc ar ātrumu 120 kilometri stundā. “Pasažieru skaits līnijā Rīga–Jelgava aug arī pie šīs pakalpojuma kvalitātes. Vilciens ir ērts – tajā var palasīt, pastrādāt,” vērtē ministrs T.Linkaits. Pašlaik Latvijā reģistrē ap 19 miljoniem pasažieru pārvadājumu gadā. Dzelzceļniekiem nebūtu problēmu šo rādītāju pacelt līdz 25 miljoniem, piebilst V.Novikovs.
“Tātad dzelzceļa līnijas slēgt vai īsināt, kā tas bija 90. gados, vairāk netiek plānots?” ieminas “Ziņas”.
“Maršrutu tīklu esam optimizējuši. Tālāk nav vairs kur.”
Ministrs stāsta arī par jautājumiem, ko plāno pārspriest Jelgavā. “Jelgavniekiem pašiem ir jāizrunā, kādēļ ir tik augsta pasažieru pārvadājumu maksa uzņēmumā “Jelgavas autobusu parks.” Neesam detaļās to analizējuši, taču redzam, ka Jelgava ļoti pārmaksā par pilsētas autobusu satiksmes pakalpojumiem. Ja salīdzinām ar pārvadātājiem citviet Latvijā, tad Jelgavā ir otras lielākās izmaksas – tūlīt pēc Rīgas.”
“Jelgavā autobusi ir lieli. Toties tie ir ražoti tepat, tiesa gan, uzņēmumā, kurš beidza pastāvēt,” iestarpina “Ziņas”.
“Iespējams, izmaksas būtiski sadārdzina izvēlētais autobusu modelis, iespējams, nav bijusi pietiekama pilsētas domes kontrole pār izmaksu sadaļām,” skaidrojumu mēģina rast ministrs.
Cena–Ozolnieki–Cukurfabrika–Jelgava
Šajā ceļa posmā ministrs T.Linkaits pārtrauc sarunu ar “Ziņām” un pievēršas ceļabiedram V.Novikovam. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns teic, ka, astoņus gadus strādājot šajā ministrijā, neatceras, ka kāds ministrs “tā būtu braukājis”. Viņš gan atzīst, ka Rīgas centrā maršrutā starp Saeimu un Satiksmes ministriju reti kāds izmanto darba auto. Parasti iet kājām vai brauc ar tramvaju.
Solījums par P103 paliek spēkā
Jelgavas stacijā uz perona ministru sagaidīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte un vēl vairāki pašvaldības pārstāvji. Sagaidītāju un atbraucēju saruna notika pie apaļā galda vecajā Jelgavas stacijas priekšnieka mājā, kur tagad atrodas Latvijas Dzelzceļa muzeja Jelgavas filiāle. Ministrs uzteica Jelgavas mēru par skaisti iekārtoto Pasta salu, pieminēja “interesanto sporta veidu” piena paku regati un jautāja arī par “lidlauka projektu”. Proti, 2016. gada decembrī Otrajos Ziemassvētkos, kas valstī skaitījās brīvdiena, Jelgavas pašvaldība sadarbībā ar vairākiem ķīniešu uzņēmējiem, kā arī uzņēmēju Juriju Šabašovu nāca klajā ar ieceri pilsētas nomalē pie vecā lidlauka un Vārpas ciema attīstīt multimodālo loģistikas centru, kur krustotos dzelzceļa, gaisa un ūdenstransporta līnijas. Tika solītas 1,5 miljardu eiro investīcijas, astoņi tūkstoši darbavietu, ko lielā mērā aizpildītu arī ķīniešu speciālisti. Mērs A.Rāviņš skaidroja, ka pašvaldība šajā virzienā strādā, tomēr sarunas ar ķīniešiem tik viegli un ātri nevedas. T.Linkaits piekrita, ka ar ķīniešiem “jau tā ir”, un jautāja, vai, attīstot “lidlauka projektu”, vajadzētu padziļināt Lielupi? Tad Andris Rāviņš runāja par vēl vienu jau vairākus gadus domē rosināto projektu Pārlielupē agrākajā būvmateriālu kombināta teritorijā izveidot ostu, no kuras ar liellaivām uz Rīgas ostu varētu vest graudu kravas.
Kopā ar uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi ministrs izbrauca līdz problemātiskajam autoceļam P103. Pēc šī brauciena ministrs paziņoja, ka viņa priekšteča Ulda Auguļa solījums par šosejas remontu paliek spēkā.
Dienas izskaņā T.Linkaitis piedalījās Satiksmes ministrijas pārraudzībā strādājošā “Latvijas pasta” pasākumā, kur tika sveikta Zemgales labākā pastniece Aelita Ikvila no Nākotnes.
