Sākšu ar deputāta P.Miļūna vārdiem: «Kaut kas ir jādara!» Bet kas tad īsti? Lai kaut ko darītu, jelgavniekiem beidzot jāpamostas no dziļā ziemas miega un jāizvērtē, kurp mūs veduši tie, kuriem uzticējāmies 1997. gada pašvaldību vēlēšanās.
Sākšu ar deputāta P.Miļūna vārdiem: «Kaut kas ir jādara!» Bet kas tad īsti? Lai kaut ko darītu, jelgavniekiem beidzot jāpamostas no dziļā ziemas miega un jāizvērtē, kurp mūs veduši tie, kuriem uzticējāmies 1997. gada pašvaldību vēlēšanās. Cik ilgi vēl dzīvosim necilvēciskos apstākļos un ļausim sevi bezgalīgi pazemot? Vai mēs to esam pelnījuši? Acīmredzot esam, jo taču paši ievēlējām šos 15 deputātus. Bet tieši tādēļ savu nākamo izvēli vajadzētu izsvērt, lai nepieļautu tādu pašu darboņu iekļūšanu Domē.
Vai nebūtu labāk, ja pilsētu pārvaldītu viens cilvēks – gudrs, godīgs, taisnīgs un stingrs –, lai viņa vadītās iestādes, uzņēmumi un to darbinieki strādātu nevainojami? Nav svarīgi, kā viņa amats sauktos – pilsētas galva vai mērs, vadītājs vai valdītājs (pēdējais vārds nāk no tagadējā Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana vārdu krājuma). Kam mums šie 15 «domātāji», kas sēž Domē, domā, domā, bet… ar to arī viņu darbs pilsētas iedzīvotāju labā beidzas. Jautājums par pilsētas pārvaldīšanu, protams, ir retorisks, jo likums nosaka «mīlēt» piecpadsmit deputātu, kas no sava vidus izvirza to «īsto». Kā veicies mums ar šiem 15 un kāda bijusi viņu izvēle, katrs zinām pats.
15 domātāju izdarītā izvēle jelgavniekiem ir dāvājusi brīnišķīgo iespēju noraudzīties, kā mazs Nezinītis regulē lielās siltuma «lietas» Jelgavā, kā gadu gaitā uzlabojas šā pakalpojuma kvalitāte. Iespējams, mūsu 15 gļēvo «domātāju» bezspēcīgums ir ļāvis STU direktoram Genādijam Dupupužam domāt, ka tieši viņš ir kungs un ķeizars Jelgavas siltuma un karstā ūdens jautājumos. Taču šis kungs, tāpat kā viņa atbalstītāji, rūgti maldās. Lai jau Dupužs lepni braukā mums gar degunu, nomainot vairākas mašīnas pēc kārtas, lai plunčājas siltā ūdenī, kamēr pilsētas iedzīvotāji mēnešiem stoiciski pacieš vēsu dušu, taču lai nedomā, ka visi iedzīvotāji būs tādi muļķi un maksās pastāvīgo maksu. Mums nav jānorēķinās par to, ko nesaņemam. Un lai necer, ka vēlreiz ievēlēsim šādus 15 darboņus, kuru piesegā varēs izvērst savu «saimniecisko» darbību. Ja izdarīsim pareizo izvēli, par siltuma «jaukumiem» Jelgavā atbildēs ne tikai Dupužs (neatkarīgi no tā, vai viņš būs vēl ķeizara amatā), bet arī, domājams, ne viens vien tad jau bijušais deputāts. Ne jau visus papīrus izdosies «paņemt līdzi», un gan jau atradīsies kāds, kas ar atlikušajiem «strādās».
Taču pagaidām tādiem kā es – «plikajām baznīcas žurkām» (šie vārdi nāk no deputāta Ē.Dreimaņa vārdu krājuma) – vienīgā cerība ir Ģenerālprokuratūra un Satversmes tiesa, jo mūsu pilsētas tiesa un prokuratūra dziļdomīgi klusē…
Esam kļuvuši par nelietderīgi izlietotā Pasaules Bankas kredīta ķīlniekiem. Bet vai mēs to prasījām? Tas, kas prasīja un galvoja par to, lai arī atbild. Neceriet, cienījamie deputāti, ka jums izdosies izlocīties no atbildības! Neceriet, ka Jelgavas iedzīvotāji vēl bezgalīgi ļaus par sevi ņirgāties!
Pašlaik Jelgavā vienīgā iestāde, kas strādā precīzi un kārtīgi, ir Municipālā policija. No šīs iestādes darbinieku, tas ir, policistu, «nagiem» neviens neizspruks. Viņi nešķiros, bagāts tu vai nabags, jauns vai vecs, privātmājas īpašnieks vai sētnieks, un laikā būs klāt visur, kur zālīte paaugusies garāka par 15 centimetriem, uz ielas kāds papīrītis nomests vai smilšu jeb grants graudiņš palicis – tūlīt sekos sods. Lai gods un slava par tik kvalitatīvu, precīzi izpildītu darbu, taču ir viens «bet»… (no I.Godmaņa vārdu krājuma). Tā policisti var strādāt tikai rajonā, kur ir privātmājas, bet, tiklīdz viņi nonāk pašvaldības teritorijā, sākas tas lielais bet… Vai policistam ir tiesības sodīt savu maizes devēju, no kura žēlastības viņam ir jādzīvo? Vai var notikt tāds pasaules brīnums, ka policists varētu sākt sodīt Domes atbildīgās amatpersonas par nekārtību pašvaldības īpašumos, kur zāle izaugusi jau metra garumā, kur pavasarī, kad nokūst sniegs, atkritumu kalni ir metra augstumā, kur kokiem zari ieauguši elektrības vados un iedzīvotāji sēž tumsā, tiklīdz uzpūš stiprāks vējš un gaida, kad kāds «Latvenergo» darbinieks apžēlosies un atkal pieslēgs strāvu. Tā tas turpinās jau gadiem ilgi. Varbūt tomēr Jelgavā ir kāds cilvēks vai grupa, kas spētu likvidēt šīs nejēdzības un likumā noteiktajā kārtībā vainīgās amatpersonas sauktu pie atbildības?
Ja Jelgavas Domes priekšsēdētājs U.Ivans nav spējīgs ieviest stingru kārtību ne pašvaldībai pakļautos uzņēmumos, ne tās nekustamajos (neapbūvētos, pusapbūvētos un pussabrukušos) īpašumos, tad nu viņam pašam vajadzētu saprast, ka laiks piecelties no sava siltā krēsla.
Domes deputāti redz tikai to, kas viņiem degungalā, tālāk viņiem nav nekādas vēlēšanās ne ko skatīt, ne dzirdēt. Vieglāk būt nezinīšiem, pabraukāt pa ārzemēm, paskatīties, kā tur dzīvo un saimnieko pilsētas vadītāji. Savā pilsētā viņi nav spējīgi uzlabot dzīves līmeni.
Negribu aprakstīt vēl to, kas paliek aiz kadra. Varbūt to izdarīs kāds cits pēc sava skatījuma no malas. Gribu tikai pateikt pēdējo: viens nav karotājs. Paldies Dievam, ka ir (un lai būtu vairāk!) tādi cilvēki kā Mārtiņš Pīlādzis un Guntis Cīrulis, kas cīnās pret nejēdzībām un nelikumībām pilsētā.
Skaidrīte Garda, Jelgavas pašvaldības «teātra» pastāvīgā skatītāja
