Puaro asiņainie Ziemassvētki
Pat ja neviena grāmata par angļu rakstnieces Agatas Kristi radītā izmeklētāja Erkila Puaro gaitām nav lasīta, vismaz kāda sērija no seriāla ar Deividu Sušē galvenajā lomā gan jau noteikti būs redzēta. Noslēpumains vīrs katliņa cepurē uz augšu uzliektām ūsām, kas ir viņa firmas zīme, vēsā angļu mierā (pēc izcelsmes gan beļģis, tāpēc viņa runā iespraucas viena otra frāze franciski) šķietami nedaudz augstprātīgā manierē no malas vēro policijas izmeklētāju pūliņus atklāt slepkavību, līdz beigās pats nāk klajā ar īsto atbildi. Lai arī ierasts, ka detektīvos vainīgais parasti izrādās tas, kuru pat netur aizdomās, Erkila Puaro novērotāja un cilvēku pazinēja dotības liek apbrīnot mūsu pelēko šūniņu potenciālu.
A.Kristi grāmatas pārdotas miljardos eksemplāru vairāk nekā simt valodās. Vēl vairāk tikusi pārdota vien Bībele un Šekspīra darbi. “Erkila Puaro Ziemassvētki” pirmo reizi publicēti 1938. gadā. Darbu A.Kristi veltījusi savam svainim, kurš viņai pārmetis, ka slepkavības viņas romānos “kļūstot pārāk rafinētas, faktiski – mazasinīgas! Tu esot noilgojies pēc “kārtīgas, nežēlīgas slepkavības ar krietni daudz asinīm”. Pēc slepkavības, par kuru jau pašā sākumā nav jāšaubās, ka tā ir patiesi slepkavība”.
Tad nu asiņu romānā patiesi ir daudz, un tajās slēpjas arī notikušā atslēga. “Skaidri bija redzams, ka notikusi šausmīga cīņa. Smagās mēbeles bija apgāztas. Ķīnas vāzes sašķīdušas drumslās. Uz paklāja kamīna priekšā, liesmu apspīdēts, milzīgā asins peļķē gulēja Simeons Lī. Asinis bija izšļakstītas visapkārt. Telpa atgādināja lopkautuvi.”
Simeons Lī ir bagāts vecs vīrs ar, kā pats saka, “diezgan oriģinālu humora izjūtu”. Viņš nolemj Ziemassvētkos sapulcēt savā mājā dēlus, starp kuriem valda saspīlētas attiecības, uzaicina arī Spānijā dzīvojošo mirušās meitas meitu, kuru nekad dzīvē nav redzējis. Namatēvs zina, ka šie nebūs vis ģimeniski un sirsnīgi Ziemassvētki, un ir nolēmis notiekošo vērot. Vēl viņš pielej eļļu ugunij, izspēlējot mantojuma kārti – dēliem, vedeklām, mazmeitai un jaunības drauga dēlam klātesot, paziņo, ka nolēmis mainīt testamentu. “Neviens no jums nav ne plika graša vērts! Jūs visi esat man apnikuši! Jūs neesat vīrieši, bet sentimentāli vārguļi! Gļēvuļu bars! (..) Es būtu pateicīgs debesīm, ja man kaut kur pasaulē atrastos kāds labāks dēls, kaut arī jūs esat dzimuši zem svētītas laulības segas!” Drīz pēc tam Simeons Lī tiek atrasts miris asinspeļķē. Turklāt no seifa pazuduši dimanti, kas viņam atgādināja par jaunības dienām. Laupīšanas laikā pastrādāta slepkavība? Bet kā, ja durvis uz Simeona Lī istabu aizslēgtas no iekšpuses? Vai vainīgais būs kāds no tiem, kas atrodas mājā? Tātad ģimene?
“Ģimenes locekļi, kas visu gadu bijuši šķirti, atkalapvienojas. Jums jāpiekrīt, mans draugs, ka šādos apstākļos veidojas diezgan liels sasprindzinājums. Cilvēki, kas nebūt nejūtas draudzīgi noskaņoti cits pret citu, piespiež sevi izlikties draudzīgi! Tādēļ Ziemassvētkiem raksturīga arī liekulība, tiesa, liekulība kā goda pienākums, liekulība, ko uzņemas pour le bon motif (laba motīva vadīti – franču val.), un tomēr tā ir un paliek liekulība!” spriež Erkils Puaro, mirkli pirms viņa sarunu biedrs pulkvedis Džonsons saņem zvanu par slepkavību un uzaicina slaveno izmeklētāju palīgā to atšķetināt. Lieki piebilst, ka Lī namā nekāda svētku sajūta viņus nesagaida.
Kad “Erkila Puaro Ziemassvētki” izlasīti un vainīgais atklāts, ir vērts grāmatu vēlreiz pāršķirstīt, lai noķertu garām paslīdējušos pavedienus uz slepkavības atšķetinājumu (protams, ja vien nav izdevies noslēpumu atklāt, pirms ar atbildi klajā nāk Puaro). Kaut aiz loga ziema negribīgi atkāpjas, lai dotu vietu pavasarim, marta vakari vēl ir gana tumši un vēsi, lai stātos blakus pasaulslavenajam izmeklētājam un sacenstos ar viņu atjautībā. Vai izdosies pārspēt prāta gudrībā un apķērībā pašu Erkilu Puaro?
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
