“Saulesbrāļi” liek raudāt un smieties
Vēl aizvien ražīgā Liepājas rakstnieka Ērika Kūļa (dzimis 1941. gadā) garais stāsts “Saulesbrāļi” ievelk. Tu lasi par bezpajumtnieku Zenonu Bišmarku – gan jūti smeldzi, gan arī smejies. Nav šaubu, tā ir māksla. Ātri, pa diagonāli lasot, tekstam cauri neizbrauksi, jo grāmatā, šķiet, nav lieku vārdu un rindkopu. Teksts pat ir sakoncentrēts vairāk, nekā to pieņem gramatikas normas. Tiešajās runās apzināti izlaistas piebildes, pēdiņas, tomēr lasīto var bez piepūles saprast.
Ē.Kūļa stāsts nav par reālo dzīvi – ar tipiskiem raksturiem tipveida apstākļos. Autors ir izveidojis īpašu “Saulesbrāļu” darbības lauku. Tajā ietilpst Liepājas pludmale, kur Zenona Bišmarka pārinieks, arī bezpajumtnieks, Afanasijs Astaturins nozog dārgas krosenes, ko pēc tam pats velk kājās. Stāstā ir aprakstīta pilsētas bibliotēka, kur bezpajumtnieki ziemā nāk lasīt grāmatas un žurnālus un sasildīties (diemžēl dažkārt arī ķēzīties). Daudzviet “Saulesbrāļos” līst alkohols. Grāmatas varoņiem, atrodoties “cukā”, sanāk arī smieklīgi joki.
Garajā stāstā netrūkst kriminālu darbību. Galvenais varonis Zenons Bišmarks nejauši kļūst par kapu sarga (kapos grāmatas varoņi zog puķes) slepkavu. Tas neviļus aizved pie atmiņām par Liepājas žurnālistu Gundaru Matīsu, kas izgaismoja kriminālās padibenes, tostarp nelegālā alkohola izplatītājus. Diemžēl 2011. gada 15. novembrī, saņemot atriebību par publikācijām laikrakstā “Kurzemes Vārds”, viņš mājas kāpņu telpā tika nāvīgi ievainots.
Līdzīgi kā citos Ē.Kūļa stāstos un romānos, arī “Saulesbrāļos” skaistākais ir mīlestība, kuras galvenais tēls ir stikla taras pieņēmēja un kandžas tecinātāja Lēta (droši vien jālasa ar šauro e). Garajā stāstā viņai pat nav dots uzvārds. Tomēr Lēta Zenonu mīl, pat nebūdama tam pārāk uzticīga.
“Saulesbrāļi” noslēdz prozas daiļdarbu triloģiju, kurā vēl ietilpst romāni “Vecīt, bez komentāriem…” un “Atsaldētais”. Pats rakstnieks teic, ka ir jau saņēmis no izdevniecības “Zvaigzne” priekšapmaksu par 25 stāstu krājumu “Zemes telpa, jūras elpa”, kam paredzēts iznākt šī gada nogalē. Tā būs par “jūras ķertajiem” – cilvēkiem, kas savā dzīvē bijuši saistīti ar jūru.
Par spīti saviem 75 un plus gadiem, Ē.Kūlis turpina rakstīt. Vairāk nekā 20 gadu viņš ir strādājis Liepājas laikrakstā, kur sācis kā korektors, kuram amata slogs atļauj atrast brīvu laiku literārai apcerei. Savu karjeru beidzis kā laikraksta izpilddirektors ar lielisku neatlaidību un caursišanas spējām. Tā viņu raksturo agrākais “Kurzemes Vārda” redaktors Andžils Remess, piebilstot, ka arī grāmatu rakstīšanā bez tā neiztikt. Grāmatu Ē.Kūlim ir 48 – stāsti, romāni, bērnu literatūra.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
