Pirms 40 gadiem
1979. gada 21. martā
Energoresursiem – stingru taupības režīmu
““Partijas XXV kongress un PSKP CK 1978. gada novembra Plēnums par uzņēmumu un organizāciju kolektīvu uzdevumiem kurināmā un enerģētisko resursu ekonomijā” – tāds bija partijas pilsētas komitejas, Latvijas PSR Zinātniski tehniskās informācijas institūta filiāles un pilsētas novatoru kluba organizētās teorētiski praktiskās konferences temats.
Atklājot konferenci, partijas pilsētas komitejas sekretārs N.Ozerovskis atzīmēja, ka pilsētas rūpniecības, celtniecības un transporta uzņēmumos rit plānveidīgs darbs energoresursu taupīgas izlietošanas režīma ievērošanā. Tikai pagājušajā gadā vien, pateicoties vairāku organizatorisko un tehnisko pasākumu īstenošanai, Jelgavā ietaupīts 3,2 miljoni kilovatstundu elektroenerģijas, tas ir, ievērojami vairāk, nekā paredzēts sociālistiskajās saistībās. Pilsētas transporta uzņēmumos nodrošināta arī ievērojama degvielas un smērmateriālu ekonomija.”
Ziņo Lauksaimniecības pārvaldes dispečerdienests
“Rajona saimniecībās turpinās organiskā mēslojuma vešana. Saskaņā ar grafiku martā pašu spēkiem no krātuvēm uz laukiem jānogādā 61 800 tonnu kūtsmēslu, kūdras kompostu un cita mēslojuma. Līdz 19. martam šis uzdevums bija izpildīts par 48 procentiem jeb 29 600 tonnām. Šajā pat laikā LRTN rajona apvienības specializētā vienība gandrīz jau izpildījusi savu uzdevumu, izvedot ap 24 000 tonnu.
Arī atsevišķas saimniecības, izmantojot šai darbā savu tehniku, sekmīgi īsteno plānus. Sovhozā “Dzirnieki” bija plānots izvest 1500 tonnu, bet izvestas 1708 tonnas, sovhozā “Lielupe” šie rādītāji attiecīgi 5000 un 4738 tonnas, kolhozā “Vienība” – 3000 un 2458 tonnas, kolhozā “Draudzība” – 1500 un 1480 tonnu.”
Pavasarī rūpju loks kļūst plašāks
“Dodamies reidā, mēs mēģinājām izdibināt, kā ražošanas apspriedes iztirzā sociālistiskās sacensības problēmas, kāds uzskates līdzekļu klāsts saimniecību centros un fermās, kā strādā pirmrindnieki un kā atpalicēji, ko sacensības izvēršanā dara vidējā posma speciālisti. Tikāmies ar saimniecību vadītājiem, speciālistiem, arodkomiteju priekšsēdētājiem, lopkopjiem. Centāmies izzināt, kādas jaunas iezīmes sacensībā radušās sakarā ar nelabvēlīgajiem ziemošanas apstākļiem. Zemāk publicētas mūsu pārdomas pēc tam, kad esam apmeklējuši LLA mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” un sovhoza “Vilce” dzīvnieku novietnes.
LLA mācību un pētījumu saimniecībā “Jelgava” gandrīz nav bijis tādas ražošanas apspriedes, kur neiztirzātu lopkopēju darba rezultātus. Līdztekus analizē arī barības izlietojumu.
“Nevar jau prasīt, lai izslaukumi vai dzīvsvara pieaugumi visur būtu vienādi, jo katrā mītnē ir savas īpatnības,” stāstīja saimniecības direktors A.Garančs. “Taču krasas atšķirības speciālisti pētī sevišķi rūpīgi. Varbūt tāpēc arī pērngad vidējā izslaukumā esam apsteiguši kaimiņus – sovhoza “Eleja” lopkopējus, kā arī vienu no spēcīgākajām saimniecībām rajonā – sovhozu “Jelgava”. Taču rezultāts – 3689 kilogrami piena, kas iegūti no katras mūsu saimniecības brūnaļas, krietni atpaliek no Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas sasniegumiem. Tur no katras govs pērn izslaukti 4928 kilogrami piena. Šādu starpību var izskaidrot ar dažādiem faktoriem – dzīvnieku šķirnību, barības bāzi, apstākļiem un, protams, arī ar tiešo darba darītāju attieksmi pret savu pienākumu.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
