Kopš aprīļa, kad Viduslatvijas slimokase noslēdza līgumu ar Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona slimnīcu, pacienti ar akūtām slimībām, kas tiek vesti ar ātrās palīdzības mašīnām, galvenokārt nonāk pilsētas slimnīcā.
Kopš aprīļa, kad Viduslatvijas slimokase noslēdza līgumu ar Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona slimnīcu, pacienti ar akūtām slimībām, kas tiek vesti ar ātrās palīdzības mašīnām, galvenokārt nonāk pilsētas slimnīcā. Bet rajona slimnīcā šādus slimniekus uzņem darba dienās, darba laikā un tikai tad, ja tie atbilst rajona slimnīcas profilam.
Rajona slimnīcai – mazāk akūtu slimnieku
– Kopš pilsētas slimnīca ir apvienojusies, ātrā palīdzība mums vairs slimniekus neved. Vai ir dots kāds īpašs rīkojums, to nezinām, neviens mums neko nav paskaidrojis. Nakts dežūrās pie mums strādā kolēģi no ātrās palīdzības, un viens no viņiem teica, ka neatliekamās palīdzības brigādēm ir liegts vest slimniekus uz šejieni. Citādi pret viņiem tiks lietotas finansu sankcijas, proti, pašiem būs jāatmaksā pacienta ārstēšanās – tā situāciju raksturoja Dace Lūriņa rajona slimnīcas Terapijas nodaļas vadītāja.
Savukārt Olafs Ķeņģis, rajona slimnīcas galvenais ārsts, pauda šādu viedokli:
– Ir mutiska vienošanās ar slimokasi, ka ātrā palīdzība uz mūsu slimnīcu ved pacientus darba dienās, darba laikā, bet pārējā laikā tie tiek nogādāti pilsētas slimnīcā, jo tajā visu diennakti strādā laboratorijas, rentgens un datortomogrāfs. Tātad jebkurā laikā var izdarīt jebkuru analīzi.
Pēc līguma noslēgšanas akūto slimnieku skaits rajona slimnīcā ir ievērojami samazinājies. Pagājušajā gadā apmēram 25% no rajona slimnīcas pacientiem tika atvesti ar ātro palīdzību, bet tagad šis skaits ir samazinājies uz pusi. Vēl vairāk, šī problēma ir skārusi tieši Terapijas nodaļu, jo tajā akūto slimnieku bija aptuveni puse no visiem nodaļas pacientiem.
Terapijas nodaļas vadītāja ir izbrīnīta, kāpēc vēl pirms kāda laika slimnīca varēja apkalpot pacientus, kam nepieciešama neatliekamā palīdzība, bet tagad pēkšņi vairs to nevar darīt:
– Nezinu, vai iemesls varētu būt tikai kvalifikācija un tas, ka mums pa nakti nestrāda rentgens un laboratorija.Tas nebija šķērslis visus šos gadus, bet viena mēneša laikā tas par tādu top. Uzskatu, ka pašreiz ir liegta gan iespēja pacientiem izvēlēties slimnīcu, kurā ārstēties, gan arī ģimenes ārstiem izraudzīt medicīnas iestādi, kur nosūtīt savus pacientus. Tā tas nebija līdz brīdim, kad pilsētas otra slimnīca visa nebija pārvietota uz Pārlielupi.
Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc lielākā daļa slimnieku, kuriem nepieciešama neatliekamā palīdzība, tiek vesta uz pilsētas slimnīcu, pilsētas slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs min kvalifikāciju.
– Tieksme uz kvalitāti ir ne tikai mūsu, bet arī visas Latvijas politika. Šodien nevar pateikt: es gribu, es varu, es darīšu. Savas spējas ir jāpierāda. Sertifikācija to parāda, jo pilsētas slimnīca ir viena no retajām Latvijā sertificētajām slimnīcām.
Domāju, ka rajona slimnīcai ir jāpierāda sava kompetence. Tas nav izdarīts. Slimokase vērtē, ar ko tā vēlas sadarboties un ar ko ne. Tā ir tiesīga izšķirt, kas par slimokases naudu sniegs vienu vai otru pakalpojumu. Turklāt šai institūcijai ir tiesības prasīt noteiktu sniegto pakalpojumu līmeni un kvalitāti.
Pacientiem ar akūtām slimībām ir nepieciešama vispusīga izmeklēšana, bet speciālistu trūkuma dēļ rajona slimnīcā var rasties problēmas. Tāpēc patlaban šie slimnieki pie viņiem nenonāk. Tāpat ir dažādas ķirurģiskas operācijas, ko viņi nespēj veikt.
Šie ir galvenie iemesli, kas slimokasei liek izvēlēties mūsu slimnīcas pakalpojumus. Tāda ir dzīve. Nekādas sazvērestības vai īpašas politikas nav: vienkārši rajona slimnīca neatbilst akūtās palīdzības sniegšanas līmenim. Naudu ir jācenšas tērēt lietderīgi. Maksāts tiek par kvalitāti, – pauda A.Ķipurs.
Vai kvalifikācija ir galvenais iemesls?
Rajona slimnīcas galvenais ārsts O.Ķeņģis sacīja, ka rajona slimnīcas ārsti un dežūrārsti ir kvalificēti. Arī aprīkojums atbilst tam, lai varētu sniegt neatliekamo palīdzību slimnīcas profila, tātad terapeitiskiem un neiroloģiskiem, slimniekiem.
Dace Lūriņa, vērtējot rajona slimnīcas Terapijas nodaļas darbu, teica:
– Nodaļā esam trīs sertificētas ārstes. Faktiski visi speciālisti ir augsti kvalificēti. Mums ir arī ļoti laba aparatūra. Ir iespējas pacientu izmeklēt turpat uz vietas. Apmēram pirms pusgada tika iegādāts pasaules līmeņa aparāts sirdsdarbības ritma normalizēšanai, un infarkta slimniekiem, kam ir vājš sirds ritms, to varam stimulēt. Aparāts pašlaik netiek izmantots, jo nav tādu pacientu. Tāpat mums ir arī intensīvās terapijas palātas.
D.Lūriņa informēja, ka rajona slimnīca kārto dokumentus slimnīcas sertifikācijai. Terapijas nodaļas vadītāja apgalvoja, ka nodaļā ir viss nepieciešamais: izremontēti sanitārie mezgli, iegādāta ļoti laba aparatūra, arī visi kolēģi ir sertificēti.
Samazinās pacientu skaits – zūd kvalifikācija
Slimnieki, kas ir pieraduši ārstēties rajona slimnīcā, ne vienmēr to varēs darīt, jo pacientus ar akūtām slimībām galvenokārt uzņem pilsētas slimnīca, tāpēc D.Lūriņa uzskata, ka šajā situācijā zaudētāji būs gan pacienti, gan ģimenes ārsti, kas vairs nevar izvēlēties, kur nosūtīt pacientu, gan personāls.
– Paši jūtamies aizvainoti, jo nebrīdinot tiek atņemti pacienti. Šā iemesla dēļ ārsti zaudē kvalifikāciju.
Cik slimnieku, tik naudas
– Jo mazāk slimnieku, jo mazāks finansējums, – saka O. Ķeņģis, – bet, kā rāda dati par šā gada pirmo pusgadu, savu pasūtījumu esam izpildījuši. Slimokase mums maksā par noteiktiem pakalpojumiem. Tātad ir naudas summa, ko tā gada laikā var samaksāt, bet, ja nostrādājam vairāk, slimokase par to nenorēķinās un paliekam parādā par medikamentiem, par analīzēm. Tāpēc, protams, neesam ieinteresēti strādāt vairāk, nekā paredzēts, jo pats slimnieks nespēj samaksāt pilnu gultasdienas cenu.
Vidēji gultasvietu aizpildījums gadā mums ir paredzēts 70%, ziemas periodā noslogojums ir 90%, tātad vasarā tas pieļaujams mazāks.
Tomēr O.Ķeņģis pauda, ka nelielais gultasvietu noslogojums pašreiz mazāk ir saistīts ar sezonu (vasarā cilvēki slimo mazāk), bet vairāk ar to, ka netiek vests tik daudz akūto slimnieku. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, gultasvietu noslogojums šovasar ir mazāks.
Vienkārši tiek sakārtota sistēma
Viduslatvijas slimokases direktors Andris Zīverts, skaidrojot radušo situāciju «Ziņām», sacīja, ka pēc šā gada budžeta pieņemšanas aprīlī tika slēgts līgums ar abām Jelgavas slimnīcām, un tajos arī tika ietverts slimnīcu darbības profils, proti, paredzēts, ka pilsētas slimnīca orientēsies uz pacientu ar akūtām kaitēm uzņemšanu, bet rajona, bijusī dzelzceļnieku, slimnīca, līdzīgi kā kādreiz, apkalpos plānveida slimniekus.
Turklāt A.Zīverts piebilda, ka reti kur mēdz būt tā, ka divas vienas pilsētas slimnīcas strādā līdzīgā profilā.
Kādreizējā dzelzceļnieku slimnīca neuzņēma pacientus ar akūtām slimībām, bet pārmaiņu laikā, kad tā pārtapa par rajona slimnīcu, pacienti tika dalīti pēc pieraksta, proti, rajona iedzīvotāji nonāca rajona slimnīcā, bet pilsētnieki – pilsētas slimnīcā. Tas, viņaprāt, nav bijis īsti pareizi, bet šāda situācija pastāvēja tikai dažus gadus. Tagad A.Zīverts uzskata, ka situācija beidzot ir normalizēta un katra slimnīca ar laiku iegūs savu profilu. Viduslatvijas slimokases direktors minēja iespēju, ka pēc pacienta ar akūtu kaiti ievietošanas pilsētas slimnīcā un stāvokļa stabilizēšanas turpmākai ārstēšanai slimniekus varētu pārvest uz rajona slimnīcu. A.Zīverts arī uzsvēra, ka rajona slimnīcai nekas netiek atņemts. Tā vienkārši pašlaik iegūst nedaudz citu profilu, līdz ar to sakārtojas slimnīcu sistēma Jelgavā.
Kāda šķiet rajona slimnīcas nākotne
O.Ķenģis, rajona slimnīcas galvenais ārsts:
– Pagaidām nekādas pārmaiņas, kas būtu saistītas ar slimnīcas samazināšanu, nav plānotas.
Augstākstāvošas instances izteica priekšlikumus, ka slimnīcā pa naktīm nevajadzētu dežūrārstu, bet tad jau šī iestāde pārvērtīsies par viesnīcu vai pansionātu! Slimnīcā noteikti ir jābūt dežūrējošajam personālam.
Padomju laikā rajona slimnīcas ēkā bija dzelzceļnieku slimnīca, kas neuzņēma pacientus ar akūtām slimībām. Tā drīzāk bija sanatorijas tipa slimnīca, uz kuru dzelzceļnieki atbrauca uzlabot savu veselību. Toreiz cilvēkiem noteikti nebija tik smagu problēmu, kā tas ir tagad. Domāju, ka pie šādas sistēmas vairs neatgriezīsimies. Toreiz bija cits finansēšanas modelis, cita sistēma, un tam nav absolūti nekāda sakara ar to, kas notiek pašlaik.
