K omandas no dažādām Latvijas skolām – Staiceles pamatskolas, Saldus novada Striķu sākumskolas, Salaspils 1. vidusskolas, Valdemārpils vidusskolas, Jelgavas 4. sākumskolas, Tukuma novada Zemgales vidusskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Valmieras 5. vidusskolas, Liepupes pamatskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, Druvas vidusskolas un Rīgas 95. vidusskolas – piedalījās “First Lego League” robotikas sacensību pusfinālā Jelgavas 4. sākumskolā.
Veids, kā audzināt jaunos inženierus
Sacensības Latvijā organizē biedrība “First Lego League Latvia”. Šajā robotikas programmā top jaunie zinātnieki un inženieri, jo, gatavojoties sacensībām, bērni attīsta savas iemaņas un pieredzi programmēšanā un konstruēšanā, strādājot ar “Lego Mindstorms” robotiem, kā arī saistībā ar sezonas tēmu gūst zināšanas par aktuālo zinātnes pasaulē. Šā mācību gada tēma veltīta kosmosam. Pērn tā bija ūdens, bet citus gadus sacensības bija veltītas tādām tēmām kā atkritumi, dzīvnieki u.c.
Biedrības pārstāve Anna Skrode stāsta, ka šādas “Lego” robotu sacensības Latvijā organizē jau sesto gadu, bet pusfināli šogad tiek rīkoti pirmo reizi, jo skolu skaits, kuras piedalās sacīkstēs, arvien aug. Pusfinālu uzvarētāji pēc tam varēs tikties finālā, kas jau ir pasākums divu dienu garumā.
“Tā nav standarta robotikas spēle. Šīs spēles ideja nākusi no ASV un attīstījusies sadarbībā ar “Lego” kompāniju. Tās mērķis ir veicināt bērnu interesi par eksaktajām un inženierzinātnēm. Mēs par to esam sākuši runāt nesen, bet arī ASV bija tāda pati problēma, tikai viņi par to sāka domāt agrāk un piedāvā pārdomātu risinājumu. Spēlē tiek izmantoti “Lego” roboti, kas komandām jānovieto autonomos laukumos,” stāsta A.Skrode.
Savukārt pasākuma vadītājs Ulvis papildina, ka sesijas laikā, kura ilgst 2,5 minūtes, uzprogrammētajam robotam jāpilda misijas. Jo vairāk misiju izpilda, jo vairāk punktu iegūst komanda. Pie galda vienlaikus drīkst atrasties divi komandas dalībnieki. Tiesneši skolēnus arī iztaujā, lai pārliecinātos, ka bērni robotus sacensībām ir gatavojuši paši, nevis skolotāji. Tiek vērtēta arī komandas saliedētība.
Liela loma komandas darbam
“Stāsts ir par procesu, ne tikai rezultātu. Lai sagatavotos sacensībām, bērni darbojas trīs četrus mēnešus. Komandai jādomā daudzos līmeņos, jāpārdomā, kā palaist robotu. Ja novietosi kaut vai tikai grādu pa kreisi, tas aizies nepareizi,” viņa piebilst.
Pēc Annas teiktā, sacensības jauniešiem ir iespēja iepazīties ar robotikas entuziastiem no citām skolām, sadraudzēties un gūt pozitīvas emocijas. “Spēles pamatvērtība ir komandas darbs. Vērtējot tiek ņemts vērā, kā komanda sadarbojas, vai bērni ir draudzīgi pret pretiniekiem un vai palīdz viņiem. Protams, neatņemama sacensību sastāvdaļa ir jautrība,” atklāj A.Skrode. Par to pārliecinājās arī “Ziņas”, vērojot, kā pirms starta katra komanda izpilda savu starta deju.
Komandas cīnījās par kausiem septiņās nominācijās: “Labākais stends”, “Tiesnešu simpātija”, “Pamatvērtības”, “Projekts”, “Robotu dizains”, “Robotu spēle” un “Pusfināla čempions”. Viena komanda var iegūt vairākus kausus.
Dalībnieki ar pasaules pieredzi
Pirms sacensībām komandas robotus varēja izmēģināt treniņu telpā, kur katrai komandai bija atvēlēts savs laiks. Tur “Ziņas” sastapa Niku no Staiceles pamatskolas, viņa komandas biedrus Regnāru, Ojāru, Oskaru un skolotāju Maiju Andersoni, kura ir arī puiša mamma. Niks ar “Lego” robotiem darbojas jau trešo gadu, trenējas un gatavojas nepārtraukti. Pagājušajā gadā viņa komanda kļuva par Latvijas čempioniem un brauca uz pasaules čempionātu Igaunijā. “Piedalījās 99 komandas no 56 valstīm – Eiropas, ASV, Japānas, Ķīnas u.c. Mums gāja tā pa vidu, ieņēmām 49.–50. vietu. Uz pasaules fona neizskatāmies slikti, taču atšķiras mūsu domāšanas veids – turamies pie tā, kas pagājis. Nākotnes bērnus nevar mācīt tāpat kā pagātnes bērnus. Bet vislabāk ir tad, ja ir atbalsts no vecākiem. Šī interešu izglītība ir dārga, mūs sponsorē vietējie Alojas uzņēmēji, bet prasīt naudu ir grūti,” sarunā iesaistās sākumskolas skolotāja Maija. Roboti ir viņas dēla aizraušanās, un, tā kā sapratusi, ka skolā neviens cits pedagogs ar to nenodarbosies, sākusi pati vadīt robotikas interešu izglītības pulciņu, bet vēlētos, lai tas ar laiku kļūtu par mācību priekšmetu. M.Andersone stāsta, ka, darbojoties ar robotiem, bērniem ir jāprot redzēt uz priekšu, plašā laukā, veikt aprēķinus, izvēlēties pareizo ceļu, veidot projektu. Tas, viņasprāt, sasaucas ar 21. gadsimta kompetenču izglītības pamatnostādnēm: izvirzīt tēmu, risināt problēmu, atrisināt to, izdarīt secinājumus un saprast, ko man tas dod.
Jelgavnieki darbojas nesen, bet ar panākumiem
Jelgavas 4. sākumskolas robotikas interešu izglītības pulciņa radošās darbnīcas “Lego robotika” vadītājs skolotājs Uģis Pekša stāsta, ka pulciņš izveidots tikai pagājušogad. Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā trīs dažādās grupās, piedalās 3.–4. klašu skolēni un arī vecāki bērni līdz 6. klasei, kopā 30–40 audzēkņu. Lai gan pulciņš jauns, pagājušajā gadā tā komanda izcīnījusi pirmo vietu Latvijā nominācijā “Projekti”. Uz šīm sacensībām skolotājs sagatavojis divas komandas.
Bērni iegūst jaunas zināšanas
Savukārt mazie trešklasnieki Kristaps un Daniela no Tukuma novada Zemgales vidusskolas tikko startējuši projektos, bet vēl pirms sacīkstēm steidz pārbaudīt robotu. “Pārbaudījām arī treniņu istabā. Kaut kas gāja, un kaut kas negāja. Robotu bērni izgatavoja divu mācību stundu laikā. Patīk, ka šajās sacensībās tiek vērtēta ne tikai programmēšana, bet arī komandas darbs. Pozitīvi, ka tiesneši ir atsaucīgi – ne vien kontrolē, bet arī uzmundrina, izstāsta bērniem kaut ko jaunu, un viņi iegūst papildu zināšanas,” vērtē informātikas skolotāja un robotikas pulciņa vadītāja Aleksandra Leimane.
Sīkāku informāciju par “First Lego League” sacensībām var iegūt mājaslapā fll.robotiem.lv, kur publicēti arī sacensību rezultāti.
