Vēlā ceturtdienas vakarā visapkārt valda tumsa, bet Lielvircavas Kultūras namā ir gaišs. Verot durvis, pirmo satiekam kādu puiku, kurš parāda, kur mammai ar tēti ir mēģinājums. Kultūras nama zālē Platones pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Laimes Pali” mēģina “Krūga Madaļeņu”. Tieši šobrīd tā sakritis, ka koncerti kolektīvam ir astoņas sestdienas pēc kārtas. Dejotāji ne vien gatavojas savai 20. jubilejai, kas tiks svinēta 6. aprīlī pulksten 18 Lielvircavas Kultūras namā, bet arī paspēj aizbraukt ciemos pie draugiem.
Otra ģimene
Kādam šķitīs, ka tāds kolektīvs “Laimes Pali” Jelgavas novadā nemaz nav dzirdēts. Jā, līdz pēdējiem Dziesmu un deju svētkiem Līgas Lapšinas vadībā dejoja apvienotais vidējās paaudzes kolektīvs – Platones “Pali” un Vircavas “Laimes lāči”. Šosezon kolektīvs ticis pie jauna kopīga nosaukuma, kurš nemaz nav pārspīlēts. “Laimes Palos” dejo laimīgi un dzīvespriecīgi cilvēki, kuriem deja ir dzīvesveids.
“Pali” kā jauniešu deju kolektīvs izveidojās 1998. gadā. Tā pirmais vadītājs bija Ilgvars Pauniņš, vienu sezonu kolektīvu vadīja Ivita Lejava-Majore, 2004. gadā vidējās paaudzes deju kolektīvu sāka vadīt Guna Trukšāne. Nu jau šī ir piektā sezona, kopš ar dejotājiem strādā L.Lapšina. “Kolektīvus mēdz piemeklēt grūti laiki. Kad atnācu, “Palos” bija tikai seši pāri, ar kuriem nodejojām veselu sezonu un arī deju skati. Noskaņojums kolektīvā gāja arvien uz leju. Tad mani paaicināja vadīt arī “Laimes lāčus”, kuri bija tādā pašā situācijā. Nolēmām uz Deju svētkiem apvienoties. Sākumā mērķis bija nodejot svētkus, bet nu jau esam saauguši kā viens vesels,” stāsta L.Lapšina. Jāpiebilst, ka “Laimes lāči” izveidojās 2014. gadā Mārītes Skrindas vadībā.
““Laimes Pali” man ir kā otra ģimene. Viņi ir ne tikai mani deju kolēģi, bet arī ļoti labi draugi. Uzturam attiecības arī ārpus kultūras nama, kopā svinam svētkus, Palīdzam, ja kāds nokļuvis nelaimē. Pirmo gadu šogad vadu Bauskas novada deju kolektīvu “Dzirnavnieki”. Kaut gan šobrīd sanāk daudz braukāt, “Palus” nevaru atstāt – nevaru bez viņiem par spīti dažādiem dzīves apstākļiem,” tā L.Lapšina. Pēdējos divus mēnešus “Laimes Paliem” koncerti ir katru sestdienu, kad ciemos gaida draugi Svitenē, Valgundē, Rīgā, Grenctālē, Ceraukstē… “Reizēm savu īsto ģimeni redzi retāk nekā kolektīvu. Kā tā var nebūt otra ģimene?” teic vadītāja.
Starp labākajiem valstī
Dejotāji var lepoties ne vien ar sirsnīgām savstarpējām attiecībām, bet arī padarītā darba kvalitāti – skatēs nopelnītajām augstākajām pakāpēm. Pēdējos Deju svētkos no 180 E grupas kolektīviem “Laimes Pali” uzrādījuši pirmā piecpadsmitnieka cienīgu rezultātu, izcīnot iespēju dejot svētku koncertā “Vēl simts gadu dejai” arēnā “Rīga”. Savukārt 2013. gadā jaunrades deju konkursā par vienu no divām labākajām dejām jauno autoru konkurencē atzīta toreizējās “Palu” vadītājas G.Trukšānes “Kur tu iesi, ciema puisi?”.
Šobrīd kolektīvā ir 25 dejotāji, un visi ir īpaši, saka L.Lapšina. Tā dvēsele ir Ausma Rube, kura “Palos” ir no pirmās dienas. “Ar savu mieru un smaidu Ausmiņa mūs visus uzņem kā mamma, cienā ar pīrāgiem, plātsmaizēm,” stāsta vadītāja. Dejotāju vidū ir ne tikai medmāsa, kurai braucienos vienmēr līdzi aptieciņa, bet arī friziere, maizes cepējs, tomātu audzētājs. Kā jau laukos, mēģinājumi ir arī tā reize, kad apmainīties labumiem – kāds atvedis olas, cits pašceptu maizi, trešais – pašgatavotu pesto.
Vietējie kolektīvā ir tikai trīs – pārējie uz mēģinājumiem Lielvircavā brauc no Bērvircavas, Elejas, Jelgavas, pat Rīgas. “Varam lepoties, ka mums katru gadu dejotāji nāk klāt,” priecājas vadītāja. Lielo “Laimes Palu” ģimeni veido arī vairākas mazas – kolektīvā dejo četri pāri, mamma un meita, māsas. Kamēr vecāki mēģinājumā, aiz zāles durvīm savā nodabā dzīvojas jaunā paaudze.
Piestāv raksturdejas
“Laimes Pali” arī kopā svin svētkus. Piemēram, šoziem koncertmeistare Ērika Bogdanova bija sagatavojusi Ziemassvētkus krievu tautas noskaņās – ar dejām, rotaļām. Tāpat kolektīvs kopā sanāk Jāņu laikā. Par tradīciju kļuvuši arī laivu braucieni, kad līdzi tiek ņemtas otrās pusītes un bērni. Pērnvasar laivots Mūsā, iepriekš Gaujā, savukārt Daugava izbraukta ar plostu. Kolektīva vēsturē bijis arī tālāks brauciens uz Rumāniju.
Kolektīvs gadu gaitā iemantojis daudz draugu. Tā kā L.Lapšina pati nāk no Bauskas puses, “Laimes Pali” draudzējas ar Bauskas novada kolektīviem – Ceraukstes “Dzirnavniekiem”, Grenctāles “Rotu”. Tāpat draugu vidū ir Kalnciema “Pavediens”, Valgundes “Valgundietis”. Draudzība uzplaukusi arī ar tiem kolektīviem, kuros kādreiz dejojuši pašreizējie dejotāji. Tāds ir, piemēram, Lubes pagasta “Krišjānis”. Pēdējos gados interesanta sadraudzība izveidojusies ar cittautu biedrībām. Kandavā sanācis dejot uz vienas skatuves ar vācu, krievu, baltkrievu, moldāvu tautas kolektīviem. Šosezon moldāvu biedrība “Laimes Palus” uzaicināja dejot Rīgā.
Kāds ir “Laimes Palu” mīļākais repertuārs? Raksturdejas, nešaubīgi saka L.Lapšina, kā piemēru minot Ginta Baumaņa “Krūga Madaļeņu”. “Dejotāji ir lieli aktieri, viņiem patīk tēlot. Viņu foršās savstarpējās attiecības var parādīt tikai dejās, kuras ir par mīlestību, flirtu, par tādu lustīgu ballēšanos. Tās arī pašiem visvairāk patīk, līdz ar to vislabāk izdodas,” tā vadītāja.
Cer uz senioriem
Katru pavasari, kad pali ir upēs, tradicionāli Lielvircavā aicina koncerts “Deju palos”. Jubilejas reizē tam dots nosaukums “20 gadu deju palos”. Tajā kolektīvs atskatīsies uz aizvadītajiem gadiem, cildinot katru dejotāju un vadītāju. Koncertā piedalīsies arī kādreizējie dejotāji un “Laimes Palu” draugu kolektīvi. Otrajā daļā varēs redzēt šī brīža dejotājiem mīļas horeogrāfijas.
Ja 20. dzimšanas dienas tortē būtu jāpūš svecītes, ko tajā brīdī vēlētos “Laimes Palu” vadītāja? “Lai visiem kopā ir vēlēšanās kolektīvu noturēt un tas aizvien tikai kuplo. Lai visiem ir laba veselība – no mums neviens nekad neaiziet tāpat, jo vairs negribas vai nepatīk dejot. Parasti iemesli ir nopietnāki. Lai kolektīvs turpina iesākto un pietiek spēka gan man, gan dejotājiem. Lai dejotāju ģimenes arī turpmāk ir tikpat atsaucīgas. Esmu strādājusi ar bērniem, jauniešiem, vidējo paaudzi, ceru kādreiz vadīt arī seniorus. No “Laimes Paliem” pēc gadiem varētu izaugt foršs senioru kolektīvs,” tā L.Lapšina.
To, ka “Laimes Pali” ir kas vairāk par vienkārši kolektīvu, vienbalsīgi atzīst arī dejotāji – prezidente Dace Ornicāne, Ina Hercmane, Evita Gūtmane un Jānis Upmanis. Arī viņi cits citu sauc par otru ģimeni, bet vadītāju Līgu – par kolektīva mammu. “Mēs viņu ļoti mīlam un cienām. Līga ir abu kolektīvu glābēja – kad palikām bez vadītājiem, viņa mums neļāva izjukt. Reizēm ir vajadzīga ļoti liela pacietība, bet vadītāja piecieš visus mūsu izgājienus. Viņa mūs bar reti, bet, ja tas kādreiz notiek, tad zinām, ka ir sasniegta noteikta latiņa. Līga ir mūsu cilvēks, un tas ir viens no iemesliem, kas mūs satur kopā,” saka Dace. “Man ļoti patīk mūsu kolektīva sirsnīgums. Kad atkal visi satiekamies pēc vasaras, pirmais mēģinājums aizrit nevis mēģinot, bet runājot. Kolektīvā uzņemam nepieciešamo C vitamīnu – viss mēģinājums paiet smieklos. Ļoti mīlam cits citu, dejošana un kolektīvs ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.”
Ina dejo jau 38 gadus, bet “Palos” rit viņas 20. sezona. “Nekas cits tur nevarēja sanākt, jo arī vecāki iepazinās dejojot,” smaida Ina. Arī viņai dejošana ir dzīvesveids – aizkulisēs dzīvojusies jau no bērna kājas. Kopā ar “Paliem” piedzīvoti neaizmirstami notikumi – gan daudzie Deju svētki, gan jaunrades skate Valmierā, kur laurus plūca G.Trukšānes deja, gan Rīgas 800. jubilejas svinības. Tāpat katra skate un pat mēģinājums šķiet īpaši. Īpaša ir kopā būšana, saka Ina.
Sevišķi piepildīta dejotājiem bijusi iepriekšējā sezona. Liels lepnums par iespēju būt to kolektīvu vidū, kam Deju svētkos sniegta iespēja piedalīties koncertā “Vēl simts gadu dejai” arēnā “Rīga”, kur piedzīvotas spēcīgas emocijas. Lielai daļai kolektīva ir maza dejošanas pieredze, tāpēc augstie sasniegumi skatēs šķiet jo īpaši nozīmīgi.
Evita, kura uz skatuves ir jau trīs gadu desmitus, tai skaitā dejots “Diždancī” un “Ritumā”, min, ka “Laimes Pali” laiku kopā pavada arī ārpus deju zāles un koncertiem. Tiek rīkotas kopīgas talkas. “Esam viens par visiem un visi par vienu,” tā viņa.Arī Jānis savu dzīvi bez “Laimes Paliem” vairs nevar iedomāties. “Citu vakaru atnāc pārguris, bet šeit saņem to enerģiju atpakaļ. Dejošana man ir sirdslieta, izveidojusies par atkarību. Jau 24 gadus ir dejots, “Palos” – 11. Bez darba un dejošanas ir vēl citas intereses, bet tas viss tiek pakārtots. Jo vairāk cilvēks dara, jo vairāk var izdarīt,” pārliecināts Jānis. Arī citi dejotāji ir vienisprātis – zinot, ka ar tevi rēķinās gan pārējie, gan vadītāja, ir jāpielāgojas.
Lai arī pašā sākumā, kad kolektīvi tikko apvienoti, cits citu pētījuši, nu jau organiski saauguši kopā. Starp dejotājiem nepastāv konkurence. “Varam pasēdēt malā un ļaut citam padejot, nevis cerēt, ka tik kāds neatnāktu uz mēģinājumu. Tieši otrādi – ja kāds nav ieradies, to uzreiz pamana un satraucamies, kāpēc tā. Laukos dejot ir citādi – šeit ir tas mājīgums, sirsnīgums, cits par citu vairāk rūpējas,” stāsta dejotāji.
Lielākais un stiprākais
“Laimes Pali” ir pagasta lielākais un stiprākais kolektīvs, uz kuru vienmēr var paļauties. Zinu, ka viss būs izdarīts pēc labākās sirdsapziņas. Kolektīvs ir ļoti draudzīgs un izstaro lielu dzīvesprieku.
Dejošanas tradīcijas Lielvircavā ir ļoti senas. Kā jau katrā saimniecībā, kolhoza priekšsēdētāju turēja augstā godā, ja viņam bija koris, deju kolektīvs vai kāds ansamblis. Jau 1983. gadā Lielvircavā bija deju kolektīvs. Tad iestājās pārtraukums, līdz tika izveidoti “Pali”.
“Palu” un “Laimes lāču” apvienošanai savulaik bija iemesli. Gan Platones, gan Vircavas kolektīvā veidojās ģimenes, dzima bērniņi, mammas vairs nevarēja dejot. Puišus bija piemeklējušas veselības problēmas. Esam tepat kaimiņos, cits citu pazīstam, un Vircavas kolektīvu laipni lūdzām mūsmājās. Dejotāji sadraudzējās. Viņi visi strādā vaiga sviedros, bet prot arī kopā atpūsties. Man ir liels prieks par skatēs iegūtajām augstākajām pakāpēm. Protams, pakāpes jau nav galvenais. Galvenais, ka pašiem patīk dejot un tas iepriecina arī skatītājus.
Paldies ģimenēm un Jelgavas novada pašvaldībai par atbalstu dejotājiem.
Rasma Krauze, Platones pagasta kultūras darba vadītāja
