Ar svinīgu kapsulas iebūvēšanu AS “Dobeles dzirnavnieks” uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts realizēt līdz 2020. gada beigām, investējot 18 miljonu eiro. Plānots, ka piecu gadu laikā pēc infrastruktūras izveides bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.
Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas aug
Dobelē taps Baltijā lielākā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūra, kurā ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95 procenti produkcijas tiks eksportēta, tādējādi būtiski veicinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.
“Šī projekta pirmsākumi meklējami pirms aptuveni trim gadiem, kad uzsākām bioloģisko pārslu ražošanu. Piedāvājot produkciju klientiem ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās, sapratām, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir, tas ir pietiekami liels un augošs. Bioloģiskās pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums katru gadu aug vairāk nekā par desmit procentiem. Redzot pieprasījumu un iespējas, sapratām, ka šī ir niša, kurā darboties tālāk, taču tajā pašā laikā novērojām arī pastāvošās problēmas, lai spētu šo bioloģisko produkciju ražot,” “Ziņām” stāsta AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Viņš norāda, ka problēmas aizstiepušās tālāk par bioloģiskās produkcijas pārstrādi – līdz pat pirmapstrādei, kas Latvijā lielā apjomā nav iespējama. “Tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka dodamies šajā virzienā un visu bioloģiskās produkcijas pirmapstrādi un pārstrādi pilnībā nodalām no konvencionālās. Tas nozīmē, ka bioloģiskajiem graudiem būs atsevišķa pieņemtuve, uzglabāšana, attīrīšanas un pārstrādes līnija. Tādējādi iegūstam daudz lielāku jaudu un varam palīdzēt zemniekiem, kuriem vairs nav jādomā, kur realizēt izaudzētos bioloģiskos graudus. Ir zemnieki, kas izaudzējuši bioloģisku produkciju, bet viņiem tā jānodod kā konvencionālā, jo citas iespējas nav. Pārsvarā šīs saimniecības ir mazas vai vidējas un atrodas Vidzemē un Latgalē,” tā K.Amsils.
Būs sava laboratorija
Bioloģiskās produkcijas pieņemšanas process ir daudz laikietilpīgāks atšķirībā no konvencionālās lauksaimniecības. Piemēram, tradicionāli audzētas produkcijas ķīmiskās analīzes “Dobeles dzirnavnieks” laboratorijā var iegūt 15 minūšu laikā. Savukārt, lai veiktu bioloģiski audzētu graudu analīzes, ir nepieciešama atsevišķa laboratorija, kāda Baltijā vēl nepastāv. “Katru graudu paraugu sūtām uz speciālu laboratoriju Vācijā, un tas aizņem divas trīs nedēļas. Tāpēc izlēmām, ka šajā projektā veidosim arī savu laboratoriju, kur pie rezultātiem tiksim daudz operatīvāk – divās diennaktīs – un ar mazākām izmaksām,” stāsta K.Amsils.
Viņš piemetina, ka jaunas infrastruktūras izveide ļaus arī zemniekiem dažādot savu produkciju. “Pieprasījums pēc konvencionāli audzētiem graudiem ir ļoti atkarīgs no kopējās ražas pasaulē, un cena par tiem var nokristies ļoti zemu. Pieprasījums pēc bioloģiskajiem graudiem ir daudz stabilāks un turklāt aug. Mūsu realizētajam projektam var būt izšķiroša loma Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanā. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2 procenti ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā,” tā uzņēmējs. Jaunā “Dobeles dzirnavnieka” infrastruktūra piedāvās vismaz desmit jaunu darbavietu, par ko priecājas arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka 15 procenti Latvijas lauksaimniecības zemju tiek izmantoti bioloģiskajā ražošanā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. ““Dobeles dzirnavnieka” lēmums par jaunas bioloģisko graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidi ir ļoti nozīmīgs, jo ļaus gan uzņēmumam pašam palielināt savu tirgus daļu Eiropā, gan palīdzēs daudziem Latvijas lauksaimniekiem bioloģisko produkciju virzīt lielākos tirgos,” tā ministrs, uzsverot bioloģiskās pārtikas pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
Pārstrādās 40 tūkstošus tonnu gadā
Uzņēmums prognozē, ka projekts ietekmēs Latvijā audzēto bioloģisko graudu īpatsvara pieaugumu no trim procentiem šobrīd līdz desmit procentiem 2026. gadā. Bioloģisko graudu īpatsvara kāpums vietējos laukos sekmēšot arī bioloģiskās lopkopības un piensaimniecības attīstību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas barības nepietiekamā pieejamība, paredz “Dobeles dzirnavnieks”.
“Dobeles dzirnavnieks” ir lielākais bioloģisko pārslu un vienīgais bioloģiskās lopbarības ražotājs Latvijā. Bioloģisko graudu pārstrādi uzņēmums sāka 2016. gadā, pārstrādājot 657 tonnas graudu gadā. Šogad prognozēts pārstrādāt aptuveni 11 tūkstošus tonnu bioloģisko graudu, sasniedzot maksimālo esošās pārstrādes jaudu.
Pēc projekta īstenošanas “Dobeles dzirnavnieks” piecu gadu laikā spēs palielināt bioloģisko graudu pārstrādes apjomus līdz aptuveni 40 tūkstošiem tonnu. Patlaban šis apjoms kopējā pārstrādē ir pieci procenti, 2026. gadā paredzams, ka tas sasniegs 15 procentu. Pērn Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome, kuru veido Latvijas Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, izskatīja un atbalstīja šo AS “Dobeles dzirnavnieks” projektu kā stratēģiski nozīmīgu.
