Izpratne par to, kāda ir sievietes loma sabiedrībā, cauri gadsimtiem ir mainījusies un visbeidzot kļuvusi tik daudzveidīga, ka tās būtību ir grūti noteikt. Pat sievietes un mātes tēls ne vienmēr ir saskaņā viens ar otru.
Izpratne par to, kāda ir sievietes loma sabiedrībā, cauri gadsimtiem ir mainījusies un visbeidzot kļuvusi tik daudzveidīga, ka tās būtību ir grūti noteikt. Pat sievietes un mātes tēls ne vienmēr ir saskaņā viens ar otru.
Pagātnes tumšajos gaiteņos sievieti vairāk redzam kā otršķirīgu būtni, bet mūsdienās aktuāls ir feminisms, tiek runāts par dzimumu līdztiesību un vēlēšanu dienā vairs nevienam nešķiet dīvaini, ka arī sievietes iet pie balsošanas urnām, tādējādi piedaloties sabiedrības pārvaldē.
Sievietes spiestas mainīt savu pašuztveri
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Filozofijas un socioloģijas institūta veiktais pētījums «Par vīriešu un sieviešu lomām ģimenē un sabiedrībā» liecina, ka Latvijas sabiedrībā notiekošās nepārtrauktās izmaiņas ietekmē vērtību sistēmu stabilitāti. Viens no iespējamajiem iznākumiem nākotnē ir iepriekšējo vērtību, normu, ideālu, lomu un grupu noliegšana.
Liene Čaplinska savā bakalaura dabā raksta: «Jau pašreizējā situācijā daudzas sievietes ir spiestas mainīt pašuztveri, lai atbilstu darba tirgus prasībām un spētu apvienot darbu ar ģimenes dzīvi.»
Ikdienā masu saziņas līdzekļos biežāk dzirdam par to, kas ir citādāks nekā parasti, – par ģimenēm, kurās tēvs audzina bērnu, bet māte ir naudas pelnītāja. Šķiet, ka sievietes loma ir krietni izmainījusies, tomēr pētījums parāda, ka tradicionāli sieviete tomēr tiek uztverta kā ģimenes saimniecības uzturētāja un bērnu audzinātāja. Izteikumu, ka viņa, būdama mājsaimniece, var gūt tādu pašu gandarījumu kā strādājot algotu darbu, kaut daļēji atbalstījušas divas trešdaļas sieviešu. Tas liecina, ka daiļais dzimums ir pieradis pie rūpēm par mājām un uzskata to par dabisku parādību.
Nepieciešamība nodrošināt ģimeni
Lai arī cik spēcīgi būtu tradicionālie stereotipi par sievieti kā mājsaimnieci un māti, mūsdienu apstākļi prasa, lai ģimeni kaut daļēji uzturētu arī sievietes. Šajā jautājumā droši vien mazāka nozīme ir sieviešu vēlmei būt līdzvērtīgām stiprajam dzimumam, bet gan – nodrošināt ģimeni.
Turklāt vairums sieviešu vaino sevi par to, ka ģimenei un bērniem darba dēļ tiek veltīts mazāk laika, vienlaicīgi uzskatot, ka tas viņām dod neatkarību.
Pienākumu sadale vidusmēra Latvijas ģimenē arī ir tradicionāla: vīrieša uzdevums ir pelnīt naudu, bet sievietes – rūpēties par māju un bērniem. Un vairāk nekā puse aptaujāto piekrīt, ka vīrietim palikt mājās un rūpēties par bērnu, ir slikti.
Tomēr interesanti, ka vīrieši izrāda lielāku gatavību dzīvot mājās un audzināt bērnus, bet mazāk atbalsta tradicionālo lomu sadalījumu.
Izpratne nemainās, vajadzības gan
«Tradicionālie priekšstati par sievietes kā mātes un mājsaimnieces lomu pildītāju pēdējo gadsimtu laikā maz mainījušies, kaut gan sabiedrības uzbūvē notikušas būtiskas izmaiņas. Rezultātā ir radusies disharmonija starp sievietes lomas izpratni un reālo situāciju, kas rodas no nepieciešamības nopelnīt. Šī pretruna izpaužas konfliktu veidā starp dzīvesbiedriem par bērnu audzināšanu, tradicionālo sieviešu lomu nepildīšanu, vīriešu un sieviešu pienākumu sadali ģimenē,» secina L.Čaplinska.
Izpratne ir viena, bet reālā situācija prasa pavisam ko citu. Kāds risinājums? Kā vienmēr, ir divas iespējas. Var atteikties no atbildības un vainu uzvelt valstij un valdībai, kas nerūpējas par sievietēm, neveido īpašu politiku, programmas un plānus, kas palīdzētu atrisināt atšķirīgo stereotipu un tiem neatbilstošo prasību konfliktus. Un iespējams, ka daļēji valsts vainas dēļ sievietēm ir jāizvēlas viens no variantiem – mājsaimniecība vai darbs. Dodot priekšroku pēdējam, novārtā tiek atstāta viena no svarīgākajām sievietes funkcijām – bērnu laišana pasaulē.
Tomēr paliek arī otra iespēja. Pašām uzņemties visu atbildību un negaidīt no kāda cita (ne no Saeimas, ne no valdības) palīdzību un cerēt, ka pēkšņi kā ar burvju nūjiņu viss nokārtosies: būs gan bērni, gan nauda.
«Neviens vēl nav pienācīgi novērtējis mājas katorgu, uz kuru sevi labprātīgi notiesā sievietes.»
(A.Koptjajeva.)
