“Skolas gaitas Jelgavas tehnikumā (toreiz Jelgavas Amatniecības vidusskolā) sāku pirms 18 gadiem, kad izvēlējos mācīties par sekretāri. 4. kursā toreizējā direktore Zaiga Bensone man piedāvāja strādāt par informātikas skolotāju, bet ar nosacījumu, ka turpināšu izglītoties IT. Pabeigusi skolu, sāku strādāt par pasniedzēju. Kad biju pierādījusi sevi darbā, nu jau tehnikuma direktore Janīna Rudzīte piedāvāja kļūt par IT nozares vadītāju. Tā es kļuvu par izglītības metodiķi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā,” stāsta Jelgavas tehnikuma Klientu apkalpošanas speciālistu, programmēšanas un datorsistēmu tehniķu metodiskās komisijas vadītāja izglītības metodiķe IT jomā Judīte Poriķe.
Viņasprāt, ir svarīgi, lai jaunā paaudze veiksmīgi sagatavotos dzīvei strauji ekonomiski un tehnoloģiski mainīgajā laikā. Lai to panāktu, nozīmīga ir audzēkņu izglītības kvalitāte, gatavība turpināt izglītību visā dzīves laikā, spēja sasniegt iecerēto un būt atbildīgam par savām veiksmēm un neveiksmēm. To var panākt, izglītības procesā izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), tādējādi nodrošinot mācību mērķu optimālu sasniegšanu, kompetenču attīstīšanu, ievērojot gan sociālo pasūtījumu, gan audzēkņu intereses.
Palīdz dzīvot divās pasaulēs
Jelgavas tehnikums sniedz iespēju iegūt zināšanas un pamatprasmes šādās specialitātēs: programmēšanas tehniķis, datorsistēmu tehniķis un klientu apkalpošanas speciālists. Grupas vienmēr ir nokomplektētas, uzsver J.Poriķe. Izglītības programmu “Administratīvie un sekretāra pakalpojumi” skolas pastāvēšanas gados ir absolvējušas sekretāres, biroja darba organizatores, lietvedes un klientu apkalpošanas speciālistes. No 1971. līdz 2018. gadam izglītību sekretāru un klientu apkalpošanas darbā ieguvuši 419 speciālistu. Šajā laika periodā tehnikumu absolvējuši arī 253 datorsistēmu un 13 programmēšanas tehniķi.
“Mūsdienu sabiedrība dzīvo it kā divās pasaulēs – reālajā un virtuālajā. Lai mācību procesu nodrošinātu jauniešiem saistošāku, mācību stundās skolotāji izmanto dažādus rīkus,” turpina J.Poriķe. Tehnikuma pedagogi pilnveido savas prasmes un parāda jauniešiem sociālās vides izmantošanas iespējas, lai viņi prastu dzīvot abās pasaulēs, sadarboties ar citiem cilvēkiem, virtuālo vidi izmantot mācībām, sevis pilnveidošanai un kontaktu dibināšanai.
Jelgavas tehnikums veicina katra izglītojamā individuālo spēju attīstību un rada apstākļus, kuros šīs spējas var atklāties, jo mūsu nākotne ir atkarīga no talantu daudzveidības, nevis no vienveidīgi novērtētām spējām, uzskata J.Poriķe, piebilstot, ka mācībās tiek pilnvērtīgi izmantotas IKT iespējas, bet IKT izmantošana veicina izmaiņas izglītības sistēmā kopumā.
Arvien nozīmīgāka ir IKT lietošanas prasme dažādās dzīves sfērās. Tādējādi ikvienam cilvēkam ir nepieciešams apgūt datorpratību. Galvenais tajā ir prasme lietot datoru, izmantot datora un citu IKT instrumentu sniegtās iespējas tieši savā darbības jomā.
IKT piedāvā dažādus rīkus, kas rada jaunas iespējas darbam klasē, palīdz dziļāk apgūt mācību priekšmetus, attīsta iztēli un radošās spējas, veido plašu mācību materiālu klāstu, IKT nozīmi raksturo J.Poriķe.
Atmiņā – kursabiedri
Daniels Kalniņš Jelgavas tehnikumā no 2014. līdz 2018. gadam ieguvis programmēšanas tehniķa specialitāti. “Visvairāk palikuši atmiņā kursabiedri, kuri bija līdzīgi man, tas, kā mēs komunicējām un cits citam palīdzējām. Apgūstot programmēšanu, iemācījos lietas skatīt un problēmas risināt no dažādām pusēm,” vērtē Daniels.
Pašlaik viņš turpina studijas LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē, un tehnikumā iegūtais ļoti palīdzot studijās. “Visu no programmēšanas lietām, ko divos gados māca LLU, es jau zinu,” palepojas Daniels. Puisis nākotnē vēlētos savu karjeru saistīt ar datorspēļu izstrādi, taču spriež, ka laiks rādīs, vai tas būs pa spēkam. D.Kalniņš uzskata, ka programmētāja profesijā daudz kas ir jāapgūst pašmācības ceļā, bet, lai ietu tālāk, jāzina programmēšanas pamatlietas.
Galvenais, lai būtu interese
Arī Gatis Grečkovskis ir programmēšanas tehniķis, kurš Jelgavas tehnikumu absolvējis pērn. Gatis nāk no Tukuma un tehnikumā iestājies, lai mācītos programmēšanu. Pirms tam viņam bijušas zināšanas datorsistēmās, kā arī savs, kopā ar partneri izveidots uzņēmums. Vajadzējis iegūt izglītības dokumentu. Kad iestājies, programmēšanas tehniķa programma bija nesen atvērta. Gatis atzīst, ka šī profesija ir ļoti pieprasīta un programmēšanas pamatus tehnikumā iemācījies, taču, viņaprāt, vislielākā nozīme šajā profesijā ir tam, cik cilvēkam ir liela interese. “Ar to pietiek, lai pats mēģinātu ko darīt. Nevar ielikt smadzenēs zināšanas, ja nav intereses, jo šajā profesijā nav tā, ka kaut kas būtu jāiekaļ no galvas. Liels uzsvars ir uz to, lai tu pats gribētu. Ja negribēsi, nekāda skola nepalīdzēs. Jābūt degsmei, uguntiņai acīs,” savu pozīciju skaidro Gatis.
Viņš atceras, ka tehnikuma skolotāji vienmēr palīdzējuši. Tehniskākos jautājumos tas bijis programmēšanas skolotājs Uldis Grunde-Zeiferts. Par tehniskām lietām interesenti varējis komunicēt ar Kasparu Ļubinski, kurš mudinājis pamēģināt arī ko jaunu. Gatis sadraudzējies ar kursabiedriem, kuri vairāk uztverti kā kolēģi, īpaši ar Danielu Kalniņu.
Katru pavasari Gatis piedalījies tehnikumā rīkotajos programmētāju konkursos, kur bijis jāprot izmantot tie resursi, rīki, kas ir tobrīd pieejami, bet internets – tikai telefonā. Taču, pēc viņa domām, programmētājs bez interneta iztikt nevar, un arī reālajā dzīvē šādu situāciju nebūs. Konkursos trenēta izturība un iegūta pieredze.
Ar savām zināšanām Gatis labprāt dalījies ar kursabiedriem. Izveidojuši domubiedru grupas un kopā ar skolotāju Uldi pēc stundām mācījušies. Apgūto rādījis citiem un palīdzējis kursabiedriem. Tagad Gatim ir savs bizness IT jomā, kuru sācis, mācoties 4. kursā Jelgavas tehnikumā, un pilna laika darbs Rīgā, kur viņš strādā par programmētāju, veidojot mājaslapas un mobilās aplikācijas.
Izveido veiksmīgu karjeru
Elina Borovikova Jelgavas tehnikumā mācījusies no 2005. līdz 2010. gadam, kad skolu vēl sauca par Amatniecības vidusskolu. Sākumā gribējusi kļūt par grāmatvedi, taču tuvākā vieta, kur tas bija iespējams, bijusi Rīgā. Tad uzzinājusi, ka Jelgavas tehnikumā var apgūt sekretariāta darbu un tiek mācīti arī grāmatvedības pamati. ”Pieteicos. Grupā bijām tikai meitenes. Man bija liels uztraukums, jo esmu krievu tautības, bet mācības skolā notiek latviešu valodā. Taču skolotāji bija jauki, palīdzēja un pārtulkoja, ja vajadzēja. Bija labs kolektīvs, valdīja pozitīva gaisotne, un man ar visiem izveidojās labas attiecības.
Elinas grupas audzinātāja bijusi tagadējā tehnikuma direktore Janīna Rudzīte. Tehnikums jaunietei devis labu iespēju mācīties, nostabilizēt zināšanas, kā arī izveidot veiksmīgu karjeru.
”Vēl mācoties skolā, palīdzēju direktores vietniekam Uldim Sokolovam kārtot dokumentus. Tuvojās brīdis, kad bija jāizvēlas, kur strādāt kvalifikācijas praksi, bet es nezināju, kurp iet. Uldis Sokolovs palīdzēja atrast prakses vietu toreizējā Meža un koksnes institūtā, kur tikko bija atvērti vairāki jauni virzieni un vajadzēja cilvēku, kas strādātu ar dokumentiem. Pēc prakses institūta direktors Andrejs Domkins man piedāvāja tur palikt,” stāsta E.Borovikova.
Direktors mudinājis stāties augstskolā, un Elina sākusi studijas neklātienē LLU “ekonomistos” un tās arī pabeigusi. Darbā saņemts paaugstinājums – viņa kļuvusi par projektu vadītāju. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā Elina strādā jau devīto gadu.
“Uz Jelgavas tehnikumu trīs gadus tieku aicināta eksāmenu komisijā pieņemt eksāmenus jaunajiem klientu apkalpošanas speciālistiem un konkursa “Erudīts”’’žūrijā. Esmu ievērojusi, ka skolā tagad ir daudz jaunu pasniedzēju. Attiecības ar tehnikumu man joprojām ir tuvas. Esmu ļoti pateicīga pedagogiem, kas deva man grūdienu un palīdzēja sevi pierādīt darba vidē,” teic E.Borovikova.
Vērtīgs darbs un vērtīgas zināšanas
Madara Andersone Jelgavas Amatniecības vidusskolā mācījās no 2009. līdz 2013. gadam. Izvēlējusies sekretāres profesiju, jo viņai vienmēr paticis darbs ar cilvēkiem. 1. kursā mācījies arī viens puisis.
No skolā apgūtajiem mācību priekšmetiem, Madarai visvairāk atmiņā palikusi ātrrakstīšana un dokumentu pārvaldība, bet no skolotājiem – vēstures pasniedzējs Jānis Lapinskis, grupas audzinātāja un profesionālo priekšmetu pasniedzēja Laura Skoromka un skolotāja Vija Sakoviča, kuras ierādītās galda klāšanas iemaņas joprojām noder ikdienā.
“Prakses laikā 4. kursā nokļuvu uzņēmumā “Fortum Jelgava”, bet šobrīd strādāju uzņēmumā “Fortum Latvija”. Esmu apmierināta ar savu darbu, un darbs ir apmierināts ar mani,” smej Madara. Martā viņa viesojusies tehnikumā, lai tiktos ar topošajiem klientu apkalpošanas speciālistiem un stāstītu, kā viņai gājis, kad mācījusies par sekretāri. “Tas šobrīd ir vērtīgs darbs, kuru mācoties var iegūt vērtīgas zināšanas, ja vien esi gatavs to strādāt,” piebilst M.Andersone.
Labs pamatakmens inženierzinātnēm
Turpretī Jānim Zātiņam visspilgtāk atmiņā palikušas sporta stundas pie skolotāja Imanta Šillera, jo ar viņu varējis parunāt ne tikai par sportu, bet arī par dzīves lietām, par to, kādam jābūt cilvēkam. J.Zātiņš par datorsistēmu tehniķi tehnikumā mācījies no 2008. līdz 2012. gadam. Vēl no mācībām atmiņā palikusi mājaslapu bloku veidošana.
Pēc tehnikuma beigšanas Jānis devies studēt uz LLU IT fakultāti. Mācīties bijis viegli, jo datora uzbūve un pamatlietas apgūtas jau tehnikumā. Tagad Jānis strādā AKG grupas uzņēmumā “AKG Thermotechnik Solutions”, kur atbild par datortīklu infrastruktūru, modernizēšanu, attīstīšanu un uzturēšanu.
Runājot par to, kas būtu jāzina viņa profesijas pārstāvim, Jānis teic, ka “vajag zināt no visa absolūto minimumu, lai būtu kompetents absolūti par visu”. Jelgavas tehnikumā Jānis bijis vēl studiju laikā, kad jauniešiem stāstījis, kā bijušajam tehnikumietim klājas LLU. Viņš uzskata, ka jauniešiem savas zināšanas vajag papildināt un tehnikums ir labs pamatakmens inženierzinātņu apguvē.
