Vai iedzīvotājiem ir pieņemams pēc Jelgavas pašvaldības pasūtījuma izstrādātais ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) idejai, kādā veidā nākotnē varētu tapt tilts, kas šķērsos Lielupi un Driksu pilsētas ziemeļu daļā un savienos Loka maģistrāli Pārlielupē ar vēl neizbūvēto Atmodas ielas pagarinājumu un Dobeles šoseju? Vai ir pietiekami skaidri definēti nosacījumi, ar kādiem šis tilts varētu tikt būvēts? Jau pēc laikraksta nodošanas drukāšanai Zemgales reģiona Kompetenču centrā vakar risinājās IVN ziņojuma apspriešana.
Cenas būvniecībā ir augušas
Kopš 2015. gada Jelgavas domes vadība ir aktīvi rosinājusi šo projektu. Togad 1. decembrī notika idejas sākotnējā sabiedriskā apspriešana, un pēc tam uzņēmums SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ķērās pie IVN, kas trīs gados ir tapis gatavs un nodots sabiedriskajai apspriešanai. 2016. gadā tika lēsts, ka iecerētais tilts varētu izmaksāt 32 miljonus eiro, tagad jau izmaksas tiek kalkulētas ievērojami lielākas – no piecdesmit līdz pat simt miljoniem eiro. Pašlaik šāda nauda Jelgavas pašvaldībai nav pieejama, ja vien nenotiek kas brīnumains.
Tiesa, ar “brīnumainu” pilsētas attīstības vīziju (tajā iekļāvās arī Ziemeļu tilta būvēšana) Jelgavas pašvaldības vadība nāca klajā 2016. gada Otro Ziemassvētku brīvdienā. Toreiz kopā ar vairākiem Ķīnas uzņēmējiem Jelgavā ieradās uzņēmējs Juris Šabašovs un tika noslēgts nodomu protokols par pusotra miljarda investīcijām, Jelgavas vecajā lidlaukā izbūvējot multimodālu loģistikas centru ķīniešu preču tranzītam uz Rietumeiropu un ziemeļvalstīm. Šo nodomu protokolu, kuram it kā nebija tālāku seku un par kuru vēlāk, 2017. gada pašvaldību vēlēšanu diskusijās, pilsētas mērs Andris Rāviņš taisnojās ar vārdiem: “Man solīja, un es solīju”, varētu nepieminēt. Tomēr IVN ziņojumā atklājas, ka gluži bez pēdām ķīnieši nav aizgājuši. Proti, IVN ziņojumā rakstīts, ka Ziemeļu tilts būtu svarīgs tādēļ, ka pašvaldība paredz, ka bijušajā Jelgavas lidlaukā, kas atrodas uz ziemeļiem no plānotā tilta, tiks attīstīta ne tikai rūpniecības, bet arī loģistikas zona.
Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš teic, ka ķīniešu loģistikas megaprojekta piesaukšana saistībā ar Ziemeļu tiltu ir lieka un pat musinoša pilsētas attīstības redzējumā. Viņš piebilst, ka Baltkrievijā pie Minskas jau ir tapis liels multimodāls loģistikas centrs, par kuru paši baltkrievi nav priecīgi. Tur izveidojusies slēgta ķīniešu pilsēta, kur vietējos darbā nepieņem. Nodokļi, ko par šo ekonomisko darbību saņem Baltkrievija, nav pienācīgi,” stāsta J.Āboliņš.
Mazinās industriālo risku
IVN ziņojuma autori uzsver, ka Ziemeļu tilta pārvads, kā arī neizbūvētais Atmodas ielas posms ir nozīmīgi Jelgavas maģistrālā ielu tīkla fragmenti, kuru būvniecības nepieciešamība tika identificēta jau 1959. gadā, iekļaujot šāda transporta koridora izbūves plānu pilsētas ģenerālplānā. Tādējādi jau sešdesmit gadu vietā, kur vajadzētu atrasties šim transporta koridoram, nav nekas uzbūvēts. Šī teritorija konsekventi tiek saglabāta brīva. Proti, plānotais transporta koridors ir izbūvējams, neveicot pārkārtojumus esošās dzīvojamās, publiskās vai rūpnieciskās apbūves struktūrā.
IVN ziņojumā netiek tuvāk pētīts, kādēļ pirms sešdesmit gadiem PSRS okupācijas laikā Ziemeļu tilts tika iekļauts Jelgavas ģenerālplānā. Autosastrēgumi, šķiet, nevienam tolaik pat sapņos nerādījās. Vecie jelgavnieki domā, ka tolaik zināma loma varēja būt arī militāriem apsvērumiem. PSRS taču gatavojās karam. Tomēr arī mūsdienās Ziemeļu tilta nozīme civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanā netiek atmesta. IVN ziņojumā minēts, ka Jelgavā atrodas viens paaugstinātas bīstamības objekts – dzelzceļš ar Jelgavas staciju, kurai cauri tiek pārvadātas kravas ar naftas produktiem, minerālmēsliem, sašķidrinātu naftas gāzi, amonjaku, akrilskābes nitrilu, hloru, sēra dioksīdu, dažādām skābēm un citām bīstamajām vielām. “Civilās aizsardzības plānā iekļautā informācija liecina, ka amonjaka dzelzceļa cisternas avārijas gadījumā nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos cilvēku dzīvības varētu tikt apdraudētas līdz 1600 metru teritorijā no avārijas vietas. Plānotais Ziemeļu tilts paredzēts aptuveni trīs kilometru attālumā no Jelgavas dzelzceļa stacijas, kas nozīmē, ka civilās aizsardzības plānā norādītais apdraudējums no dzelzceļa stacijas minēto būvi varētu nesasniegt. Turpretī esošais Lielās/Rīgas ielas tilts atrodas aptuveni 1300 metru attālumā no stacijas, kas nozīmē, ka tas var būt apdraudētajā zonā. Tādējādi iznāk, ka uz esošā tilta cilvēku glābšana vai tilta izmantošana evakuācijai (piemēram, panikas radītā sastrēguma gadījumā) varētu būt apgrūtināta un sarežģītāka, ja salīdzina ar tādu pašu situāciju uz plānotā Ziemeļu tilta.
“Lafloras” kravas brauktu pa jauno tiltu
IVN ziņojumā minēts, ka Ziemeļu tilta un visa satiksmes pārvada mērķis ir atrisināt vairākas Jelgavas satiksmes organizācijas problēmas un radīt priekšnosacījumus uzņēmējdarbības tālākai attīstībai. Pirmkārt, izbūvējot tiltu, plānots noslēgt apvedceļu loku, savienojot Dobeles šoseju ar Kalnciema ceļu. Jelgavas novadā lielākā uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks uzskata, ka Ziemeļu tilts radītu labākus apstākļus kūdras produkcijas transportam. Par to, vai uzņēmējdarbība būtu attīstāma vecā lidlauka teritorijā, gan ir vērojama zināma skepse. Viens no pieredzējušākajiem uzņēmējiem pilsētā Jāzeps Kivlenieks uzskata, ka uzņēmējiem vēl ir daudz vietas, kur izvērsties gan Ozolnieku novada Raubēnos, gan arī citos industriālajos parkos, kur ir nodrošinātas visas komunikācijas.
IVN ziņojumā minēts, ka pašvaldība vēlas novirzīt tranzīta plūsmu no pilsētas centra uz mazāk apdzīvotiem rajoniem, tādējādi samazinot sastrēgumus, trokšņu līmeņa pārsniegumu centrā un radot priekšnoteikumu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai.
Advokāts Mārtiņš Daģis atgādina, ka pazīstamais pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts konferencē Jelgavā minēja, ka parasti jauni tilti nesamazina satiksmes plūsmu pār vecajiem tiltiem. Viņaprāt, arī IVN ziņojumā trūkst pietiekami skaidru aprēķinu.
Būtiskas iebildes pret Ziemeļu tiltu, ja tas būtu zemāks par 14 metriem, ir Jelgavas Jahtklubam. IVN ziņojumā minēts, ka tilta augstākā vieta būs tikai 10,7 metri virs Lielupes, tādējādi jahtu satiksme zem tā nebūtu iespējama. Jahtkluba vadītājs Aleksandrs Jakovļevs teic, ka burātājiem tas nav pieņemami. “IVN mūs vērtē kā tūristus, taču mēs esam sportisti. Burāšana ir olimpiskais sporta veids, tāds pats kā airēšana,” teic A.Jakovļevs.
Dabas liegumu var arī pārcelt
Daļu no tilta posma – aptuveni 730 metru – plānots realizēt, tam šķērsojot dabas liegumu “Lielupes palienes pļavas”, kas ietverts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”. IVN minēts, ka dažādos laika periodos dabas liegumā konstatētas vairāk nekā 135 putnu sugas. Teritorijā ir ligzdojušas un barojušās 70–80 putnu sugas. Pēdējos divdesmit gados dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” ornitofauna ir ievērojami mainījusies. Vairumam putnu sugu, ar atsevišķiem izņēmumiem (piemēram, griezei), ir ievērojami sarukusi lokālā populācija, bet daļa sugu izzudušas un vairs netiek reģistrētas kā ligzdotājas vai arī to novērojumiem ir gadījuma raksturs.
Lielupes palienes pļavās noteikts arī sezonas liegums 75,5 hektāru platībā, tas atrodas Pils salas austrumu daļā. Sezonas liegumā aizliegts uzturēties no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai netraucētu putnu ligzdošanu. Tālāk IVN autori secina, ka attiecībā uz Ziemeļu tiltu dabas lieguma zonā norādītie MK noteikumi paredz izņēmumu. Tādējādi tur ir atļauts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
Tomēr sertificēts ornitologs Rolands Leibuss uzskata, ka plānotais Ziemeļu tilts būtiski un neatgriezeniski ietekmēs “Natura 2000” teritoriju. Viņš gan pieļauj, ka tiltu būvē, ja stingri ievēro virkni nosacījumu. Starp tiem minēts arī tas, ka daļu no “Natura 2000” teritorijas var pārcelt citviet.
Pret Ziemeļu tiltu ir arī Pils salā dzīvojošo savvaļas zirgu īpašnieks Einārs Nordmanis. Viņš uzskata, ka tilta vietā būtu jābūvē tunelis.
