Ar 12. komercklases skolēnu aplausiem beidzās Sintijas Tarasovas vadītā diskusija “Par ko balsot Eiroparlamenta vēlēšanās?”, ko pagājušās nedēļas nogalē Spīdolas Valsts ģimnāzijā un arī Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kas abas ir Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolas dalībnieces, rīkoja EP birojs Latvijā.
“Nostājieties pa labi tie, kuri uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) var būt tikai Eiropas valstis, un nostājieties pa kreisi tie, kuri domā, ka var pieņemt arī citu pasaules daļu demokrātiskās valstis!” Sintija aicināja izlaiduma klases audzēkņus celties no soliem un, izšķiroties par tādu vai citu viedokli, pārvietoties klasē. Viņas jautājumi bija saistīti gan ar iespējamo ES paplašināšanos, gan ar dzīvi pēc “Brexit” un arī citiem jautājumiem. Sintija aicināja aizdomāties par to, ka balsošanas sistēma ES nav tīri racionāla, kaut vai tāpēc, ka ES lielākā valsts Vācija, kurā ir vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju, ievēl 82 deputātus, bet Latvija ar diviem miljoniem – astoņus. “Matemātiski sanāk, ka viena Latvijas vēlētāja balss ir vairāk nekā četras reizes ietekmīgāka par viena Vācijas vēlētāja balsi,” uzsvēra Sintija (vēl ietekmīgāki balsotāji ir pundurvalsts Maltas pilsoņi, kas ievēl sešus deputātus, kas ir minimālais skaits, pārstāvot ES dalībvalsti).
Ik pa laikam nodarbības vadītāja arī pārjautāja iepriekš minēto: “Kā mani sauc? Ar ko Eiropas Parlaments atšķiras no Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes, un kas Latviju šajās institūcijās pārstāv?” Varēja just, ka astoņpadsmit deviņpadsmit gadu vecajiem jauniešiem ir labs kontakts ar 22 gadus veco stundas vadītāju, kas nupat ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē.
Nodarbības beigās S.Tarasova, prognozējot Latvijas vēlētāju dalību EP vēlēšanās, “Ziņām” teica: ”Noteikti aizies mazāk nekā Saeimas vēlēšanās.” Jāpiebilst, ka 13. Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 54,56 procenti, bet Zemgalē – 54,93 procenti. Tomēr Sintija cer, ka šis procents nebūs zem 2014. gada EP vēlēšanu rezultāta – 30,24 procentiem (Zemgalē – 26,72 procenti), bet gan mazliet zem 40 procentiem. “Mēs strādājam, lai būtu vairāk,” smaidot sacīja Sintija.
EP biroja pārstāve Jolanta Bogustova, kas organizēja atklātās stundas gan Spīdolas Valsts ģimnāzijā, gan Valsts ģimnāzijā, teic, ka jauniešu iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, tostarp demokrātiskās vēlēšanās, ir aktuāla gan kopumā ES, gan arī Latvijā. “Jauniešiem, tāpat kā mums daudziem, visi deputātu kandidāti izskatās diezgan līdzīgi – pār vienu kārti metami –, taču tā īsti nav. Mēs jauniešus aicinām aizdomāties par vērtībām, ko pārstāv kandidāti. Lielākās vērtības, ko viņi paši izceļ, ir brīvība, godīgums un attīstība.”
Spīdolas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinātņu skolotāja Inese Koha uzskata, ka jaunieši spēj aizdomāties, vai vēlēšanu programmās paustās apņemšanās nav populistiskas un cik spējīgi ir paši deputātu kandidāti, lai savas partijas politiku īstenotu līdz pozitīvam rezultātam. Skolotāja piebilst, ka ģimnāzijā ir iekārtots stūrītis, kas atgādina par drīzajām EP vēlēšanām.
EP Vēstnieku skola ir izglītības un sabiedrisko aktivitāšu rosināšanas programma, kas darbojas visās 28 dalībvalstīs. Latvijā ir 70 šādu skolu, no tām Jelgavā – Valsts ģimnāzija un Spīdolas ģimnāzija. ES vēstnieku aktivitātēs ir iesaistīti 35 tūkstoši skolēnu.
