Saistībā ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosmi no tagadējām 109 Latvijas pašvaldībām izveidot 35 Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības apņēmušās aptaujāt iedzīvotājus, vai viņi piekrīt, ko to pašvaldība būtu pievienojama citai. VARAM prezentētais plāns abas šīs pašvaldības paredz pievienot Jelgavai.
Ozolniekus salīdzina ar Līvāniem
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA atzīst, ka viņam nav skaidri kritēriji, pēc kuriem VARAM ir ieteicis novadus apvienot. “Mēs izpildām visas pašvaldības funkcijas, novadā aug iedzīvotāju skaits un investīciju apmērs, mums ir 12. labākais attīstības indekss novadu pašvaldību vidū, dzīves līmenis ir augstāks nekā Jelgavā un Jelgavas novadā. Neredzu iemeslu, kāpēc Ozolnieku novads kādam jāpievieno, ja, piemēram, Līvāni paliek atsevišķi,” spriež D.Liepiņš. Jāpiebilst, ka Līvānu novadā, kas VARAM plānā tiek veidots kā mazākais Latvijas novads, ir ap 12 tūkstoši iedzīvotāju, bet Ozolnieku novadā – 10,7 tūkstoši. Līvāni atrodas vairāk nekā divdesmit kilometru no tuvākajiem centriem – Jēkabpils un Preiļiem, bet Ozolnieki – sešus kilometrus no Jelgavas. Par to, kā Ozolnieku novada iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, tiks lemts šodien novada domes sēdē.
Aptaujās divas nedēļas
Savukārt Jelgavas novadā saistībā ar VARAM ierosmi pirmdien notika domes ārkārtas sēde, kurā nolemts, ka no 7. līdz 21. maijam novada bibliotēkās, kultūras namos un pagastu pārvaldēs notiks novada iedzīvotāju aptauja, kur ikvienam būs iespēja izteikties, vai piekrīt novada apvienošanai ar Jelgavu.
“Protams, būtiskākais ir cilvēku vērtējums. Mēs kā pašvaldība neesam pret reformu – varam apvienoties ar jebkuru citu kaimiņu novadu, kas ir lauku teritorija. Lai arī ārēji var šķist, ka līdz ar trīs pašvaldību apvienošanu novada teritorija iegūs administratīvu centru un resursus attīstībai, tas ir maldīgs priekšstats. Šāda apvienošana grauj novada attīstības ieceres,” teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Viņš piebilst, ka desmit gadu garumā Jelgavas novads, īstenojot projektus, piesaistījis teritorijas attīstībai teju 50 miljonus eiro. Visa šī summa ir ieguldīta tikai un vienīgi visos 13 pagastos, pēc vajadzības izvērtējot katras skolas, ceļa, kultūras nama vajadzības. Viņaprāt, maz ticams, ka tās kāds uzklausīs tik lielā “saimniecībā”, kāda pēc VARAM plāna sanāktu lielā Jelgavas pašvaldība ar 90 tūkstošiem iedzīvotāju.
Jelgavas novada domes 24. aprīļa sēdē tiks apstiprināts iedzīvotāju aptaujas norises nolikums.
“Pašvaldību ir par daudz”
Ozolnieku novada domes deputāts Ervīns Vēveris uzskata, ka VARAM piedāvājumā pietrūkst detalizētas informācijas un konkrēta reformas ieviešanas plāna. “Emocionāli ir skaidra vēlēšanās nemainīt neko un būt pašiem saimniekiem savā “sētā”. Domājot racionāli – pašreiz pašvaldību valstī ir krietni par daudz. Mazāks pašvaldību skaits paver plašākas iespējas optimizēt tēriņus sevis uzturēšanai, tādējādi radot iespēju lielākus līdzekļus ieguldīt novadu attīstībā, infrastruktūrā un cita veida izaugsmē. “Gudri īstenota reforma veicinātu arī izglītības, drošības, kultūras, sporta, sociālās aprūpes un citu pakalpojumu kvalitātes celšanos,” teic E.Vēveris. Viņam nav skaidrs, kā jaunajos novados tiktu nodrošināta taisnīga visu pagastu un ciemu attīstība un interešu ievērošana. “Uzskatu, ka apvienotajās pašvaldībās, lemjot par budžeta līdzekļu izlietojumu, būtu jāizvērtē un jāņem vērā, kuras novada teritorijas sniedz lielāko budžeta pienesumu. Ja reformas iniciatori spēs pārliecināt, ka šādi instrumenti reformā tiek paredzēti, būšu tās atbalstītājs,” spriež E.Vēveris.
Savukārt LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesors Voldemārs Bariss uzskata, ka ir jālabo kļūdas, kas tika pieļautas, īstenojot 2009. gada administratīvi teritoriālo reformu. Viņaprāt, toreiz vienkārši un bez liekiem izdevumiem vajadzēja pārveidot 26 rajonu centrus, kas bija otrā līmeņa pašvaldības, par pirmā līmeņa pašvaldībām, nevis sadrumstaloties līdz 109 centriem. “Pašvaldībām jābūt pietiekami lielām un jaudīgām,” uzsver profesors. Viņš piebilst, ka ir visai sarežģīti noteikt Pierīgas, tostarp arī Ozolnieku, pašvaldību robežas, taču tālāk perifērijā novadu pievienošana pilsētām ir neapšaubāma. “Kāpēc jau gadiem blakus Ventspils pilsētai, kas attīstās, pastāv nīkuļojošs Ventspils novads?” retoriski jautā profesors.
